Horizontālās agrobiznesa

LOSP: Lauksaimniecības politikai jābūt balstītai uz pamatotiem aprēķiniem

22.martā notika Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) gada kopsapulce, kurā papildus biedrības ziņojumam par valdes darbību un analīzei par saimnieciskās un ekonomiskās darbības rezultātiem 2011. gadā notika saistošas debates, kurās piedalījās ne vien Ministru prezidents un Zemkopības ministre, bet arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadošā eksperte Ginta Jakobsone un LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Jūlijs Beļavnieks, LSA valdes loceklis: “Papildus valsts tiešo maksājumu samazinājums, kas tika ieviests 2012. gadā skāris visas statūtsabiedrību asociācijas saimniecības, tāpat arī zemes nomas jautājums skars lielu skaistu saimniecību, kurām ir lielas nomas zemes platības, jo atbilstoši Eiropas Savienības (ES) maksājumu pieaugumam 2013.gadā palielināsies arī zemes nomas maksas. LSA ir priekšlikums, ka vajadzētu ieviest divas vienoto platību maksājumu (VPM) likmes, vienu maksājumu likmi tiem, kas , kas uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, savukārt otru likmi tiem, kas ražo un reāli saimnieko. Galvenais biedrības uzstādījums ir, ka politikai jābūt balstītai uz pamatotiem aprēķiniem un jāatbalsta ražojošās saimniecības.”

Sapulcē piedalījās arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura savā uzrunā akcentēja to, ka: “Tagad aktuāls ir jautājums par cūku eksporta aizliegumu uz Krieviju, kas visticamāk ir politisks lēmums un Zemkopības ministrija domā risinājumus. Attiecībā par Nacionālo attīstības plānu un tā  izvirzīto moto, kas  ir ekonomiskais izrāviens, tad varbūt lauksaimniekiem vajadzētu izvirzīt līdzīgu moto, piemēram, lauksaimniecības ekonomiskais izrāviens.”

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis savā runā uzsvēra, ka: “Šis gads lauksaimniekiem ir izšķirošs, jo ne jau tiešo maksājumu apjoms mums ir svarīgs, bet gan lauksaimnieku nostādīšana nevienlīdzīgā situācijā dēļ šo maksājumu nevienlīdzības. Labā ziņa ir tāda, ka Zemkopības ministrijai ir izdevies vienoties ar Finanšu ministriju par zemes kreditēšanas programmu, kas paredz subsidētas kredītprocentu likmes, jo ir panākta vienošanās, ka jau šogad varēs atjaunot šo programmu un būs iespēja iegādāties lauksaimniecības zemes ar zemākiem kredītprocentiem.”

Sanāksmē tika aktualizēts arī jautājums par meliorācijas sistēmu sakārtošanu, ja agrāk šis jautājums tika risināts valsts līmenī, tad tagad tas viss gulstas uz zemes īpašnieku pleciem. Ministru prezidents izteica variantu, ka šo jautājumu varētu risināt ar kohēzijas fondu palīdzību, jo pašreiz šo jautājumu risināt ar valsts budžeta līdzekļiem nav iespējams.

Jau ilgstoši ir ticis aktualizēts jautājums par simtlatnieku programmu, ka veidojušies signāli no darba devējiem, ka programma kropļo tirgu. V.Dombrovskis atbildēja, ka pakāpeniski šī programma tiek samazināta, tomēr šo programmu ir izgājuši vairāk nekā 100 000 cilvēku un 10 000 cilvēku ir dabūjuši, līdz ar to tomēr daļa šo nodarbināto sevi ir parādījuši darba devējiem no labākās puses, tomēr šim jautājumam tiek meklēts risinājums.

Visā sabiedrībā tagad notiek diskusijas par pensionēšanās vecumu, īpaši jutīgi šis jautājums skar lauksaimniecībā nodarbinātos, jo, ņemot vērā smagos darba apstākļus un specifiku lauku cilvēks nesagaidīs šo pensionēšanās vecumu. Par šo jautājumu Ministru prezidents izteicās, ka: “Arī citās ES valstīs ir šādas problēmas, tomēr Latvijā šī problēma ir ļoti izteikta un šeit  nemaz nav tik daudz risinājumu. Ir iespējami tikai trīs varianti - vai nu celt sociālās  apdrošināšanas iemaksas; mazināt pensiju apjomu; vai arī pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu.”