1) LLKA uzskata, ka nepieciešams mainīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību, paredzot PVN piesaisti barteram, naudai vai savstarpējā ieskaitījuma darījumam, respektīvi, reālam norēķinam visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darījumu vērtības konkrētajā taksācijas gadā. Likuma grozījumi, kas stājušies spēkā 2010.gada 1.janvārī, paredz, ka lauksaimniecības uzņēmums pats var izvēlēties, vai kases principu grāmatvedībā izmantot. Tas nozīmē, ka vēl joprojām ļaunprātīgiem nemaksātājiem pastāv iespējas izmantot likuma nepilnības, atskaitot priekšnodokli, lai gan samaksa par konkrēto preci vai pakalpojumu nav veikta. Jāuzsver, ka, ieviešot šādu PVN maksāšanas principu visiem uzņēmumiem kā obligātu, samazināsies arī fiktīvo firmu PVN atmazgāšanas iespējas, jo visur būs vajadzīga reāla nauda.

2) Daļa uzņēmumu ir vienojušies ar bankām par kredītu pamatsummas maksājumu atlikšanu, taču tajā pašā laikā vienošanās termiņi drīzumā beigsies un uzņēmējiem būs jārēķinās gan ar palielinātu nodokļu slogu, gan ar kredītsaistībām. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā līdzekļu trūkumu, uzņēmējiem būs jāizvēlas, kas ir prioritāte - norēķini ar bankām vai norēķini ar valsti. Vai, plānojot nodokļu politiku, esat ņēmuši vērā šo faktoru?

3) No 2010. gada 1. janvāra plānots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli aplikt labumu, ko darbinieks saņem no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personiskām vajadzībām. Uzskatām, ka šis valdības lēmums būtu jāatceļ, jo, pirmkārt, ir dažādi veidi, kā legāli nodrošināties pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu, kas nozīmē, ka plānotie budžeta ieņēmumi visticamāk izpaliks, otrkārt, Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personiskām vajadzībām” ir izstrādāti steigā un noteikti neveicinās sistēmas veiksmīgu darbību.

4) 2009. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 1065 „Noteikumi par aizdevumiem mikro, mazo un vidējo komersantu un atbilstīgu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai” paredz atbalsta piešķiršanas nosacījumus aizdevuma veidā mikro, mazo un vidējo komersantu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem, attīstības veicināšanai. Tāpat noteikumi paredz, ka aizdevumus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un ze¬mes banka", taču praktiski vēl joprojām kredītus saskaņā ar šiem Ministru kabineta noteikumiem neizsniedz, jo programmas realizācijai nav no valsts puses piešķirts nepieciešamais finansējums. Kad šis finansējums varētu būt pieejams?

5) Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta 2. daļas 12. punkts paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas un inženiertehniskās būves, kuras izmanto lauksaimnieciskajai ražošanai. LLKA aicina nodrošināt, ka pašvaldības, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, piemēro vienādu interpretāciju, neiekļaujot apliekamo objektu sarakstā ēkas un inženiertehniskās būves atkarībā no piederības. Jāuzsver, ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu pašas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu nenodarbojas, bet tās dibinātāji un biedri ir lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kuri apvienojušies, lai kopīgi veiktu savas saražotās produkcijas realizāciju, pirmapstrādi, pārstrādi.