Horizontālās agrobiznesa

"Zemnieku saeima": Tiešmaksājumu samazinājums saimniecībām virs 30 hektāriem ir absurds

Eiropas Komisijas (EK) 9. oktobrī  izsludinātā ziņa par tiešmaksājumu samazināšanu par 4% atbalstam, kas pārsniedz 2000 eiro jeb 1400 latus vienai saimniecībai, ir absurda, jo īpaši ņemot vērā jau tā diskriminējošo Latvijas zemnieku situāciju, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

"Saimniecībām, kuras saņem atbalstu par vairāk nekā 28-30 hektāriem, pārsniedzot 2000 eiro, jau šogad un 2014. gadā tiks atvilkti 4,001079%. Korekciju piemēro, lai nodrošinātu, ka tiešmaksājumu un tirgus pasākumu finansēšanai paredzētie maksimālie apjomi netiek pārsniegti samazinātā Eiropas budžeta ietvaros. Protams, ka neviens nav ar šādu lēmumu apmierināts. Ne "Zemnieku saeima", ne arī citu valstu zemnieki neuzskata, ka tas ir normāli. Tas ir absurdi, ka samazinājums attiecas uz valsti, kas tāpat saņem vismazākos tiešmaksājumus - 34% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa," sacīja Dzelzkalēja.

Viņa arī skaidroja, ka iepriekš par to, cik un no kāda līmeņa ieviesīs finanšu disciplīnu, nevienojās Eiropas Padome un Eiropas Parlaments, līdz ar to lēmumu pieņēma Eiropas Komisija.

"Latvijā jau vasarā notika diskusijas par to, no kāda tiešmaksājuma līmeņa ieviest šo procentuālo samazinājumu. Ja samazinājumu ieviestu "no pirmā eiro", Latvijas gadījumā būtu lielākas kopīgās iemaksas. Tādēļ Latvija atbalstīja lēmumu, ka šo maksājumu samazinājumu piemēros maksājumiem virs 2000 eiro. Ja patlaban lauksaimniekam ir jāsaņem 10 000 eiro, pēc samazinājuma viņš saņems 9680 eiro (6776 latus), jo 2000 eiro netiks aplikti ar 4,001079% likmi," skaidroja Dzelzkalēja.

Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V) aģentūrai LETA norādīja, ka šis atskaitījums neattieksies uz apmēram 50 tūkstošiem Latvijas mazo saimniecību.

"Latvijai KLP budžets pieaugs par 50%, un pieaugs arī tiešmaksājumi. Tomēr joprojām nav īstas skaidrības, cik daudz līdzekļu finanšu disciplīnai būs nepieciešami, un par precīziem skaitļiem varēs runāt tikai gada beigas. Svarīgi arī tas, ka finanšu disciplīnas fonda veidošanā būs jāpiedalās visiem Eiropas zemniekiem, bet izdevīgākā situācijā ir valstis, kur ir liels skaits mazo saimniecību, tostarp arī Latvija," sacīja Kalniete.

"Šo samazinājumu vissmagāk jutīs Rietumeiropas zemnieki, kuri ir kļuvuši pārāk atkarīgi no tiešmaksājumiem un kuriem tiešmaksājumi jau tā tiks samazināti jaunās KLP ietvaros. Jāņem vērā, ka Eiropa ļoti lēnam virzās uz tiešmaksājumu izlīdzināšanu un tiešā atbalsta samazināšanu zemniekiem. Ieguvēji būs Austrumeiropas un Baltijas valstu zemnieki, kuri pieraduši strādāt sūrākos apstākļos," uzskata Kalniete.

Kā ziņots, 9. oktobrī  EK pavēstīja, ka ES tiešie maksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Samazinājums gan neskars lauksaimniekus bloka jaunākajās dalībvalstīs - Rumānijā, Bulgārijā un Horvātijā.

Šādi ES budžetā tiks ietaupīts 1,47 miljardi eiro (1,03 miljardi latu).

ES budžetā no 2014. līdz 2020.gadam kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro (261,24 miljardiem latu).

Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā - 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā - 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā - 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā - 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā - 196 eiro (137,7 latus).