Horizontālās agrobiznesa

LOSP: nākotnē tiešo maksājumu shēmai jābūt atbilstošai Latvijas lauksaimniecības struktūrai un saprotamai lauksaimniekiem

18. septembrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedru kopsapulcē tika nolemts, ka Latvijā ir jāturpina vienotā platības maksājuma (VPM) shēma līdz 2020. gadam. Tā kā Latvijā katru gadu lauksaimnieki var pretendēt uz VPM, tad Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma piedāvā iespēju Latvijai izvēlēties: turpināt VPM shēmu vai ieviest jaunu pamata maksājuma shēmu, kura balstīta uz maksājumu tiesībām. LOSP biedri, izvērtējot abas izvēles un sagaidāmo ietekmi uz lauku saimniecību attīstību, pieņēma lēmumu par labu vienotajam platības maksājumam.

Vienotā platības maksājuma shēma lauksaimniekiem ir labi zināma, vienkārša un saprotama, jo Latvijā līdzīgi principi tiek piemēroti kopš 2004. gada. Neraugoties uz to, ka ir nepieciešami atsevišķi pielāgojumi VPM shēmā, piemēram, zaļināšanas komponentes ieviešanai, mazo lauksaimnieku shēmai un citiem jauninājumiem, administrēšanas sistēmas izmaksas tomēr būs mazākas nekā ieviešot jaunu shēmu.

VPM shēma dos iespēju lauksaimniekiem apsaimniekot vairāk lauksaimniecības zemes un nebūs atbalsta politikas ierobežojumu zemes apsaimniekošanā, īpaši svarīgi tas ir jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības nozarēm, kuras var potenciāli attīstīties, piemēram, dārzeņkopībā. Savukārt, ja izvēlētos pamata maksājuma shēmu, lai saņemtu maksājuma tiesības, izšķirošs būtu pirmais shēmas ieviešanas gads, un ja šādu shēmu ieviestu, piemēram, 2015. gadā vai nedaudz vēlāk, tad tās lauksaimnieku saimniecības, kuras būtu attīstības sākuma posmā, nākotnē saņemtu mazāku tiešo maksājumu atbalstu, lai gan ražošanas apjomi saimniecībās būtu būtiski palielinājušies. Šādi lauksaimnieki būtu nevienlīdzīgākā situācijā, salīdzinot ar citiem lauksaimniekiem.

Raitis Ungurs, Latvijas Jauno Zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs: „ Jaunajiem lauksaimniekiem, kas nesen uzsākuši lauksaimniecisko darbību, nav ražošanas vēstures, ko bieži par pamatu ņem tiešo maksājumu atbalsta noteikšanā. Ja Latvija ieviestu pamata maksājuma shēmu, tad jaunajiem lauksaimniekiem atbalsts būtu krietni mazāks, jo nav darbības vēstures. Tāpat jaunas shēmas ieviešana liedz rasties un attīstīties jaunām saimniecībām, bez kurām nav saskatāma Latvijas lauksaimniecības nākotne, tāpēc jaunajiem lauksaimniekiem vienīgā iespējamā ir VPM shēma. Mūs dara bažīgus lielo saimniecību izveidošanās, jo to nākotne var būt tāda pati kā lielo pārstrādes uzņēmumu nākotne Latvijā, kas agrāk vai vēlāk nonāk ārzemju investoru īpašumā, tikai šajā gadījumā uzņēmumi aiziet komplektā ar Latvijas zemi. Ar lēmumiem, ko tagad „lielie vīri” pieņems, ar to nākotnē jaunajiem lauksaimniekiem būs jātiek galā un tādos apstākļos būs jāsaimnieko.”

Ginta Jakobsone, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadošā eksperte: „Ņemot vērā Latvijas lauksaimniecības struktūru un salīdzinot atbalsta apjomu saimniecību līmenī, daudzās lauksaimniecības nozarēs saimniecībām ir izdevīgāk VPM shēma gan 2015.gadā, gan 2019.gadā. Izņēmumi varētu būt atsevišķās nozarēs, piemēram, noteiktas struktūras piena saimniecības un gaļas saimniecības, īpaši ja to rīcībā ir maz lauksaimniecības zemju, tad šādās saimniecībās būtu mazāks atbalsta apjoms. Tāpēc ir jādomā tādi politikas risinājumi, kas samazina šo risku. Nākotnes ES kopējā lauksaimniecības politika paredz vairākus risinājumus, kā pēc iespējas labāk pielāgot KLP konkrētas dalībvalsts lauksaimniecības struktūrai, piemēram, paredzot noteiktā apjomā saistīto atbalstu. Līdz ar to, turpinot vienoto platības maksājuma shēmu, Latvija var atrast politikas risinājumus, piemēram, izmantojot saistīto atbalstu.”

Tādēļ LOSP biedri papildus nolēma, ka Zemkopības ministrijai ir jāuzsāk aktīvas diskusijas par saistīto maksājumu, lai novērstu riskus atsevišķās nozarēs, kuras saskaras ar zināmām grūtībām un ir īpaši svarīgas ekonomisku vai sociālu saistītu iemeslu dēļ.

LOSP biedru kopsapulcē visi dalībnieki vienbalsīgi uzsvēra, ka ļoti būtiski Latvijā nodrošināt finansējumu pārejas posma valsts atbalstam 2015.-2020. gadam, īpaši ņemot vērā to, ka joprojām Latvijas lauksaimnieki būs sliktākā situācijā kā citu valstu lauksaimnieki, jo nākamajā finanšu periodā līdz 2020. gadam Latvijā tiešie maksājumi nesasniegs vidējo tiešo maksājumu līmeni uz vienu hektāru.