Horizontālās agrobiznesa

LOSP: NAP izstrādē un tiešmaksājumu jautājumos nepieņemam lēmumus, bet nosakām sarkanās līnijas

12.septembrī notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce.

Sanāksmē tika definēti LOSP uzstādījumi attiecībā uz Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2014.-2020. gadam, pret kuriem iebilstam, vai ar kuriem jāpapildina NAP:

1) kategoriski iebilstam NAP paustajam uzstādījumam, ka Latvija tiks apmežota līdz mežainums sasniegs 55% no teritorijas.

2) NAP plānā jāiestrādā nodokļu sadaļa, tajā skaitā 5% pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikai, un norēķinu termiņu pārstrādāšanu;

3) iebilstam par utopiju, ka līdz 2020. gadam 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs apstrādātas.

Visai informācijai, kas ietverta NAP jābūt pamatotai uz konkrētu aprēķinu pamata, nevis jābūt ieliktai tikai pēc balsošanas principa. „ NAP ir ietverts, ka Latvijā tiks veicināta nodarbinātība, dzimstība un citas svarīgas lietas, bet nav nekā pieminēts, ko valsts apņemas darīt saistībā par nodokļu politiku,” uzsver Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis. LOSP aicina jebkuru lauksaimnieku iesaistīties NAP veidošanā un sniegt savus priekšlikumus NAP izveidē un pilnveidošanā.

LOSP valdes loceklis Armands Krauze un LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone informēja par līdz šim sasniegtajiem un plānotajiem darbiem saistībā ar lielākiem tiešmaksājumiem Latvijai. Sākotnējās sarunās Latvijai tika piedāvāts 54% no vidējā Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu līmeņa, tad Eiropas Parlaments piedāvāja 65% , taču pēdējās sarunās Francijā, Latvijai tika piedāvāts Rumānijas tiešmaksājumu līmenis, kas ir vismaz 75%. Sarunas notiek un virzāmies uz rezultātu, tomēr ne jau Latvijas pārstāvji pieņems gala lēmumu, tomēr mēs esam noteikuši savas sarkanās līnijas, kuras nepārkāpsim – šajā gadījumā vismaz 85% no ES vidējā tiešmaksājumu apjoma.

Armands Krauze, LOSP valdes loceklis : Francijā problēmas ar aktīvo lauksaimnieku nav, jo ir ļoti stingra likumdošanas pakete, kas regulē, kas ir lauksaimnieks, kas var iegādāties lauksaimniecības zemi, kā jāslēdz nomas līgumi. Reģionālā līmenī ir speciālas komisijas, kas sastāv no vietējo zemnieku organizāciju pārstāvjiem un pašvaldību pārstāvjiem un izskata potenciālo zemes pircēju izglītības, pieredzes līmeni, nepieciešamību saimniecībai augt, pieejamos resursus un pat intervē zemes pircējus un tikai tad norāda, kuri zemi var iegādāties. Piemēram komisija no 5 pretendentiem noraida 2 un atļauj zemi iegādāties 3 un tikai tad zemes pārdevējs sākt diskutēt ar šiem 3 pretendentiem par zemes cenu. Šāda sistēma praktiski izslēdz, ka lauksaimniecības zemi apsaimnieko nelauksaimnieki vai to apļauj pilsētā dzīvojoši zemes īpašnieki, vai zeme nonāk starptautisko fondu īpašumā. Šādas sistēmas rezultātā vidējā zemes nomas maksa ir relatīvi zema ap 150 EUR. Diemžēl šādu sistēmu nav izdevies ieviest Latvijā un visticamāk arī neieviesīs, jo pie varas esošā koalīcijā ir politiķi - pelēkie kardināli, kuri spekulē ar zemi un iztirgo tās ārzemniekiem.”