Horizontālās agrobiznesa

"Zemnieku saeima": grozījumi likumā paaugstinās lauksaimnieku konkurētspēju

Raimonds Ločmelis, Zemnieku Saeima (ZSA)
12.03.2014

Par vienu no būtiskākajiem notikumiem nozarē gada pirmajā pusē lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš nosauc grozījumu pieņemšanu likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Pēc viņa domām tas ļaus ierobežot lauksaimniecības zemes pirkšanu investīciju darījumu nolūkos.

"Šo likumu grozījumu galvenā sūtība ir tāda: jebkuram pretendentam, kurš vēlēsies iegādāties lauksaimniecības zemi, būs ļoti skaidri jāapzinās, ka uz tās būs jāražo lauksaimnieciskā produkcija - tam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, vai tā būs gaļa, piens vai graudi," stāsta biedrības vadītājs: "Šo procesu regulēs ar soda sankcijām, kas tiks piemērotas pretendentam. Ja viņš iegādāsies lauksaimniecības zemi, taču neveiks tajā lauksaimniecisko ražošanu, domāju, ka soda sankcijas varētu būt no 300 līdz pat 500 eiro par vienu hektāru," konferencē Lauksaimniecības zeme - Latvijas stratēģiskais resurss izteicās J.Lazdiņš.

Latvijas niša - no ĢMO tīra valsts

Lauku attīstības programmas ietvaros pieejamie līdzekļi un likuma grozījumi palīdzēs turpmākajos gados veicināt Latvijas zemnieku konkurētspēju. Kā uzskata Lazdiņš, par Latvijas lauksaimniecības Nokia varētu kļūt tādas pārtikas ražošana, kas nesatur ģenētiski modificētus organismus. "Ja mēs gribam savus graudus pārdot ar pievienotu vērtību, viena no iespējām, kā veicināt mūsu produkcijas atpazīstamību, ir no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīva valsts. Tā ir niša, ko varam izmantot savā labā. Lai kā arī neattīstītos pasaule, iedzīvotāju skaits uz planētas pieaug un vienmēr būs tāds patērētāju loks, kas vēlēsies iegādāties tīru pārtiku," saka Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.

Vai Krievija eksporta virzienu nomainīs Āzija?

Ādažos notikušajā konferencē biedrības uzaicinātie eksperti analizēja iespējas un izaicinājumus saistībā ar zemes tirgu, kā arī apskatīja ekonomikas attīstības tendences. Kā atklāja SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, situācija Krimā var atstāt ietekmi ne tikai uz Krievijas tautsaimniecību: "Pastāv ļoti liela iespēja, ka Krievijas ekonomikā iestājas recesija, tādēļ mūsu eksportētāju izaugsmes iespējas šajā tirgū ir krietni ierobežotas. Eksporta pieaugumu šajā virzienā, kas bija novērojams pārtikas produktu segmentā, varētu nomainīt kritums. Tas rada jautājumu, uz kuriem tirgiem novirzīt šo produkciju, jo ekonomikas palēnināšanās tendences Krievijā pavada rubļa vērtības kritums, kas padara mūsu produkciju mazāk konkurētspējīgu," atzīmēja ekonomists.

Palielinoties politiskajiem riskiem, nepieciešama pārorientēšanās uz citiem noieta tirgiem. Vadoties pēc iedzīvotāju skaita un ekonomikas izaugsmes tempiem, viens no nākotnes iespējamiem eksporta tirgiem varētu būt Āzija. "Neskatoties uz to, ka Krievija ir liels un plašs tirgus, tur arī ir vērojama visai izteikta iedzīvotāju skaita samazināšanās, ļoti straujas iedzīvotāju novecošanās problēma, kas varētu apdraudēt izaugsmes iespējas," stāstīja D. Gašpuitis: "Krievijas tirgus izmēri mums paver pietiekami plašas izvēli, taču politiskie riski ir ļoti augsti, tādēļ nopietni jāpārvērtē, cik lielā mērā šo tirgu ilgtermiņā varam uzskatīt par mērķa tirgu."

Konference Lauksaimniecības zeme - Latvijas stratēģiskais resurss 10. martā norisinājās Nacionālās ziņu aģentūras LETA un SEB bankas kopīgi rīkotā cikla 8 uzņēmuma veiksmes elementi ietvaros. Pasākuma norisi atbalstīja Valsts lauku tīkls, Amazone un Latvijas Nafta, tās rīkotāju partneri ir žurnāls Kapitāls, Mestako un Fazer.

Prezentācijas, foto un video materiāli: http://bigevent.lv/lauksaimnieciba 

Zemnieku Saeima (ZSA)

x

Paroles atgadināšana