Horizontālās agrobiznesa

LOSP: Lauksaimnieki aktualizē nozares problēmas

28. augustā notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. 

Sanāksmē piedalījās Ekonomikas ministrs (EM) Daniels Pavļuts, kurš atbildēja uz LOSP biedru uzdotajiem jautājumiem par nodokļu politiku un obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai.

Sanāksmes laikā visas iesaistītās puses diskutēja par lauksaimniekiem būtiskiem jautājumiem, kas joprojām nav raduši risinājumu valsts līmenī - kā iespējamie draudi gadījumā, ja tiks palielināts nodoklis lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, neatrisinātais jautājums par samazināto pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu svaigiem augļiem un dārzeņiem.

Sapulces laikā EM ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka Latvijā ir lielākais darbaspēka nodokļu slogs, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, norādot, ka būtu jāliek lielāks uzsvars uz patēriņa nodokļiem.

Tāpat visas iesaistītās puses vienojās, ka saasināto diskusiju par elektroenerģijas jautājumiem risināsim kopīgā darba grupā, kurā piedalīsies LOSP, EM, AS "Sadales tīkls", koncerna Latvenergo un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, lai mēģinātu panākt kompromisus jautājumā par to, lai viss OIK smagums negultos uz patērētājiem, kā arī tiktu risināti jautājumi par sarežģīto un dārgo elektrības pieslēgumu izveidošanu lauku saimniecībās. Situācija šajā jautājumā nav viennozīmīga, jo katra iesaistītā puse aizstāv savas pozīcijas – un vislielākais zaudētājs šajā cīņā jūtas ikviens patērētājs, tajā skaitā ikviens lauksaimnieks. LOSP un tās biedri uzskata par nepieņemu OIK likmes palielināšanu, kas būtu augstāka par šā brīža likmēm, kas 2013. gadā ir 1,89 sant./kWh.

 Sanāksmes dalībnieki tika informēti arī par Latvijas uzņēmēju iniciatīvu „Godīgs eiro ieviesējs” un aktuālajām problēmām lauksaimniekiem saistībā ar eiro ieviešanu, par ko prezentāciju sniedza LEAD. Korporatīvā komunikācija" pārstāve Ilze Salna. Iniciatīvas mērķis ir veicināt godprātīgu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijā, kas aicina uzņēmējus un individuālā darba veicējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas Latvijā. Šīs iniciatīvas ietvaros starp valdību, uzņēmumiem un tos pārstāvošajām organizācijām ir noslēgts sadarbības memorands, kuram aicināts pievienoties ikviens godīgais uzņēmējs. Jāuzver, ka ir virkne lauksaimniecības uzņēmumu, kas jau parakstījuši memorandu un apņēmušies, sava uzņēmuma ietvaros nodrošināt godīgu eiro ieviešanu.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe informēja par ceļu un infrastruktūras attīstību "Reģionālās politikas pamatnostādņu kontekstā līdz 2020. gadam" un "Reģionālās politikas pamatnostādnēm līdz 2020. gadam". Reģionālās pamatnostādnes vēl nav apstiprinātas, bet dokuments pasaka, ka lauki un lauku politika ir Zemkopības ministrijas jautājums, tikai dokumentā nav konkrēti definēts, kas ir lauku teritorija. Kad tiek diskutēts par reģionu politiku, tad jārunā par pilnīgi visu Latvijas teritoriju. Ir jābūt skaidram, kā attīstās katra vieta Latvijā, vieta kur dzīvo cilvēki un kur var nodarboties ar uzņēmējdarbību – tā ir strikta Latvijas Pašvaldību savienības nostāja. Attiecībā par nekustamā īpašuma nodokli neapstrādātām lauksaimniecības zemēm - pašvaldības vērtē, kāda ir zemju kadastrālā, tirgus vērtība un tad pašvaldībām ir instruments, kad viņas likuma robežās var palielināt vai samazināt nodokli.

No LOSP biedriem izskanēja bažas par botulisma klātbūtni digestātā, kas tiek izmantots ganību un lauku mēslošanai. Ziņojumu par botulisma risku sniedza Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku veselības un veterināro zāļu nodaļas vecākā referente Aija Tora un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Vecākais eksperts Aivars Rolšteins. Sniegtā informācija atspēkoja lauksaimnieku bažas par botulisma izplatību, lietojot digestātu.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece informēja par Lauku attīstības programmu (LAP). Publiski ir izsludināts LAP stratēģiskās ietekmes novērtējums, kas nozīmē, ka LAP ietvaros ir jāveic stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un līdz 16.septembrim ir jāsniedz atzinumi. Visi apkopotie priekšlikumi tiks ievietoti ZM mājās lapas sadaļā LAP. Ir arī uzsāktas sarunas ar Eiropas Savienības institūcijām, kas atbild par LAP apstiprināšanu, tāpat esam gatavi uzsākt sarunas ar Eiropas Komisiju (EK). Tiklīdz būs apstiprināta saistošā regula, tad arī tiks izsludināta pieteikšanās uz LAP pasākumiem. Jautājums attiecībā par mazāk labvēlīgiem apvidiem (MLA) vēl ir diskusiju līmenī, bet dotajā brīdī iesniegtā projekta redakcijā tiek prasīts, ka 90% Latvijas teritorijas būtu jānosaka kā MLA teritorijas, taču EK uzstāj, ka MLA teritorijas būtu jāatstāj iepriekšējā apjomā, bet šis jautājums vēl ir diskusiju līmenī - informēja I.Stabulniece.