Horizontālās agrobiznesa

LPUF: pēc tikšanās ar veselības ministru esam gandarīti, bet piesardzīgi vērtējumos

„Lai gan sarunas ar Veselības ministru Juri Bārzdiņu bija konstruktīvas un atvērtas abpusējai sadarbībai, tomēr vēl pāragri spriest, cik tās pozitīvi atspoguļosies rezultātā, ņemot vērā valdības pēdējo gadu laikā bieži pieņemtās izmaiņas nodokļu politikā, kas negatīvi ietekmējušas pārtikas ražotājus,” tā pēc 23. februāra tikšanās Veselības ministrijā atzina Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) vadītājs Uldis Ronis.

LPUF visvairāk ir gandarīts par Veselības ministra apstiprinājumu, ka papildus nodokļu slogs pārtikas ražotājiem nav plānots. Tai pat laikā iespējamās ražotāju protesta akcijas ir LPUF biedru dienaskārtībā, ņemot vērā, ka valdība nav pildījusi pērnā gada beigās dotos solījumus ražotājiem nepalielināt nodokļu slogu.

Uldis Ronis, LPUF vadītājs: „Atzinīgi vērtējam Veselības ministrijas paveikto darbu, iekļaujot arī mūsu ierosinājumus veselības veicināšanas pamatnostādnēs. Tas viennozīmīgi veicina abpusējo sadarbību kopīgu risinājumu meklēšanā un dod mums drošības sajūtu, ka Veselības ministrijai ir svarīgs arī mūsu viedoklis. Tai pat laikā sarunas laikā saredzējām vairākus riskus. Viens no galvenajiem, vai ierobežojošo normu neiekļaušana pamatnostādnēs nozīmē, ka tās varētu tikt iekļautas pakārtotajos dokumentos, respektīvi, likumos un MK noteikumos? Bažas rada arī iespējamie Veselības ministrijas plānotie reklāmas ierobežojumi. Mēs atbalstām, ka bērnu laikā televīzijā ir jārāda pilnvērtīga un sabalansēta uztura reklāmas, tai pat laikā mums nav pieņemami citi iepriekš izskanējošie priekšlikumi ierobežojumiem, kas nozīmētu papildu finanšu slogu ražotājiem.”

LPUF turpinās aktīvi līdzdarboties Veselības ministrijas izstrādāto pamatnostādņu veidošanā, ko plānots izstrādāt līdz 15. martam. Tāpat LPUF izstrādās savus priekšlikumus Pārtikas Konsultatīvajai padomei par nepieciešamajām strukturālajām reformām starp Veselības un Zemkopības ministrijām, lai samazinātu funkcijas, kas abās ministrijās pārklājas. Piemēram, uzticēt pārtikas aprites regulējumu Zemkopības ministrijai, savukārt veselības jautājumus atstāt Veselības ministrijas pārziņā.

LPUF un Veselības ministra J.Bārzdiņa tikšanās bija nepieciešama, jo ražotāji vēlējās pārrunāt ministrijas izstrādāto pamatnostādņu tālāko virzību, kas ražotājiem iepriekš radījušas virkni neatbildētu jautājumu un bažas par kārtējo nepārdomāto slogu ražošanas industrijai.

LPUF vadītājs Uldis Ronis jau iepriekš norādīja, ka pārtikas industrija pēdējo divu gadu laikā ir „sista” nepārdomāti un regulāri – gan ieviešot jaunus nodokļus, gan paaugstinot esošos. Tiesa, ja iepriekš valdības rīcības pamatojums bija nepārprotams - rast līdzekļus budžeta konsolidācijai, tad šī brīža valdības nostāja - uz „ražotāju rēķina” veicināt sabiedrības veselību - nozares pārstāvjiem nav izprotama.

Latvijā vienam no svarīgākajiem ekonomikas balstiem – pārtikas industrijai - jau šobrīd ir jārēķinās ar ievērojamām papildus izmaksām, tajā skaitā gaidāmo elektroenerģijas tarifu kāpumu, degvielas cenu kāpumu, ražošanas izejvielu un citu resursu pieaugumu. Tamdēļ kārtējais nodokļu paaugstinājums ar mērķi „izglītot sabiedrību par veselīgumu un neveselīgumu” vērtējams kā absurds, vēl jo vairāk ņemot vērā statistiku, kas pierāda, ka iepriekš veiktās korekcijas nodokļu sistēmā nav veicinājušas budžeta pildīšanu. Drīzāk ir radīts tieši pretējais efekts – atsevišķās industrijās ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvars.

LPUF vadītājs arī norāda, ka pārtikas industrija valstī šobrīd nodrošina ap 30 000 darba vietas. Savukārt kopējais Latvijas pārtikas industrijas gada apgrozījums ir vairāk nekā 900 miljoni latu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)