Horizontālās agrobiznesa

LOSP ar premjeru pārrunā aktualitātes lauksaimniecībā

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
10.05.2013

9. maijā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikās ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus lauksaimniecības nozarē un kopīgi rastu problēmu un situācijas risinājumu.

 „Sarunu laikā tika atbalstīta ideja par jaunas kreditēšanas programmas izstrādi no 2014. gada, paredzot līdzekļus kredītiem līdz 100 000 latu vienam saņēmējam, mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, investīciju iegādei saimnieciskās darbības uzsākšanai un tālākai attīstībai. Ņemot vērā, ka Latvijai joprojām ir viszemākās subsīdijas no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jāveic grozījumi, nosakot, ka no 2014.  līdz 2020. gadam summas, kas izmaksātas kā subsīdijas, netiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā. Tāpat aicinājām rast risinājumu bērnu un jauniešu nodarbināšanai zemnieku saimniecībās, jo pašreiz ir ļoti liels birokrātiskais slogs, tāpēc nepieciešams samazināt nodokļus un atvieglot darbā pieņemšanas procesu, ” informēja Gustavs Norkārklis, LOSP valdes loceklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs.

 „Premjers solīja rast risinājumu subsīdiju neaplikšanā, jo šajā jautājumā ir arī skaidra Eiropas Komisijas nostāja, ka mazo saimniecību attīstība ir visvājākais posms ražošanas efektivitātes celšanā un nākamajā periodā ir jārod risinājumi finanšu resursu piesaistē. Šobrīd bankas nevēlas uzņemties risku par šīm saimniecībām, kā arī administratīvās izmaksas projektu vērtēšanā no banku puses ir nesamērīgi augstas,” uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

 Biedrības Lauksaimnieku apvienība valdes priekšsēdētājs Ivars Ādamsons aicināja vērst uzmanību uz šobrīd spēkā esošo programmu turpinājumu arī pēc 2014. gada. Piemēram, Valsts atbalsta programmu lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei nepieciešams turpināt arī 2014. gadā. Tāds pats princips attiecināms arī uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem lauksaimniekiem un atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – panākot valsts atbalsta programmu apgrozāmo, līdzekļu kreditēšana tiek turpināta arī pēc 2013. gada 31. decembra. Tāpat lauksaimnieki atgādināja, ka jāpilda Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktās prasības, ka valsts atbalsts lauksaimniecības attīstībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par 2,5 procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem, atskaitot iemaksas Eiropas Savienības budžetā.

Māra Rudzāte, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja: „ Sarunas par sezonas strādniekiem jau rit 4. gadu un diskusijas laikā premjers atbalstīja ideju, ka jārod risinājums par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanu. Pēc pašreizējām sarunām Finanšu ministrija tagad piedāvā šāda ienākuma nodokļa piemērošanu tikai ar 2014. gada 1. jūliju, tomēr uzskatam, ka šis jautājums jārisina tā, lai nodoklis tiktu piemērots jau no 2014. gada 1. aprīļa, uzreiz ar sezonas sākšanos.”

 LOSP pārstāvji valdības vadītājam arī atgādināja problēmas saistībā par enerģētikas jautājumiem, kas ir būtiskas jebkurai Latvijas mājsaimniecībai, ne tikai lauksaimniekiem, saistībā ar augsto energoresursu pašizmaksu. Kā alternatīvs un iespējami lētāks energoresursu veids no LOSP enerģētikas ekspertu puses tiek piedāvāta vēja enerģija, kas pie pieticīgām investīcijām var samazināt lauksaimnieciskās produkcijas pašizmaksas un radīt ekonomisku izrāvienu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)

x

Paroles atgadināšana