Horizontālās agrobiznesa

LOSP: Banku pārstāvju solījumi cerīgi, bet vēl daudz darāmā

A.Krauze: "Vakar mēs panācām nozīmīgu vienošanos, ka turpmāk bankas pirms griešanās tiesā, lai uzsāktu parādu piedziņu, vispirms piedāvās lauksaimniekiem restrukturizāciju, izmatojot savas restrukturizācijas nodaļas vai arī Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra pakalpojumus, ar izņēmumu retos gadījumos, kad pret zemnieku ir uzsākta tiesvedība no citu personu puses, kas padara restrukturizāciju neiespējamu. Restrukturizāciju lauksaimniekiem līdz šim jau piedāvāja bankas, kuras rūpējās par savu reputāciju, kā, piemēram, SWEDBANK, SEB un Latvijas Hipotēku un zemes banka, bet mūsu rīcībā ir informācija, ka atsevišķas bankas šādu praksi nepiekopa un uzreiz vērsās šķīrējtiesā, lai iznīcinātu saimniecību. Mēs sagaidām, ka ņemot vērā vakardienas sarunu rezultātus turpmāk arī šīs atsevišķās bankas šādi nerīkosies un ņems vērā vadošo banku pieredzi restrukturizācijā."

13. maijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) tikās ar Latvijas Komercbanku Asociācijas (LKA) prezidentu Teodoru Tverijonu un banku pārstāvjiem.

Lieli un ilgtermiņa projekti lauksaimniecībā nav iespējami bez kredīta no bankām, tādēļ tie lauksaimnieki, kas ir vēlējušies attīstīt un pilnveidot savu darbību ir uzņēmušies līgumsaistības ar bankām. Diemžēl šobrīd nodokļu politikas izmaiņu dēļ, palielinoties izejvielu, degvielas un citām izmaksām, un samazinoties lauksaimniecības produktu iepirkumu cenām, daļa lauksaimnieku ir spiesti vērsties bankās ar aicinājumu pārskatīt līguma noteikumus. Jautājums ir par to, vai banka ir pretimnākoša šādam lauksaimnieka aicinājumam un kādus nosacījumus tā piedāvā. Nepārprotami lauksaimnieks šādā gadījumā ir neizdevīgākā pozīcijā un spiests piekrist bankas nosacījumiem, tomēr banka nedrīkst izmantot lauksaimnieka bezizejas situāciju.

A.Krauze: "Vakar mēs panācām nozīmīgu vienošanos, ka turpmāk bankas pirms griešanās tiesā, lai uzsāktu parādu piedziņu, vispirms piedāvās lauksaimniekiem restrukturizāciju, izmatojot savas restrukturizācijas nodaļas vai arī Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra pakalpojumus, ar izņēmumu retos gadījumos, kad pret zemnieku ir uzsākta tiesvedība no citu personu puses, kas padara restrukturizāciju neiespējamu. Restrukturizāciju lauksaimniekiem līdz šim jau piedāvāja bankas, kuras rūpējās par savu reputāciju, kā, piemēram, SWEDBANK, SEB un Latvijas Hipotēku un zemes banka, bet mūsu rīcībā ir informācija, ka atsevišķas bankas šādu praksi nepiekopa un uzreiz vērsās šķīrējtiesā, lai iznīcinātu saimniecību. Mēs sagaidām, ka ņemot vērā vakardienas sarunu rezultātus turpmāk arī šīs atsevišķās bankas šādi nerīkosies un ņems vērā vadošo banku pieredzi restrukturizācijā."

Sarunu gaitā gan lauksaimnieki, gan LKA piekrita, ka papildus izdevumus zemniekiem rada Eiropas Savienības atbalsta maksājumu konvertācija uz latiem un vēlāk atpakaļ uz EUR, jo lielākā daļa no kredītiem ir izsniegti EUR, tādēļ jārada iespēja zemniekiem ES maksājumus saņemt arī EUR. LOSP kopīgi ar LKA aicinās valdību pieņemt atbilstošus lēmumus un dod iespēju lauksaimniekiem ES maksājumus saņemt arī EUR.

LKA ierosināja un LOSP atbalstīja, ka turpmāk šādas lauksaimnieku tikšanās ar banku pārstāvjiem būtu jāorganizē regulāri, lai savlaicīgi diskutētu par problēmām, jo arī pēc šīs tikšanās palika neskaidri jautājumi. Piemēram, par kredītprocentu palielināšanu pārskatot līgumus, par banku vēlmi "uzspiest" visiem lauksaimnieka uzņēmuma darbiniekiem atvērt algas kontus bankā un to saistot ar kredītprocentu palielināšanu lauksaimniekam. Saprotam, ka banku mērķis ir pelnīt un radīt tādus nosacījumus, lai sasniegtu mērķi, tomēr uzskatām, ka bankām ir jāsadarbojas un jāveicina abpusēji izdevīgi nosacījumi, tādēļ šādas tikšanās būs ļoti nozīmīgs sadarbības uzlabojums nākotnē.