Horizontālās agrobiznesa

Budapeštā 9 valstu lauksaimnieku organizācijas paraksta deklarāciju un prasa vienādus nosacījumus visiem ES lauksaimniekiem

28. un 29. novembrī, Budapeštā, Ungārijā notika Višegradas – 4 (Centrāleiropas – Čehijas republikas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) valstu lauksaimniecības kameru tikšanās, kurā  tika uzaicināti arī lauksaimniecības organizāciju pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas, Horvātijas un arī Latvijas. Latvijas lauksaimnieku organizācijas šajā tikšanās reizē pārstāvēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes loceklis Armands Krauze.
 28. novembra tikšanās reizē delegāciju pārstāvji iepazīstināja ar katras valsts pašreizējo situāciju un tendencēm preču tirgū, savukārt otrajā sanāksmes sesijā tika pārrunātas nacionālās pozīcijas attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2014. – 2020. gadam likumdošanas priekšlikumu paketi.

Turpinot diskusijas darba grupās, 29. novembrī tika formulēta kopēja visu valstu lauksaimnieku organizāciju pozīcija attiecībā uz KLP reformas priekšlikumiem un izstrādāta deklarācija. Atšķirībā no vairuma Eiropas valstu, kur lauksaimnieku viedokli pauž Lauksaimniecības kamera, kas aptver visas attiecīgās valsts lauksaimniekus, Latvijā kopēju viedokli jāpanāk, vienojoties lielākajām nozares organizācijām. Kaut arī katrai no organizācijām ir savas sarkanās līnijas attiecībā uz dažiem KLP reformas priekšlikuma nosacījumiem, kompromiss tika panākts un deklarāciju parakstīja arī kopīgs Latvijas lauksaimnieku organizāciju deleģētais pārstāvis Armands Krauze.
Parakstītā deklarācija ir iesniegta COPA/COGECA Sekretariātam un Prezidija sanāksmes laikā, kas notiks 1. - 2. decembrī Briselē, to klātesošajiem prezentēs Polijas Nacionālās Padomes Lauksaimniecības kameras prezidents Viktors Šmulevics (Wiktor Szmulewicz), kas vienlaicīgi ir COPA Vice-Prezidents.

Latviju konferencē pārstāvēja LOSP valdes loceklis Armands Krauze : “Pēc iepazīšanās ar katras valsts pozīciju attiecībā uz KLP reformas priekšlikumiem, var saprast, kāpēc daudzu ES valstu lauksaimnieki nav apmierināti ar Komisijas piedāvāto priekšlikumu. Ja Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgs jautājums par tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES lauksaimniekiem ar mērķi nodrošināt vienādus konkurences apstākļus, tad, piemēram, Čehijas lauksaimniekiem ir vitāli svarīgi neuzlikt griestus (capping) kopējam maksājuma apjomam, jo vēsturiski Čehijā ir saimniecības ar lielu zemes platību. Te ir jautājums par sadarbību un kompromisa variantiem, cik mēs viens otram varam panākt pretim un piekāpties, jo kopīgi sagatavots un 9 valstu pārstāvju parakstīts dokuments ir pietiekami nozīmīgs, lai to ņemtu vērā arī Briselē”.