Horizontālās agrobiznesa

"Zemnieku saeimai" viedoklis: "Ja nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi palielinās līdz 3%, aicināsim lauksaimniekus nodokļus nemaksāt"

Maira Dzelzkalēja, Andris Bebrs (piebilde), Zemnieku Saeima (ZSA)
05.11.2009

Zemnieku saeima izplatījusi paziņojumu. Jo sasāpējusi sirds. Un ne tikai par to, ka vispār grūti. Ka ieņēmumi mazinājušies un nodokļu slogs tomēr palēnām pieaudzis. Bet tāpēc ka netiekot turēts vārds. Ko devusi valdība, diskutējot ar sociālajiem partneriem par budžeta veidošanu. Un draud pat aicināt nemaksāt nodokļus vispār. Ja lēmumi tiek pieņemti tik absurdā kārtā.


"Zemnieku saeimai" viedoklis: "Ja nekustamā īpašuma nodokli par lauksaimniecības zemi palielinās līdz 3%, aicināsim lauksaimniekus nodokļus nemaksāt"

Zemnieku saeima izplatījusi paziņojumu. Jo sasāpējusi sirds. Un ne tikai par to, ka vispār grūti. Ka ieņēmumi mazinājušies un nodokļu slogs tomēr palēnām pieaudzis. Bet tāpēc ka netiekot turēts vārds. Ko devusi valdība, diskutējot ar sociālajiem partneriem par budžeta veidošanu. Ieklausīsimies Mairas Dzelzkalējas, Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietnieces  teiktajā:

"Latvijas Pašvaldību Savienības iniciatīvas rezultātā top izmaiņas Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kas paredz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm piemērot 3% nekustamā īpašuma nodokli, pretēji valdības un lauksaimnieku panāktajai vienošanās - 1,5% apstrādātām lauksaimniecības zemēm un 3% neapstrādātām lauksaimniecības zemēm.

Pašvaldību savienība izdomā veidus, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm uzgrūžot administrēšanas procesu citām institūcijām. Kopā ar Tieslietu ministriju Pašvaldību savienība vienojusies, ka pašvaldības tikai izrakstīs rēķinus, taču pārējo administrācijas procesu jānodrošina Lauku atbalsta dienestam (LAD). Lauku atbalsta dienestam ir informācija par apstrādātajām lauksaimniecības zemēm, bet būt informētiem par neapstrādātajām zemēm - tā nav LAD kompetence, turklāt šādam administrēšanas procesam tam trūkst arī resursu un kapacitātes. Tā, kā neviena institūcija nevar uzņemties sniegt pašvaldībām informāciju par neapstrādātajām lauksaimniecības zemēm, tad tiek plānots noteikt vienu likmi - 3% no zemes kadastrālās vērtības un tad piemērot atlaidi par apstrādātu zemi.

Lauksaimnieki uzskata, ka tādējādi pašvaldības demonstrē savu nespēju nodrošināt nodokļu iekasēšanu un nevēlēšanos strādāt. Šobrīd ir pietiekoši daudz zinošu cilvēku bez darba, kas labprāt uzņemtos apsekot zemes un nofiksēt, par kādām zemēm ir jāpiemēro paaugstināta nodokļa likme, pašvaldībai tikai jāparāda sava griba fiksēt reālo situāciju un nodrošināt budžetu, lai pildītu savas funkcijas.

"Izskatās, ka valsts un pašvaldību institūcijas neapzinās reālo ekonomisko situāciju - tās vēlas saglabāt vai pat palielināt budžeta ienākumus, taču neko nedarīt. Nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis, līdz ar to tām pašām jārisina, kā administrēt šī nodokļa iekasēšanu", sašutis ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. "Vēl vairāk satrauc tas, ka "jaunu nodokļu ražošana", kuriem trūkst pamatojuma un trūkst izstrādātu mehānismu, kā šis nodoklis tiks administrēts ir kļuvusi par ikdienu. Atjautības eksperimenti par "interesantāko nodokli" beidzot ir jābeidz".

Situācija ar nekustamā īpašuma nodokļa lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tikai parāda to haosu, kāds šobrīd ir institūcijās - ir "uzzīmēts" budžets, bet neviens nav analizējis "jauno nodokļu" administrēšanas procesu un ietekmi ne uz budžeta ienākumiem, ne uz tautsaimniecību. Netiek aplēsts, kādas administratīvas procedūras ir nepieciešamas un kādi vēl normatīvie akti būs nepieciešami, lai ienākumus no "jaunajiem nodokļiem" vispār iekasētu un vai administrēšanas process neizrādīsies dārgāks par saņemtajiem ienākumiem. Šī brīža valsts un pašvaldību institūciju rīcība liecina par to, ka krīzi ierēdņi vēlas "pārdzīvot" ražojošās industrijas un darba ņēmējus iedzenot "nabadzībā" - piemērojot tādus absurdus nodokļus kā 3% lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, darba auto izmantošanas nodokli, u.c. Reāla nodokļu politikas efektivitāte un iekasēšana nav atbildīgo institūciju dienas kārtības jautājums.

"Šķiet, ierēdņi izlasa citās ES dalībvalstīs esošo nodokļu nosaukumus un bez konteksta un analīzes vēlas ieviest tos arī Latvijā. Ir jāpārtrauc katru dienu pārsteigt ar jauniem "izgudrojumiem", ir palikusi divi mēneši līdz jaunajam gadam, kad jābūt gatavai normatīvai bāzei, lai uzņēmēji var plānot savu nākamā gada naudas plūsmu", pārliecināts Juris Lazdiņš.

Lauksaimnieki ir kategoriski pret šādu valsts "krīzes" politiku, uzskatot, ka katrs nodokļa palielinājums vai jauns nodoklis ir jāizvērtē gan kopējās nodokļu politikas kontekstā, gan nodokļu ietekmes uz sektoriem kontekstā.

"Nedrīkst pieļaut situāciju, ka nodokļu sloga dēļ nav iespējama attīstība. Tādēļ, ja institūcijas turpinās virzīt nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, Zemnieku saeima aicinās lauksaimniekus nodokļus nemaksāt vispār", tā Juris Lazdiņš."

Tiktāl Mairas Dzelzkalējas sagatavotais Zemnieku saeimas viedoklis.

No radakcijas puses piebildīsim.

Mums nav saprotams valsts institūciju izteikts pieļāvums, kā kādai vienai ražojošai nozarei tās ražošanas procesā izmantojamam resursam tiek noteikts 3 %  nekustamā īpašuma nodoklis. Liekot maksātājiem meklēt apliecinājumus un pierādījumus, ka kādai [apstrādātai] zemes platībai būtu piemērojama atlaide. Ja reiz valstī ir panākta jau tā ražotājus diskriminējoša politiska vienošanās par nekustamā īpašuma nodokļa jau pusotkārtīgu palielināšanu (kas nepārprotami pasliktina ražotāju konkurētspēju Eiropas koptirgū), nav pieļaujama kādas nozares papildus diskriminēšana, nosakot tajā izmantojamam resursam vēl 2 reizes lielāku nodokļa likmi. Visžēlīgi dodot iespēju šim ražotājam mēģināt pierādīt, ka viņš ir ražotājs un ka savu zemes resursu patiešām apsaimnieko. (Sak: "Atnesiet, lūdzu, izziņu, ka esat cilvēks!") Politiskā vienošanās budžeta sagatavošanas procesā sniedza pašvaldībām tiesības noteikt paaugstinātu likmi tā lauksaimniecības zemes resursa īpašniekiem, kurš netiek apsaimniekots. Un tas dod tiesības pašvaldībai gūt lielākus ienākumus un vienlaikus uzliek atbildību pašvaldībai pārraudzīt sava galvenā resursa- zemes - izmantošanu. Jo, galu galā, no apsaimniekotas zemes rodas ienākums, kura daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nonāk tās pašas pašvaldības budžetā. Un tai tomēr vajadzētu būt lielākai par neapsaimniekotas zemes nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.

Varam vien cerēt, ka šai diskusijai apakšā nav ekonomiska nezināšana, politisks stulbums, vai, vel ļaunāk - mērķtiecīga vēlme radīt šķēršļus produktīvas lauksaimniecības attīstībai. Ka tā ir vien pārpratuma rezultāts. Un ka šis pārpratums tiks novērsts vienīgajā racionālajā veidā.

1. Lauksaimniecības zemei tāpat kā visam citam biznesā izmantojajam nekustamajam īpašuma tiek piemērota vienotā nodokļa likme  - pašlaik tie ir paredzēti 1,5 %.

2. Pašvaldībām savu budžetu papildināšanai ir iespēja par neapsaimniekotajām zemēm to īpašniekiem izrakstīt rēķinus ar papildus likmi - vēl 1,5 %.

3. Administrēšanas vienkāršošanai - pašvaldībām ir iespēja vienoties ar valsts institūcijām - Valsts Zemes dienestu un Lauku atbalsta dienestu par viņu rīcībā esošās informācijas bāzes izmantošanu nodokļui administrēšanā. .  

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana