Horizontālās agrobiznesa

Lauksaimnieki: Izskatās, ka mums piedāvā "pastāvēt pie ratiem" un palikt bez nacionālajām subsīdijām tuvākajos gados

Lauksaimnieku apvienība uzskata par nepieņemamu valdības vilcināšanos lemt par pārejas posma valsts atbalstu, tā lielumu un sarežģīto apstākļu dēļ atkārtoti aicina izsludināt ārkārtas situāciju piena lopkopībā.

Lauksaimnieku organizācijas ar valdību par pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) lielumu turpmākajam laika posmam diskutē jau kopš gada sākuma. Taču konkrēti lēmumi netiek pieņemti, tostarp, otrdien valdība uz nedēļu atlika ar PPVA apstiprināšanu saistītā Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvā ziņojuma izskatīšanu, tādēļ lauksaimnieku vidū palielinās bažas, vai PPVA nākamgad vispār būs pieejams. Bažas pastiprina kuluāru sarunas, ka pirmdienas valsts sekretāru sanāksmes laikā un turpmāk zemniekiem jau ir iedalīta loma "pastāvēt pie ratiem".

"Man būtu jārūpējas par savām govīm, nevis regulāri jābraukā uz Rīgu strīdēties ar valdību par to, vai tiks pildīti iepriekš dotie solījumi un vienošanās saglabāt valsts atbalstu vismaz 2013.gada līmenī, kas augustā tika panākta starp lauksaimniekiem un valdību. Vislabāk būtu, ja mēs varētu atgriezties pie ZM pavasarī aprēķinātajiem skaitļiem, kas paredzēja PPVA 72,89 miljonu eiro 2015.gadā un 70,06 miljonus eiro 2016.gadā. Jo otrdien neapstiprinātajā ZM ziņojumā ir skaidri redzams, ka valdības piedāvātie 50,96 miljoni eiro nākamgad un 26,24 miljoni eiro 2016.gadam neļauj Latvijas zemniekiem pilnvērtīgi konkurēt ne ar Lietuvas, ne ar Igaunijas lauksaimniekiem. Un tas viss notiek priekšvēlēšanu laikā. Ko lai sagaidām no politiķiem pēc vēlēšanām," skaidro Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.

Stricka arī vēlreiz aicina ZM noteikt ārkārtas situāciju piensaimniecībā un palielinās kompensāciju apjomu Krievijas sankciju skartajām saimniecībām, proti, nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem izmaksāt 67 eiro par vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Patlaban embargo skartajiem piensaimniekiem ir piešķirti seši miljoni eiro ciltsdarbam (līdz 46 eiro par vienu govi), kas saņemami septembrī un oktobrī. Taču piena ražotājus uztrauc arī tas, ka oktobrī ZM būs jāveic aprēķini nākamajiem ārkārtas maksājumiem, kas paredzēti Krievijas sankciju skartajiem piena ražotājiem, taču 4.oktobrī notiks 11.Saeimas vēlēšanas, līdz ar to zemnieki vēlētos būt droši, ka valdības maiņa pēc vēlēšanām nekavēs kompensāciju aprēķināšanu un izmaksu.

Informāciju sagatavoja Sandra Stricka, Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja.