Horizontālās agrobiznesa

Jāaptur likumdošanas projekti, kas apgrūtina pārtikas nozari

Oskars Fīrmanis, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)
13.08.2014

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) aicina valsts amatpersonas, ministrijas un citas institūcijas apturēt vai arī rūpīgi pārskatīt tos normatīvo aktu projektus, kas var kaitēt pārtikas industrijai. Krievijas noteikto sankciju dēļ, Latvijas pārtika nozare ir lielu izaicinājumu priekšā un papildu slogu uzlikšana var situācija sarežģīt vēl vairāk. Tāpat arī jāapzinās, ka ciest var ne tikai pārtikas, bet arī ar to saistītās nozares.

Viens no šādiem projektiem , kura principus ir vērts pārskatīti, ir Veselības ministrijas (VM) gatavotās "Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam". LPUF nav pret šādu pamatnostādņu izstrādi, bet aicina VM uz laiku atlikt plānus iekļaut šajās pamatnostādnēs nosacījumus, kas var kaitēt Latvijas pārtikas ražotājiem. Piemēram, VM vēlme paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem, kā arī plāni ierobežot reklāmas un iepakojuma iespējas atsevišķām pārtikas precēm var būtiski ietekmē kompāniju finanšu stāvokli, kas pašreizējā situācija nav pieļaujams.

LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: "Pašreizējā iecere paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem pavisam niecīgu ietekmētu iedzīvotāju kopējo cukura patēriņu uzturā, par ko ir norūpējusies VM, taču šāds ierobežojums radītu simtiem tūkstošu eiro lielus zaudējumus ražotājiem. Cilvēku liekā svara problēmai ir daudz cēloņu, kas nav saistīti tikai ar cukura patēriņu. Eiropā tikai 2,2% kaloriju vidēji cilvēks uzņem no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Uzskatu, ka šis ir īstais brīdis, kad visām nozarēm ir jāsolidarizējas, lai Krievijas embargo skaru Latviju pēc iespējas mazāk."

LPUF arī iebilst pret diferencētas nodokļus likmes atsevišķām pārtikas grupām, jo tas nedos vēlamo rezultātu. Piemēram, 2012. gadā Dānija atcēla tā saucamo "tauku nodokli", kas tika ieviests 2011.gadā, lai gan šobrīd līdzīgu nodokli ierosina VM. Dānijas prakse rāda, ka aptuveni 60% mājsaimniecību pēc šī nodokļa ieviešanas devās iepirkties uz Vāciju, ko iepriekš nebija darījušas. L’institut économique Molinari vadošais pētnieks Valentin Petkantchin savā pētījumā "Nutrition taxes: the costs of Denmark’s fattax" secinājis, ka Dānijā gadu pēc "tauku nodokļa" ieviešanas, tas nebija ietekmi uz patērētāju paraduma maiņu. Autors norādīja, ka Dānijas piemēram jākalpo par paraugu citām valstīm, cik šādi pārtikas produktu nodokļi savā būtībā ir neefektīvi. Apliekot ar nodokli tā saucamo "neieteicamo pārtiku ", neuzlabosies iedzīvotāju ēšanas paradumi un aptaukošanās rādītāji.

Mūsuprāt, šobrīd svarīgi ir dažādos veidos palīdzēt pārtikas industrijai, nevis to apgrūtināt ar papildu finanšu un administratīvajiem slogiem, tādēļ ir ļoti rūpīgi jāpārskata visas iniciatīvas, kas šobrīd attiecas uz pārtikas industriju.

Pārtikas nozare jau ir sniegusi vairākus priekšlikumus valsts amatpersonām par nepieciešamajiem pasākumiem nozares atbalstam sakarā ar Krievijas embargo:

- Vismaz uz gadu ieviest krīzes skartajiem uzņēmumiem nodokļu (nekustamā īpašuma nodoklis un darbaspēka nodokļi) un kredītu brīvdienas;

- Papildināt MK noteikumus un dzēst daļēji kredītprocentus arī lielajiem ražošanas uzņēmumiem;

- Rast iespēju piešķirt krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus;

- Valdībai prasīt no ES paaugstinātu atbalstu Latvijas ražotājiem zaudējumu kompensēšanai kā burferzonai;

- Maksimāla ātra PVN atgriešana;

- Nodrošināt valsts iepirkumos 100% vietējo produkciju, izmantojot Latvijas nacionālās kvalitātes shēmas pārtikas produktus;

- Valdībai jārunā ar tirgotājiem par iepirkumu līgumu pārskatīšanu, orientējoties uz Latvijas ražotāju produkciju;

- Jāatrod līdzekļi mārketinga aktivitātēm, lai veiktu skaidrojošo darbību ar iedzīvotājiem un piesaistītu pircēju lojalitāti Latvijas ražotāju produkcijai;

- Jāpaplašina iespējamie atbalsta veidi eksporta tirgiem citās valstīs;

- Jāaptur jebkādi normatīvo aktu projekti, ar kuriem tiek pārtikas ražošanas nozarei uzlikti papildus apgrūtinājumi vai papildus administratīvais slogs.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF)

x

Paroles atgadināšana