Horizontālās agrobiznesa

LPUF: pašregulācija ir loģiskāks risinājums nekā aizliegums

Veselības ministrijas piedāvātais nozares pašregulācijas mehānisms ir loģiskāks un ražotājiem pieņemamāks risinājums, nekā iepriekš izskanējusī ideja aizliegt atsevišķu kategoriju pārtikas produktus, un šo alternatīvu atbalstītu lielākā daļa industrijas pārstāvju – tā pēc Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) valdes tikšanās atzina Uldis Ronis, LPUF vadītājs.

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norādīja, ka VM ierosinājums ražotājiem apmaksāt sociālas un izglītojošas reklāmas ir diskutabls un jāvērtē detalizēti, jo uzņēmējiem tas nozīmētu ļoti lielus papildus finansiālus izdevumus.

LPUF: ražotājiem jāļauj strādāt!

VM piedāvātā alternatīva aizlieguma vietā izvēlēties nozares pašregulāciju vērtējama kā pozitīva ministrijas iniciatīva, uzklausot ražotāju iepriekš pausto nostāju, ka pašreizējā sarežģītajā situācijā valdības neiejaukšanās ražotāju ikdienā būtu labākais, ko tā šobrīd var darīt.

Uldis Ronis, LPUF vadītājs: „Ja vadībai nav iespējas atbalstīt ražotājus, tad tai vismaz jāļauj nozarei pašregulēties. Līdz ar to VM ierosinājums iepriekš virzītā „aizlieguma koncepcijai” izvēlēties nozares pašregulācijas mehānismu vērtējams pozitīvi. Kā zināms, pašregulācija ir arī viens no tirgus ekonomikas pamatprincipiem.”

Tajā pašā laikā LPUF vadītājs norāda, ka drīzāk skeptiski vērtējams VM priekšlikums ražotājiem – reklāmdevējiem apmaksāt arī sociālās iniciatīvas reklāmas līdzās atsevišķu pārtikas produktu preču reklāmām.

Uldis Ronis: „Gan nozarei, gan ministrijai jāapzinās, cik maksā reklāmas izgatavošana un pārraidīšana. Ražotāji līdz pēdējam brīdim ir klusējot pildījuši jebkuru valdības strauji pieņemto lēmumu attiecībā uz nodokļu paaugstināšanu vai jaunu ieviešanu, tāpat ražotājiem būtiski pieaugušas izmaksas par ražošanai nepieciešamajiem resursiem un tarifiem, līdz ar to „vēl vienu mārketinga budžetu” izglītojošām reklāmām vērtēju kā ideju, ko būtu ļoti grūti atļauties. Galu galā – sabiedrības izglītošanaun informēšana par veselību tomēr ir konkrētu valsts institūciju nevis pārtikas ražotāju kompetencē.”

LPUF jau iepriekš par nepieņemamiem atzinusi no Veselības ministrijas virzītos apgrūtinājumus ražotājiem ar mērķi izglītot sabiedrību par veselīgu uzturu.

Tāpat LPUF vadītājs atgādina, ka pārtikas industrija, viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomikas balstiem, pēdējo divu gadu laikā ir „sista” nepārdomāti un regulāri – gan ieviešot jaunus nodokļus, gan paaugstinot esošos. Turklāt jau šobrīd industrijai ir jārēķinās ar ievērojamām papildus izmaksām, tajā skaitā gaidāmo elektroenerģijas tarifu kāpumu, degvielas cenu kāpumu, ražošanas izejvielu un citu resursu pieaugumu. Līdz ar to kārtējais nodokļu paaugstinājums valsts budžeta konsolidēšanas nolūkā jau būtu vērtējams kā klaja necieņas izrādīšana pret ražotāju līdzšinējiem aicinājumiem un ierosinājumiem, nevis kārtējo reizi paaugstināt izmaksas, bet gan sekot līdzi, lai nodokļu iekasēšanas mehānisms funkcionētu.

LPUF vadītājs arī norāda, ka pārtikas industrija valstī šobrīd nodrošina ap 30 000 darba vietas. Savukārt kopējais Latvijas pārtikas industrijas gada apgrozījums ir vairāk nekā 900 miljoni latu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)