Horizontālās agrobiznesa

LOSP: Piensaimnieku protesta akcija Briselē

Trešdien, 19.augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) kopā bija saaicinājusi gan dalīborganizāciju, gan pārējo vadošo piena ražotāju un pārstrādātāju nevalstisko organizāciju (NVO) vadītājus, lai rastu vienotu Latvijas pozīciju Briselē Eiropas Piena Padomes (EMB) un Copa-Cogeca (Eiropas NVO) organizētajās protesta akcijās 7.septembrī.

Izskatot abu Eiropas līmeņa NVO (LOSP ir abu organizāciju dalīborganizācija) protesta akciju saturu nākas secināt, ka tie ir diezgan atšķirīgi. EMB uzstādījums Eiropas Padomei ir: atdodiet mums, piensaimniekiem lauksaimniecības rezerves fonda līdzekļus, kurus esam iemaksājuši tajā par pārsniegtajām piena kvotām, lai mēs varētu pārvarēt piena krīzi un pārstrukturēties. Savukārt Copa-Cogeca prasība ir piena nodevu naudu atdot piena nozarei. Aptuveni 700 miljoni EUR tiks izņemti no piensaimniecības nozares kā 2014./2015.gada piena nodevas naudas, tas ir laikā, kad piensaimniekiem izmisīgi vajadzīga nauda. Tādēļ tā būtu jāatdod nozarei, lai palīdzētu lauksaimniekiem tikt galā ar naudas plūsmas problēmām. Ir jāpalielina arī Eiropas Savienības (ES) intervences cena.

Piensaimnieki vienojās meklēt finansējumu ceļa izdevumiem un plānot savu dalību abās protesta akcijās, gan plkst.11.30 EMB, gan 14.00 Copa-Cogeca demonstrācijā.

Piena nozares pārstāvji vienojās par kopīgu prasību : Iekasētās soda naudas par pārsniegto piena kvotu ir jānovirza piena nozarei, lai piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas embargo dēļ, kompensētu krīzes radītos zaudējumus.

Pamatojums tam ir: soda naudas bija sankcijas par noteikto piena kvotu pārsniegšanu, kas izjauca līdzsvaru ES piena tirgū, radīja pārprodukciju un lielus zaudējumus izpildīgajiem piensaimniekiem, t.sk. Latvijā. Šobrīd runa ir par piena pārprodukcijas krīzi, ko radīja Krievijas un ES savstarpējais embargo un piena pārprodukcija kvotu pārsnieguma dēļ.

Tas būtu godīgs risinājums pie nevienmērīgi subsidētās lauksaimnieciskās tirgus regulēšanas ES dalībvalstīs, - piena nozarei piešķirt īpašu finansējumu krīzes pārvarēšanai no iekasētajām soda naudām. Katrai dalībvalstij jādod tiesības, pašai lemt kādā veidā izmantot šo finansējumu, lai kompensētu krīzes radītos zaudējumus un stabilizētu situāciju piena nozarē, piemēram, vai nu optimizējot piena ražošanas apjomu, vai arī, lai atrastu jaunu produktu un noieta tirgus. Papildus tam, Eiropas Komisijai ir jāpalielina intervences cenas, jāatjauno eksporta subsīdijas un jāmeklē risinājumi godīgam gala cenas sadalījumam starp piena piegādes ķēdes dalībniekiem.

Turklāt ir jāuzsver, ka Eiropas Komisija jau 2014.gada novembrī lemjot par pagaidu ārkārtas finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu piena ražotājiem, oficiāli atzina, ka “piena iepirkuma cenu kritums līdz līmenim, kas nav ilgtspējīgs, apdraud piena ražošanas nozari trijās Baltijas dalībvalstīs, kas 2014. gadā bija ilgtspējīgas tirgus pozīcijas veidošanas procesā”. EK regulā arī tika norādīts, ka “...atvēlētais finansējums kompensēs tikai nelielu daļu no ražotāju faktiskajiem zaudējumiem...”.Situācija piena nozarē ir vēl vairāk pasliktinājusies un piena iepirkuma cenas joprojām turpina samazināties.

Tādēļ Latvijas piensaimniekiem ir jāpiedalās protesta akcijās, lai atkārtoti atgādinātu par piena nozares krīzi un pieprasītu ES institūcijām rast finansējumu un efektīvus politikas risinājumus nozares stabilizēšanai.

Esam uzrunājuši Eiropas Parlamenta (EP) deputātus atbalstīt mūsu lauksaimniekus protestos un cīņā par krīzes pārvarēšanu, daļēji kompensējot ceļa izmaksas un pašiem piedaloties protesta akcijās. Tomēr atbildes par iespējām atbalstīt mūsu lauksaimniekus Briselē esam saņēmuši tikai no Ivetas Grigules un Ineses Vaideres, pārējo EP deputātu viedokli līdz šim vēl neesam saņēmuši.