Horizontālās agrobiznesaLatvijai dotos solījumus par tiešmaksājumiem var noslaucīt no galdaZemnieku Saeima (ZSA)
17.07.2012 Gadījumā, ja tiks nolemts samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam apjomu par, piemēram, 10%, tad visi Latvijai dotie solījumi saistībā ar lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšanu tiks "noslaucīti no galda", 13. jūlijā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietnieks un kooperatīva "Trikāta KS" vadītājs Uldis Krievārs. Komisijas sēdē, kura tika rīkota, lai uzklausītu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus par paveikto un turpmāk darāmo Latvijas interešu aizstāvēšanas jomā, Krievārs uzsvēra, ka pēc tikšanās reizēm ar ES amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem Latvijas ierēdņi nāk ar "pārāk skaistiem secinājumiem", kuri vienā brīdī var izrādīties arī nepareizi. Viņš gan atzina, ka Baltijas valstis ir saņēmušas gan oficiālus, gan neoficiālus apliecinājumus, ka mūsu lauksaimnieku intereses tiks ņemtas vērā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze apliecināja, ka Eiropas Parlamenta prezidenta Martina Šulca izteiktie solījumi liek paredzēt, ka galīgā vienošanās par budžetu netiks panākta pirms nebūs ņemtas vērā Latvijas zemnieku intereses. Komisijas sēdē izskanēja rosinājums Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā veidot darba grupu, kurā atbildīgās puses gan no valsts, gan nevalstiskā sektora saskaņotu Latvijas interešu aizstāvēšanas procesu attiecībā uz tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējumu ES daudzgadu budžetā. Atbalstu šādai idejai pauda Eiropas Savienības Reģiona komitejas pārstāvis no Latvijas Jānis Neimanis. Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) atbildēja, ka viņai nav pilnvaru runāt premjera vārdā, taču viņa ir gatava par šo priekšlikumu uzrunāt valdības vadītāju. Tāpat plānots, ka septembrī un oktobrī notiks publiskas diskusijas par abām iepriekš minētājām prioritātēm. Pēc tam iecerēts rīkot 13. jūlija sēdei līdzīga veida kopsēdi ar NVO piedalīšanos. Ideju, ka mums, raugoties uz ES, ir jāatsakās no domāšanas par "vecajām" un "jaunajām" dalībvalstīm, izteica Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš retoriski vaicāja, kāpēc mēs par jaunajām dalībvalstīm saucam tās, kuras ES iestājās 2004. gadā. Gavrilovam daļēji oponēja Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, jo, no vienas puses, sarunās vēl ir redzamas atšķirības starp šīm grupās. Tomēr, no otras puses, var manīt, ka Spānija un Itālija drīzāk nostājas Latvijas un mūsu reģiona valstu pusē, atšķirībā, piemēram, no Vācijas un Somijas. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis norādīja, ka ES līmenī dažkārt tiek vaicāts, kurš Latvijā pārrauga jautājumu par kohēzijas finansējuma jautājuma lobēšanu. Arī Kučinskim ir radies jautājums, kurš no ministriem ir atbildīgs par šo procesu. Komisijas priekšsēdētāja komentēja, ka par šo jautājumu ir atbildīgs finanšu ministrs Andris Vilks, kurš sadarbojas ar Ārlietu ministriju. Finanšu ministrijai būtu jācenšas plašāk informēt sabiedrība par īstenotajām aktivitātēm, piebilda Kalniņa-Lukaševica. |