CukurGrauds

Graudu tirgus piespieda izvērtēt

Lai nu kā, bet labības lauki beidzot novākti. Tagad vairāk vai mazāk ir skaidrs, kas īsti noticis. Graudu kopraža, it īpaši tas attiecas uz ziemas kviešiem, ir par 15-20% mazāka kā pērn. Iepriecina tas, ka Zemgale tomēr paspēja 80-90% ziemas kviešu nokult laikus, pirms lielajām lietavām. Raksturīgi, ka pārtikas kviešiem bija ļoti augsts proteīna saturs, acīmredzot tāpēc, ka nebija tik lielas ražas, toties augi visu paņēma kvalitātei, vērtīgākās daļas uzkrājumiem. Pērn viss bija otrādi: liela graudu raža ar mazu proteīna saturu.
Šogad arī citur Eiropā ir tāda pati aina - ražība zemāka, bet proteīna saturs augsts. Tāpēc tagad visos tirgos, tai skaitā Austrumu, meklē labību ar vidēju proteīna saturu un par samērīgu cenu. Jo cenu atšķirība tomēr nav tik krasa kā pagājušajā gadā.
Viena cena pārtikas un lopbarības graudiem
Var uzskatīt, ka šoruden piedzīvojām laimi nelaimē. Draudēja un draud vērā ņemams labības deficīts. Tomēr ir notikuši lieli darījumi, daudz graudu izvests uz ārvalstīm.
Par lopbarības graudiem. Veidojās īpatnēja tendence. Kad lopbarības graudu iepircēji juta šo lopbarības graudu trūkumu, viņi tuvināja cenas pārtikas graudiem. Vienubrīd cenu starpība bija 10-15 EUR/t, tagad tā šķiet jau izzudusi. Mūsu lopbarības ražotājus māca pamatīgas bažas, vai izdosies iepirkt vajadzīgo daudzumu, tāpēc lopbarības graudu cenas sakāpa nebijušos augstumos.
Zināmā mērā tas līdzsvaroja graudkopju problēmas. Proti, daudzviet graudi nebija novākti 50-80% apmērā, bet, tiklīdz beidzās lietavas, to mēģināja izdarīt. Protams, tie bija sliktas kvalitātes graudi. Tāpēc lopbarības labības iepircēji pieļāva palielināt dīgstošo graudu skaitu, pazemināt to tilpummasu u. tml. Tas palīdzēja ražotājiem pārvarēt krīzi.
Taču daudziem saimniekiem arī uz lauka palika daudz. Bet, kad sausajā laikā pēc lietavām tomēr novāca atlikušo pļaujamo labību, tās labā cena savā ziņā kompensēja nenovāktās platības. Ja būtu bijis labvēlīgs gads un ievāktu labu ražu, kāda varēja būt, pārtikas graudu cena stipri līdzinātos tai, kādu šoruden maksāja lopbarības graudu iepircēji. Septembra beigās tā bija 60-65 Ls/t.
Eksporta rosība un zemnieks
Ļoti augstvērtīgu pārtikas graudu cena jūtami paaugstinājās, pateicoties labības eksportētāju darbībai. Varbūt Latvijas tirgū pirmo gadu veidojās savdabīga cīņa: graudu deficīta dēļ iepircēji karoja par labības daudzumiem. Tagad tirgū saradušās vieglprātīgas kompānijas, kas steigšus slēdza līgumus par graudu eksportu, taču zemniekiem nebija ko pārdot. Kad nu eksporta darījums pienāk un labības trūkst, tad rodas neveselīga konkurence - dabūt preci par katru cenu. Pretējā gadījumā paredzamas ļoti nopietnas sankcijas. Par katru nepiegādāto tonnu jāmaksā līdz pat USD 30.
Pareizi izdarīja Zemkopības ministrija, kas nepieļāva graudu eksporta aizliegšanu, kaut gan par to tika runāts dažāda līmeņa sanāksmēs. Ja Latvija tā gribētu rīkoties, tad šāds lēmums jāpieņem maijā vai jūnijā, pirms ražas laika. Taču reāli ir tā, ka daudzas nopietnās kompānijas šos eksporta līgumus noslēdza agrāk. Tātad valsts nevar atbildēt par šādu līgumu aizliegšanu, citādi soda nauda šīm kompānijām arī būtu jāmaksā valstij. Tā būtu pilnīgi vieglprātīga pieeja, jo sabojātu mūsu attiecības ar ārvalstu kompānijām.
Būtu laiks nopietni apsvērt, kā strādāt turpmāk. Zemniekam vispirms ir jāsaprot, kas notika šogad un kā rīkoties turpmāk. Vai šīs pēkšņās firmas arī turpmāk gribēs būt zemnieka partneres, vai tās rūpēsies par zemnieka vajadzībām no sējas līdz pat ražas novākšanai? Reizumis pietiek ar pāris tūkstošiem tonnu, lai rastos neveselīga konkurence un zemnieks pazaudētu savus partnerus. Tas attiecas gan uz dzirnavniekiem, gan kooperatīvajām sabiedrībām, gan citām privātajām kompānijām.
Kā graudkopji izvērtēs situāciju?
Firma Kesko Agro ļoti nopietni izvērtē zemnieku lojalitāti. Ja viņi stabili strādā un izpilda savas saistības, no mūsu puses ir spēkā atlaižu un priekšrocību programma, ko liekam lietā. Bet, ja zemnieks skatās uz mirkļa labumu, dabiski, firmai rodas negatīva attieksme. Vinnētāji šie zemnieki būs tikai uz brīdi, ilgtermiņa darbībā viņi kļūs zaudētāji. Nevienu gadu taču labības tirgus nav vienāds - ne Latvijā, ne Eiropā. Piemēram, ir kompānijas, kam ir milzīgi elevatori, paredzēti Krievijas labības uzglabāšanai pirms eksportēšanas uz Rietumvalstīm,- tie un noliktavas šogad stāvēja tukšas.
Zemniekam šoruden ir iemesls izsvērt, kas noticis: kuras firmas grib strādāt ilglaicīgi, ar savu programmu, un kuras radušās, lai izmantotu izdevīgu brīdi.
Joprojām, kaut arī lopbarības graudu cena ir augsta, iespējams labību arī izvest, jo pieprasījums pēc graudiem ir arī Austrumeiropā. Krievijā, šķiet, ir citādi, labāk nekā Ukrainā, jo lielvalsts reģioni ir ļoti atšķirīgi.
Esmu gandarīts par Kesko Agro
Strādājot Kesko Agro, esmu gandarīts par pašreizējo situāciju. Mūsu graudu iepirkums sasniedz aptuveni 30% visa Latvijas koptirgus. Mums ir klienti visos Latvijas rajonos, tagad jau ap 500 graudkopjiem, bet vienubrīd iepirkām labību tikai no Zemgales. Šoruden grūti klājas Latgales un Ziemeļvidzemes zemniekiem, bet tieši šajos novados mums ir labi piegādātāji. Izskatījās kritiski, jo pēc lietavām no līgtajām 40 tūkst. t bija piegādātas tikai 5000 t. Taču zemnieki strādāja, beigu beigās pusi no līguma daudzuma dabūjām iepirkt.
Ja parēķinām, ka šajā smagajā gadā no visa līgumu apjoma izdevās iepirkt vairāk nekā 68% labības, tas ir labs rezultāts.
Sadarbojoties ar Kesko Agro, graudkopjiem ir garantija, ka varēs izdevīgi iepirkt minerālmēslus, herbicīdus, arī tehnikas rezerves daļas. Tādējādi atvieglojam zemniekiem darbu ar bankām: viņiem aizdodam mēs, un tad, kad vajag. Esam arī elastīgi, vērtējot labības kvalitāti - ja nav pirmās pārtikas graudu grupas, pērkam otro, ja nav arī tās, pērkam lopbarības graudus. Jebkurai graudu grupai varam atrast tirgu. Un apdomīgs zemnieks novērtē cenu stabilitāti, un tirgus risku uzņemamies mēs.
Iepērkam labību arī tad, ja zemnieks ar firmu nav noslēdzis līgumu vasarā. Un vēl: ja līgums noslēgts, raugāmies, lai 80% nolīgtā daudzuma tiešām pārdotu Kesko, taču atstājam iespēju 20% pārdot citur, ja klientam tas izdevīgi. Domāju, ka daudzus klientus uz Ziemsvētkiem vai vēlāk gaida patīkami pārsteigumi - piemaksas par graudu kvalitāti. Līdz šim to praktizējām tikai rapšu pārdevējiem, šogad pirmoreiz arī graudu piegādātājiem.
Latvija un ES tirgus
Šķiet, ar ES mums ir 26 tūkst. t liela graudu kvota, ko varējām izvest bez ievedmuitas. Līdz šim mums ir ievedmuita no ES valstīm; cik man zināms, neviena tonna valstī nav ievesta. Tas nozīmē tikai to, ka Eiropā šie graudi ir vēl dārgāki. Turklāt jāņem vērā arī transporta izmaksas. Tātad lētākus graudus, nekā tie maksā pie mums, no ES neievedīs.
Kad būsim ES, vairs nebūs tā, ka ievedīs graudus vai miltus, kam bija eksporta subsīdija uz trešajām pasaules valstīm, tostarp intervences krājumus. Ar Krieviju un Ukrainu Latvijai būs tādi paši nosacījumi, kā ar pārējām ES valstīm.