Horizontālās agrobiznesaZemnieku Saeima: ASV un ES prasības lauksaimniecībā būtiski atšķirasLīva Liepniece, Zemnieku Saeima (ZSA)
22.07.2014 No 9. līdz 19.jūlijam biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja Amerikā (ASV) piedalījās ekspertu mācību braucienā, kura mērķis bija iepazīties un pārrunāt ar ASV augsta līmeņa ekspertiem un uzņēmējiem šobrīd izstrādē esošo Eiropas Savienības (ES) un Amerikas tirdzniecības un investīciju sadarbības līgumu jeb Transatlantic Trade and Investment Partnership. Līguma noslēgšanas gadījumā tiks izveidots vēsturisks nosacījumu kopums, kas regulēs savstarpējo tirdzniecību starp pusēm. Līgums kaut netieši ietekmēs visas preču un pakalpojumu grupas, tai skaitā jūtīgo lauksaimniecības sektoru. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: "Man bija ļoti vērtīgi būt piecu ES lauksaimniecības ekspertu vidū un mēģināt izprast ASV nostāju, kā arī skaidrot Eiropas Savienības lauksaimniecības standartus. Šobrīd, kad ir uzsāktas līguma veidošanas sarunas, šķiet, ka būs grūti atrast kopsaucēju tādos jautājumos kā hormonu lietošana lopkopībā un ĢMO. Saprotot, ka nav iespējama piekāpšanās nevienā pusē, paveras jauns darba lauks kopīga risinājuma meklēšanai. Piemēram, attiecībā uz ĢMO, mēs nevaram apturēt to audzēšanu ASV, tāpat kā neviens nevar piespiest Eiropā audzēt ģenētiski modificētus augus, bet Eiropas lauksaimnieki ir gatavi audzēt konvencionālas ASV izveidotas šķirnes un izmantot lopbarību, kuras sastāvā ir ĢMO augi. Paredzu, ka tuvākajos gados sarunu procesā tiks panāktas daudzas vienošanās, kuras atvieglos sarežģīto savstarpējo preču kustību starp abiem kontinentiem. Par to, kad un vai vispār oficiālais līgums tiks noslēgts, šobrīd neprognozēšu." Dažādās tikšanās un darba grupās Vašingtonā, Aiovas štatā un Čikāgā desmit dienu laikā Eiropas Savienības un Amerikas nevalstisko organizāciju, pētniecības un pārvaldes iestāžu pārstāvji un uzņēmēji diskutēja par kopējo un atšķirīgo likumdošanā, standartos, iepirkumu procesos, produktu marķēšanā u.c. jautājumos. Lielākās diskusijas ne tikai ar lauksaimniekiem, bet ar jebkuras institūcijas pārstāvjiem bija par Ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Atšķirīga pieeja abos kontinentos ir arī attiecībā uz hormonu lietošanu lopkopībā, vistas gaļas apstrādi ar hloru un ģeogrāfiskās izcelsmes zīmēm produktu marķēšanā. Šobrīd tie ir galvenie un lielākie pretstatus jautājumi lauksaimniecībā, no kuru veiksmīgas atrisināšanas lielā mērā būs atkarīgs, vai izdosies noslēgt šo sadarbības līgumu. ASV jebkuru procesu vai vielas atļaušanu vai aizliegšanu vērtē no zinātnisko pētījumu rezultātiem. Ja tie pierāda kaitīgumu un apdraudējumu veselībai, tad tos aizliedz, ja nepierāda, tad tiek dota atļauja tos lietot. Savukārt Eiropas Savienībā primāri ir jāpierāda nekaitīgums cilvēkiem un videi. Tāpat Eiropā ir daudz lielāka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā. Sabiedrībai ir svarīgi saprast procesus, būt pārliecinātai un zinošai, kā tiek ražota pārtika, un kā tiek nodrošināta vides un pašas lauksaimniecības ilgtspējība. Saimniekot Eiropas Savienībā ir daudz sarežģītāk, jo ir jāievēro ļoti daudz likumi un noteikumi, tāpat jārēķinās, ka jebkurš sabiedrības loceklis vai grupa var izteikt savas domas vai neapmierinātību par saimniekošanu un tas lauksaimniekiem ir jāņem vērā. Savukārt Amerikā lauksaimniecība ir viens no biznesiem un sabiedrība par to, ko un kā lauksaimnieki ražo, neinteresējas. Viņiem galvenais, lai pārtika ir lēta un garšīga. Tā ir ļoti liela principiāla atšķirība. Braucienā piedalījās lauksaimniecības eksperti no Dānijas, Rumānijas, Austrijas, Bulgārijas, kā arī mazo un vidējo biznesa attīstību pārstāvošie eksperti no Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas. Aicinām medijus un visus interesentus 25. jūlijā plkst. 10:00 Zemkopības ministrijā, 315.kab. apmeklēt pasākumu, kur klātienē Maira Dzelzkalēja stāstīs par tirdzniecības sarunām ar ASV. |