Horizontālās agrobiznesa

Lauksaimniekus neapmierina, ka Kurzeme atstāta bez lauksaimniecības profesionālajām skolām

Lauksaimnieki ir neapmierināti, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Kurzemē nav atstājusi nevienu profesionālo skolu, kurā jaunieši varētu iegūt lauksaimnieka izglītību.

Šādu viedokli viņi pauda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksmē pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece, Izglītības iestāžu pārvaldības nodaļas vadītāja Ilze Brante viņus bija iepazīstinājusi ar profesionālajām skolām, kurās jaunieši var apgūt lauksaimnieka izglītību.

Vidzemes reģionā lauksaimniecības izglītību var iegūt Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Jāņmuižas profesionālajā arodvidusskolā, Smiltenes tehnikumā un Ērgļu arodvidusskolā. Rīgas reģionā lauksaimniecības nozares izglītības programmas īsteno Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums, VSIA "Bulduru dārzkopības vidusskola" un Ogres meža tehnikums, bet Zemgalē tikai Saulaines un Vecbebru profesionālajās vidusskolās var iegūt lauku īpašumu apsaimniekotāja vai biškopja specialitāti.

Latgales reģionā ir trīs lauksaimniecības profesionālās vidusskolas - Višķu, Lūznavas un Bebrenes, bet Kurzemes novadā pēc Kazdangas profesionālās vidusskolas pievienošanas Cīravas arodvidusskolai lauksaimniecības izglītības programmas netiek īstenotas, tādejādi Kurzemes jaunieši ir palikuši bez iespējam iegūt izglītību lauksaimniecības specialitātēs.

Lauksaimnieki iebilda pret to, ka zivsaimniecības speciālistus gatavos tikai Lūznavas profesionālajā vidusskolā, kamēr Kurzemē ir ierīkots liels skaits zivju dīķu. Tāpat nav saprotama arī Kurzemes atstāšana bez agronomiem un lopkopējiem. Zemnieki pauda bažas arī par to, ka nav iespējams apgūt dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas tehniķa specialitāti.

Mežsaimniecības izglītības programmas pašlaik var apgūt tikai Ogres Meža tehnikumā, savukārt nozares pārstāvji uzskata, ka katrā reģionā jābūt profesionālās izglītības iestādei, kurā varētu apgūt mežstrādnieka kvalifikāciju, nodrošinot iespēju turpināt izglītību, jo meži ir visos Latvijas novados un mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumiem profesionāli darbinieki būs nepieciešami visā Latvijā.

Arī dārzkopja izglītību būs iespējams iegūt tikai Bulduru Dārzkopības vidusskolā.

IZM iesaka katrā reģionā vienu profesionālo skolu veidot par bāzes skolu. Rīgas reģionā tas varētu būt Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums, kur varētu sagatavot speciālistus arī Kurzemes un Zemgales reģionam, Vidzemē - Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums, Latgales reģionā - Višķu profesionālā vidusskola, Zemgales reģionā - Saulaines profesionālā vidusskola, kurai gan pēdējos gados ir grūtības nokomplektēt audzēkņus, tāpēc par to vēl jālemj atsevišķi.

Brantei nācās uzklausīt zemnieku kritiku par profesionālo skolu materiāli tehnisko bāzi un audzēkņu sagatavošanas zemo kvalitāti. Zemnieki pat ironiski vēlēja sākt izstrādāt izglītības programmu dzīvnieku kāvējiem atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, kas Latvijā var izrādīties ļoti pieprasīta profesija.

Brante aicināja LOSP pārstāvjus uz sadarbību. "Ja Cīravā ir nepieciešams īstenot lauksaimniecības izglītības programmu, tad aicinu uzrakstīt oficiālu vēstuli IZM par šādu programmu nepieciešamību," sacīja Brante.