Horizontālās agrobiznesa

LOSP: Vai bankas ir gatavas kopīgi mainīt sadarbības politiku?

Trešdien, 22. septembrī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce, kurā tika pārrunāti vairāki lauksaimniekiem būtiski jautājumi un problēmas.

Tā kā lielai daļai lauksaimnieku ir būtiskas problēmas sadarbībai ar bankām, sēdē piedalījās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece un Banku un institucionālo investoru daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva, kuras sniedza atbildes uz lauksaimnieku jautājumiem. Kā galvenā problēma ir banku noslēgtā attieksme pret lauksaimnieku kreditēšanu. FKTK pārstāves apgalvoja, ka lauksaimniecība tiek uzskatīta kā perspektīva nozare un tieši tāpēc būtu jāpievērš papildus uzmanība kredītresursu pieejamībai tieši lauksaimniecības nozarei. A.Dravniece: "Lai arī komisijai tiek iesniegtas sūdzības saistībā ar kreditēšanas jautājumiem, tomēr jāņem vērā, ka jebkuras sūdzības gadījumā, tiek ņemti vērā abu pušu argumenti, kas vairumā gadījumu tomēr ir banku sektoram par labu, jo viss tiek strikti iestrādāts banku līgumos. Problēma ir saskatāma apstāklī, ka bankām ir komunikācijas problēmas ar klientu."

LOSP lūdza komisijai, pamatojoties uz LOSP biedru aicinājumu, iestrādāt maksimālo termiņu, cik ilgā laika periodā banka var izskatīt klienta iesniegumu par kredīta piešķiršanu, jo daļai lauksaimnieku pārmērīgi ilgi izskatītu iesniegumu dēļ, bieži vien tiek liegta iespēja saimniecību attīstībai. Diemžēl FKTK pārstāvji neatbalsta šādu ierosinājumu, "jo katrai bankai ir savi iekšējās kārtības noteikumi, par to cik ilgā laikā ir konkrēts dokuments jāizskata. Un banku iekšējie noteikumi arī nosaka, ka nevar nesamērīgi ilgi izskatīt iesniegtos iesniegumus - katrai bankai ir noteikti savi termiņi," informēja J.Ļebedeva. Tomēr LOSP uzskata, ka bankām ir jānosaka noteikti termiņi, kuru ietvaros bankas drīkst izskatīt līgumus.

Ja lauksaimnieks ņēmis kredītu un daļa kredīta jau ir atmaksāta, lielākā problēma ar ko nākas saskarties no banku puses ir, ka lūdzot atķīlāt jau atmaksātā kredīta daļu, izrādās, ka tāda iespēja nepastāv. Tādējādi lauksaimnieks tiek piesaistīts vienai bankai, neradot iespēju izvēlēties izdevīgāko aizdevēju. Tādējādi tiek liegta iespēja jaunu kredītsaistību izveidei, kas nepieciešams saimniecību modernizācijai. Šo situāciju arī FKTK uzskata par apgrūtinošu.

Par kredītu nodrošinājuma jautājumiem kā būtiskākā problēma tika minēta, ka bankas no lauksaimniekiem pieprasa pārmērīgi lielu kredīta nodrošinājumu attiecībā pret kredīta summu, pat līdz 400-500%.

Tā kā septembrī tika atvērts Kredītu Fonds, tad liela daļa lauksaimnieku cer uz tā sniegtajām iespējām, taču šobrīd tikai Latvijas Krājbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka ir noslēgušas līgumus par Kredīta Fonda koordinēšanu. Pārējās bankas pagaidām nav ieinteresētas šī fonda darbībā, jo nesaredz peļņas iespējas.

LOSP uzsver šīs problēmas kā būtiskas banku un lauksaimnieku sadarbībā un aicina bankas izvērtēt turpmāko sadarbības politiku.

A.Dravniece: "FKTK aicinās bankas kreditēt lauksaimniekus, jo tagad no visa kredītportfeļa tikai 2,2% kredīti tiek izsniegti lauksaimniekiem. Augustā no jauna izsniegtie kredīti, tieši lauksaimniecībai sastāda 3,9 miljonus latu, kas ir 4% no visiem jaunajiem izsniegtajiem kredītiem. FKTK domās par jauniem regulējumiem attiecībā uz LOSP konstatētajām problēmām."

Darba kārtībā tika izskatīti arī citi jautājumi. Dienas pozitīvā ziņa Latvijas lauksaimniekiem bija, ka 21. septembrī Eiropas Lauksaimniecības ministru padomē tika nolemts, ka ar 16. oktobri ES dalībvalstis var uzsākt avansa maksājumus par vienoto platības maksājumu un īpašo atbalstu pienam. Tā kā šis jautājums vēl ir jāizlemj katras valsts iekšienē, tad LOSP aicina valdību finansējumu plānot tā, lai pēc 16. oktobra varētu sākt avansa maksājumu izmaksu.

Attiecībā uz obligāto prasību pēc mēslu krātuvēm saimniecībās no 2014. gada, LOSP lūdz pārcelt šīs prasības termiņu uz 2020. gadu. Jautājums vēl ir risināšanas stadijā un plānotajās Zemkopības ministrijas sarunās ar Vides ministriju, ceram panākt saimniecībām labvēlīgu rezultātu, jo esošajā finansiālajā situācijā, mēslu krātuvju būvniecība daudzās saimniecībās nav iespējama.

Tā kā Latvijas tirgū ieplūst liela daļa citu valstu produkcijas, kas tiek uzdota kā Latvijā ražota, tad Latvijas ražotāji aicina Zemkopības ministriju un Pārtikas un veterināro dienestu iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Liels starpniekfirmu skaits piegādā tirgū un veikalu ķēdēs citu valstu produktus, noformējot tos kā ražotus Latvijā, tādēļ būtiski ir kontrolēt veikalos esošo produktu izcelsmi, lai netiktu maldināts patērētājs.

LOSP netradicionālo dalīborganizāciju biedru vidū tika uzņemta arī jaundibinātā - Latvijas Slieku audzētāju asociācija.