Horizontālās agrobiznesa

Zemnieku gaidīto tiešmaksājumu avansa izmaksai nepieciešamā SVF atļaujas vēl neesot pat pieprasīta...

Zemkopības ministrijas (ZM) solījums, ka lauksaimnieki jau oktobra beigās sāks saņemt Eiropas Savienības (ES) maksājumus, var nepiepildīties, piektdien, 17.okt., raksta "Latvijas Avīze". Lai sāktu ES tiešo maksājumu izmaksas, Latvijai pirmo reizi ir jāsaņem atļauja no Starptautiskā valūtas fonda (SVF). "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka pretēji ZM apgalvojumiem atļaujas saņemšanas procedūra vēl nav sākta.

Zemkopības ministrijas (ZM) solījums, ka lauksaimnieki jau oktobra beigās sāks saņemt Eiropas Savienības (ES) maksājumus, var nepiepildīties, piektdien, 17.okt., raksta "Latvijas Avīze".

Lai sāktu ES tiešo maksājumu izmaksas, Latvijai pirmo reizi ir jāsaņem atļauja no Starptautiskā valūtas fonda (SVF). "Latvijas Avīze" noskaidroja, ka pretēji ZM apgalvojumiem atļaujas saņemšanas procedūra vēl nav sākta.

Eiropas Komisija atļāvusi Latvijai ātrāk sākt ES platību maksājumu izmaksu, konkrēti - vienotā platības maksājuma avansu līdz 70% var sākt izmaksāt jau no 16.oktobra. Taču ne vakar, ne arī turpmākajās dienās ES naudu zemes apsaimniekotāji nesaņems. Iemesls - jebkādi tēriņi, tajā skaitā ES maksājumi, Latvijai jāsaskaņo ar SVF. Šādu solījumu Latvijas valdība ir devusi starptautiskajiem aizdevējiem.

ZM izplatījusi paziņojumu, ka saskaņojuma vēstule uz SVF jau ir aizsūtīta un kuru katru brīdi tiekot gaidīta pozitīva atbilde. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe, vaicāta, cik ilgs laiks būs nepieciešams saskaņojuma saņemšanai, atbildēja - vēstuli uz SVF esot nosūtījusi Finanšu ministrija, tādēļ viņa nevarot pateikt, kad gaidāma atbilde.

Savukārt Finanšu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Diāna Krampe uz jautājumu, kad tiek gaidīta atbilde no SVF, atbildēja: "Finanšu ministrija ir ļoti neapmierināta ar šādu Zemkopības ministrijas paziņojumu. Vēstule uz SVF nav nosūtīta, jo ministrijas speciālisti šo jautājumu tikai risina." Sīkākus paskaidrojumus, kādēļ garumā tiek vilkts lauksaimniekiem tik svarīgais ES atbalsta izmaksas jautājums, Krampe sniegt nevarēja, jo jautājums esot ļoti sarežģīts un tā risināšanā esot jārēķinās ar Eiropas Komisijas uzstādījumiem.

Tātad ZM solījums, ka lauksaimnieki jau oktobra beigās sāks saņemt ES maksājumus, var nepiepildīties.

ES maksājumus lauksaimniekiem valstis vispirms veic no sava budžeta, un šos izdevumus divu trīs mēnešu laikā valstis saņem atpakaļ no ES budžeta.

ZM Finanšu departamenta vadītājs Jānis Šnore, vaicāts, kādēļ ES naudas izmaksa būtu jāsaskaņo ar aizdevējiem, atbild: "Mēs dzīvojam citādā laikā, tādēļ atšķirībā no iepriekšējiem gadiem arī lēmumi tiek pieņemti citādi." Viņš zināja teikt, ka SVF mērķis ir dot atzinumu, cik lielā mērā tiešmaksājumu izmaksas ietekmēs valsts budžeta deficītu. Tas nozīmē - ja SVF konstatēs, ka tiešmaksājumu avansam jau valdības pielemtie 41,9 miljoni latu deficīta līmeni palielinās virs noteiktajiem 10%, naudas izmaksas būs jāatliek uz nākamo gadu. Viņš gan neuzskata, ka šāda nauda būtiski ietekmētu deficīta līmeni. "Man ir grūti spriest, kāda ir maksājumu ietekme uz budžetu, jo Latvijā, ES un SVF budžeta deficīta līmeņa aprēķina metodikas ir atšķirīgas," sacījis Šnore.

Šogad ES tiešo maksājumu saņemšanai bija pieteikušies 62 717 zemes apsaimniekotāji. Provizoriskā vienotā platības maksājuma likme par vienu hektāru ir 56,76 eiro jeb 39,84 lati. Avansa maksājumos lauksaimniekiem tiktu izmaksāti nedaudz vairāk kā 27 lati par hektāru.

Tiešos maksājumus šobrīd ar nepacietību gaida gan piena lopkopji, gan graudu audzētāji. Tieši ES atbalsts ir tas, kas sedz saimniecību zaudējumus no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas ienākumu samazināšanās, atsevišķos gadījumos pat radot peļņu. Vēl pirms mēneša lauksaimnieku organizācijas solīja rīkot protestus, ja ES maksājumus zemnieki nesaņems laikus.

"Es ceru, ka valdības vadītājs Valdis Dombrovskis turēs solījumu un darīs visu iespējamo, lai ES maksājumus mēs varētu saņemt laikus, kā plānots," saka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. Ja jau tuvākajā laikā netiks ieviesta skaidrība ar ES atbalsta izmaksu, valdības pārstāvjiem gaidāmas smagas pārrunas ar lauksaimnieku organizācijām. Protesta akcijas pagaidām gan netiekot plānotas, jo lauksaimnieki lieliski redz, kā nākas dzīvot un iztikt pārējai sabiedrībai laukos un arī pilsētās.