Horizontālās agrobiznesa

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas pieprasa platībmaksajumus pēc 2013. gada ne mazākus kā 90% no Eiropas vidējā līmeņa

Maira Dzelzkalēja, Zemnieku Saeima (ZSA)
23.08.2011

Nedēļas nogalē tikās visu Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji, lai pārrunātu sadarbību un koordināciju kopējām aktivitātēm cīņā par taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada.

Organizācijas pārrunāja situāciju katrā valstī lauksaimniecības attīstības jomā un problemātiku KLP kontekstā. Visu valstu organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka KLP reforma faktiski izšķirs Baltijas lauksaimniecības likteni, nevienlīdzīgā konkurences situācija pret citiem Eiropas lauksaimniekiem nedrīkst turpināties, tā iznīcina Baltijas lauku reģionus un aizvilina darba spēku uz Eiropas lauku saimniecībām.

Baltijas lauksaimnieku organizācijas katra atsevišķi gan savās valstīs, gan COPA – COCEGA sanāksmēs Briselē vairākkārt uzsvērušas, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienlīdzības principu un taisnīgu konkurenci. ES budžeta ietvaram nākamajai septiņgadei bija jānodrošinaprogresīvas pārmaiņas arī ES kopējā lauksaimniecības politikā, nodrošinot metodiku taisnīgu platībmaksājumu sistēmas izveidei. Taču Eiropas Komisijas priekšlikums Eiropas Savienības budžetam pēc 2013. gada nepatīkami šokēja daudzas ES jaunās dalībvalstis, jo tas paredz samazināt nākamā plānošanas perioda kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par ~6%. Lauksaimnieki apzinās, ka budžets noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli paildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm un Baltijas lauksaimnieku organizācijas vienoti uzskata, ka laikā, kad pati Eiropa analizē savu konkurētspēju pasaules pārtikas tirgu, ir nepieļaujami kropļot konkurenci pašas Eiropas lauksaimnieku starpā.

Iepazīstoties ar EK priekšlikumu budžetam, asi reaģēja arī Baltijas valstu parlamenti – sagatavojot un apstiprinot paziņojumus Eiropas Komisijai, precīzi definējot neapmierinātību ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu kropļojošo Eiropas KLP, uzsverot Baltijas lauksaimnieku nevienlīdzīgo pozīciju vienotajā ES tirgū, saņemot vismazākos tiešos maksājumus. Pirmo reizi, kopšBaltijas valstis uzņemtas ES, visu valstu parlamenti asi reaģējuši uz EK priekšlikumu, kas tik kritiski svarīgs valstu lauksaimniekiem.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji bija vienisprātis, ka neskatoties uz katras valsts atbildīgo amatpersonu un pašu lauksaimnieku aktīvo iesaistīšanos cīņā par vienlīdzīgām tiesibām Eiropas Savienībā, šis ir pēdējais brīdis apvienoties kopīgā rīcības plānā kopīgu Baltijas lauksaimnieku interešu aizstāvībai Eiropā. Tādeļ Baltijas valstu lauksainieku organizācijas vienojās par regulāru savstarpēju informācijas apmaiņu, atbalstu un vienotas rīcības plāna izstrādādāšanu.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāji tikās arī ar Eiropas lauksaimnieku organizācijas COPA viceprezidentu Juha Marttilu un iepazīstināja ar reālo situāciju lauksaimniecības attīstībā Baltijā, kā arī izteica oficiālu Baltijas valstu lauksaimnieku aicinājumu COPA - COCEGA Eiropas Parlamentā, Eiropas Padomē un Eiropas Komisijā iestāties par taisnīgu KLP reformu pēc 2013. gada, to skaitā:

1. izveidot kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros tādu tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu patiesi taisnīgus un godīgus konkurences nosacījumus visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem;

2. koriģēt Eiropas Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā „Eiropas budžets 2020” noteikto tiešo maksājumu apjomu tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm. Tiešo maksājumu apjomam dalībvalstīs ir jābūt ne mazākam par 90% no ES vidējā atbalsta apjoma un ne augstākam kā 120% no ES vidējā atbalsta apjoma;

3. no 2014. gada 1. janvāra uzsākt jauno palielināto tiešo maksājumu pielietošanu, ņemot vērā to, ka jaunās dalībvalstis līdz 2013. gada beigām jau strādā saskaņā ar pārejas perioda nosacījumiem

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana