Horizontālās agrobiznesa

Eiropa mūs sadzird

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) oktobra sēdē apspriežamo jautājumu loks bija plašs - sākot ar LOSP vadītāja panākumiem sarunās par lauksaimniecības tiešo maksājumu izlīdzināšanu un beidzot ar neskaidrību par Latvijas piensaimniecības nozarei no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna piešķirto 13,26 miljonu eiro izlietojumu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) oktobra sēdē apspriežamo jautājumu loks bija plašs - sākot ar LOSP vadītāja panākumiem sarunās par lauksaimniecības tiešo maksājumu izlīdzināšanu un beidzot ar neskaidrību par Latvijas piensaimniecības nozarei no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna piešķirto 13,26 miljonu eiro izlietojumu.

Pamatotas cerības par maksājumu izlīdzināšanu

Pateicoties LOSP priekšsēdētāja Armands Krauzes darbībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESK), ir panākts Latvijai vērtīgs atzinums. Proti: „ EESK pauž cerību, ka vēsturiski noteiktās tiešo maksājumu summas, kuru apjoms atšķiras atkarībā no uzņēmuma un dalībvalsts, pēc 2013. gada tiks izlīdzinātas". „Lai gan EESK ir tikai padomdevējs ES vadošajām institūcijām, tomēr šīs komitejas ieteikumi vairumā gadījumu tiek ņemti vērā,” uzsver Armands Krauze.

 Latvija Ziemeļu dimensijā

“Uzvara” panākta arī EESK atzinumā par mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) atbalsta piemērošanu, ņemot vērā Ziemeļu dimensiju. „Iesākumā bija plānots šo dimensiju novilkt starp Somiju un Igauniju, tomēr ir izdevies panākt, ka arī mūsu valsts iekļaujama šajā īpaši atbalstāmajā reģionā,” stāsta LOSP priekšsēdētājs. Komiteja atzīst, ka MLA kritērijos iekļaujamas arī ziemeļu apgabalu īpatnības: augsnes Ph, meliorācijas sistēmas laukos, nokrišņu daudzums ražas novāk­šanas laikā, zemas temperatūras un temperatūru svārstības ziemas laikā, kas ietekmē kultūraugu ziemošanu. Tātad: jo sarežģītāki ir saimniekošanas nosacījumi, jo lielāki MLA maksājumi lauksaimniekam jāsaņem.

Prieks, ka Latvijas intereses tiek ņemtas vērā, un, cerams, ka Komitejas ieteikumi tiks izprasti, un mūsu lauksaimnieki gūs reālu labumu.

 Vai izjutīsim?

Sanākušos, protams, interesēja 19. oktobra Lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres-Bēlas paziņojums piena nozarei no 2010. gada KLP budžeta atvēlēt EUR 280 milj. „Katrai dalībvalstij piešķiramais atbalsts nav liels - Latvijai tas varētu būt aptuveni 1,3 milj. eiro. Šobrīd vēl nav skaidrs, kā šie 280 milj. dalībvalstīm tiks piešķirti. Iespējams, ka naudu varētu dalīt saistībā ar valstij piešķirto piena kvotu. Par tās sadali ministri lems nākamajā lauksaimniecības ministru sanāksmē novembra vidū,” komentēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.

 Atkal nespēj vienoties

Lauksaimnieki turpina paust bažas par šovasar Latvijai no Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna piešķirtajiem 13,26 milj. eiro, kas jāizmanto piena nozarei. Viedokļi atšķiras par to, kādā veidā naudu nozarei piešķirt. Šķiet, ka šis atkal ir kārtējais piemērs par nespēju vienoties, lai gan sarunas jau bijušas vairākas.

Šo finansējumu Latvija var izmantot jau esošās LAP atbalsta programmās. Zemkopības ministrija ir ierosinājusi finansējumu piešķirt, izmatojot modernizācijas programmas. Tomēr lauksaimnieku organizācijas uzskata, ka šāds atbalsta piešķiršanas veids situāciju nerisinātu, jo līdzekļi vajadzīgi daudz ātrāk. Turklāt nav daudz tādu saimniecību, kas šobrīd varētu atļauties realizēt jaunus projektus, kas paredz ņemt bankā kredītus. Tomēr gana ilgs laiks pagājis, lai nonāktu pie kāda kompromisa...

Atgādinājumam: šī nauda piešķirta no pērn decembrī ES Padomē apstiprinātā Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna, kura kopējais budžets ir pieci miljardi eiro.