Horizontālās agrobiznesa

Saeimas deputāti noteiks Latvijas lauku nākotni - būt vai nebūt cilvēkiem laukos?

Latvijas Zemnieku federācija aicina Saeimas deputātus 2014. gada 3. jūlija ārkārtas plenārsēdē būt atbildīgiem Latvijas lauksaimnieku un visu iedzīvotāju priekšā, balsojot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Likumprojektā ir iestrādāti vairāki būtiski nosacījumi, kas pasargās Latvijas ražojošos lauksaimniekus, sekmēs lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimniecības produktu ražošanai, tomēr nesasniegs likumprojekta mērķi - novērst zemes izmantošanu spekulācijās.

VARAM parlamentārais sekretārs E.Cilinskis, deputāte Z.Kalniņa - Lukaševica un nacionālās apvienības "Visu Latvijai! - "tēvzemei un Brfīvībai/LNNK" frakcija likumprojekta 3.lasījumā iesniedza priekšlikumus noteikt, ka vienas fiziskas vai juridiskas personas var iegūt īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kuras platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 500 ha. Deputāta E.Smiltēna (Vienotība) vadītā darba grupā šos priekšlikumus atbalstīja vairākums darba grupas dalībnieku - biedrība "Latvijas Zemnieku federācija", Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija, Latvijas Biškopības biedrība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Pārresoru koordinācijas centrs. Šos priekšlikumus atbalsta absolūts vairākums lauksaimnieku un laukos dzīvojošo, kuri ikdienā izjūt, kādas sociālekonomiskās sekas rada vairāk nekā 500 ha lielu saimniecību veidošanās, tomēr gan E.Smiltēns, gan vēlāk arī Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisija virza apstiprināšanai nosacījumu, ka vienai fiziskai vai juridiskai personai īpašumā esošās zemes platība varēs būt 2000 ha.

Latvijas Zemnieku federācija aicina deputātus noteikt 500 ha griestus vienai personai īpašumā esošai zemei, lai vēl lielāku saimniecību veidošanās neiznīcinātu jau esošās mazās un vidējās saimniecības, neveicinātu lauku iztukšošanos un darba vietu likvidēšanos, kā arī lai zeme tiktu saglabāta Latvijas lauksaimnieku īpašumā, nevis izpārdota ārvalstniekiem.

Lauksaimniecība ir pamatnozare lauku teritorijās. 61 240 saimniecības (ģimenes) apsaimnieko līdz 500 ha zemes un tikai 400 saimniecības apsaimnieko (īpašumā + nomā esošā zeme) vairāk nekā 500 ha, no kurām vairāk nekā 2000 ha apsaimnieko 22 saimniecības. Latvijā ir 1,6 milj.ha lauksaimniecības zemes un, veidojoties aizvien lielākām saimniecībām, tiks iznīcinātas citas šobrīd ražojošās saimniecības.

Nodarbinātība. Lauksaimniecības nozarē nodarbināti 73,3 tūkstoši cilvēku. Veidojot 2000 ha un lielākas saimniecības, kā šobrīd pieļauj likumprojekts, būs nepieciešami ne vairāk kā 20 tūkstoši darbinieki. Kur paliks un ko darīs pārējie 53 tūkstoši lauku iedzīvotāji, kuri šobrīd jau strādā savās saimniecībās? Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka lielā saimniecībā uz 100 ha zemes tiek nodarbināts vidēji 1 darbinieks, bet mazā saimniecībā - 4 darbinieki.

Mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstība. Kādi būs Latvijas lauki? 2000 ha = 1 saimniecība vai 2000 ha = 4, 10, 20 un 50 saimniecības? Saimniecību efektivitāti neietekmē saimniecības lielums. Latvijas Agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) 2013.gada aprīlī veiktā Investīciju atdeves analīze LAP 2007-2013 pasākumos liecina, ka investīciju atdeve augstāka ir tieši mazās un vidējās saimniecībās. Turklāt, lai attīstītos uzņēmējdarbība lauku apvidos, tiktu saglabātas skolas, slimnīcas un jau esošie veikali un iestādes, ir nepieciešami cilvēki laukos, kuriem ir nepieciešams darbs laukos un iespēja veidot un attīstīt uzņēmumus.

Pārtikas nodrošinājums. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir būtiski, lai Latvijā saglabātos un turpinātu attīstīties mazās un vidējās saimniecības, kas ražos pārtiku vietējam tirgum. Lai arī izklausās labi, ja palielinās pārtikas eksports, tomēr nozīmīgākais jautājums ir par to, vai spējam pabarot paši sevi vai būsim atkarīgi no ārvalstu pārtikas ražotājiem.

Latvijas lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai. Zemi ir jāļauj apsaimniekot lauksaimniekam, tādējādi attīstot ražošanu un uzņēmējdarbību laukos. Ir jāsaglabā visi uz šo brīdi ražojošie zemnieki, saglabājot viņu saimniecības, un jāļauj veidoties jauniem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijas laukos. Lai pasargātu esošo lauksaimnieku veiktās investīcijas, katram zemniekam ir jāļauj izpirkt paša nomātās zemes, bet ne kaimiņa iekoptās. Latvijā ir jāsaimnieko lauksaimniekiem, kuri vienlīdz ar pārtikas ražošanu savā zemē saglabās Latvijas ainavu un dabu, saglabājot arī tūrisma attīstības iespējas laukos un Latvijas zaļo tēlu.

Saeimas deputātiem 3. jūlija plenārsēdē ir jālemj ne par cipariem 500 vai 2000, bet par Latvijas lauku nākotni, lauku attīstības politikas pamatnostādnēm un to, vai Latvijas laukos būs vai nebūs cilvēki. Aicinām deputātus atbildīgi lemt par vienai fiziskai vai juridiskai personai īpašumā esošās zemes platības apjomu, lai Latvija nekļūtu par valsti, kuras resursus izmantos lielvalstu pārtikušie pilsoņi vai neliela daļa Latvijas uzņēmēji, lai vairotu savu bagātību, bet Latvijas iedzīvotāji nekļūtu par strādniekiem savā zemē.

Biedrība "Latvijas Zemnieku federācija" pārstāv vairāk nekā 6000 ražojošus lauksaimniekus visā Latvijā un tās biedri, to skaitā, Latvijas Augļkopju asociācija, Bauskas lauksaimnieku apvienība, Limbažu Zemnieku biedrība, Daugavpils lauksaimnieku apvienība, Preiļu lauksaimnieku apvienība, Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienība, Cēsu rajona zemnieku apvienība, Madonas rajona lauksaimnieku apvienība, Pierīgas lauku uzņēmēju biedrība, Durbes un Rucavas novadu lauksaimnieku kopas, Rēzeknes lauksaimnieku kopa, uzstāj, ka 500 ha ir Latvijas optimālais risinājums, nosakot vienai fiziskai vai juridiskai personai īpašumā esošas lauksaimniecības zemes platību, norādot, ka Latvijas situācijā būtu jānosaka par mazāka vienai fiziskai vai juridiskai personai īpašumā esošās lauksaimniecības zemes platība.

Latvijas Zemnieku federācija