Horizontālās agrobiznesa

LLKA veic komunikāciju ar EK un COPA/COGECA par problēmām, kas saistītas ar veco ES dalībvalstu kooperatīvu ienākšanu Latvijas tirgū

LLKA ir saņēmusi gan Eiropas Komisijas, gan COPA/COGECA atbildi uz iepriekš tām nosūtīto vēstuli, kurā organizācija izteica bažas par situāciju Eiropas Savienības (ES) graudkopības un piena ražošanas nozarē.
Respektīvi, Latvijas lielākie graudu audzēšanas kooperatīvi un piena ražotāju kooperatīvi ir satraukti par ES dalībvalstu lielo kooperatīvu vēlmi ienākt Latvijas tirgū, lai pelnītu, rezultātā konkurējot ar Latvijas zemnieku izveidotajiem kooperatīviem. Tajā pašā laikā kopēju uzņēmumu veidošanai lielie Rietumeiropas kooperatīvi nav gatavi un Latvijas zemniekus par biedriem neuzņem, jo uzskata, ka Latvijas kooperatīvi ir pārāk mazi un nespēj ieguldīt pietiekamus finansiālos resursus. Atšķirībā no Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, kuri salīdzinoši nesen nokļuvuši  ES vienotajā tirgū un uzsākuši savu attīstību, ES veco dalībvalstu lauksaimniecības kooperatīviem ir ilggadīga attīstības vēsture un tie saskaņā ar ES likumdošanu ir saņēmuši lielāku valsts un ES atbalstu savai attīstībai. Rezultātā rodas bažas par to, ka tiek radīti negodīgas konkurences apstākļi un Rietumeiropas kooperatīvi var iznīcināt Latvijas vēl nelielos un salīdzinoši jaunos kooperatīvus. Lielākie graudu audzēšanas kooperatīvi Latvijā saražo vairāk kā 40% no visiem Latvijā saražotajiem graudiem, savukārt, piena nozares kooperatīvu daļa Latvijas tirgū ir 33,9%. Šie kooperatīvi pēdējo gadu laikā ir investējuši līdzekļus savas darbības attīstībai, tādējādi radot visas iespējas Latvijas lauku reģionu veiksmīgai attīstībai. Laikā no 2005. gada Latvijas graudu un piena produktu eksports uz ES valstīm un ārpus tām ir sasniedzis 25 %, bet, lai turpinātu šo attīstību, ir nepieciešama drošības sajūta tirgū un godīgi konkurences apstākļi.
  LLKA vēstulē vērsa Eiropas Komisijas un COPA/COGECA uzmanību uz to, ka pašlaik, kad Latvija uzsāk atkopšanās procesu pēc 2008.gada krīzes un ražošanas izmaksas valstī ir strauji kritušās, šāda mēroga uzņēmumiem ienākot Latvijas tirgū, rodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, kā rezultātā cieš Latvijas ražotāji un lauku reģionu attīstība, kā arī lielie ES lauksaimniecības kooperatīvi paplašina savu ietekmi kopējā ES lauksaimniecības tirgū. Jāpiemin, ka savā nostādnē Eiropas Savienība min, ka tai ir stingra apņemšanās lauksaimniecības liberalizācijas procesā ņemt vērā arī jautājumus, kas nav saistīti ar tirdzniecību, uzsverot, ka lauksaimniecība ir svarīga ekonomiskai attīstībai un ka lauksaimniecības politikai ir jābūt vērstai uz daudzfunkcionālu attīstību, ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanu, ievērojot jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu intereses.

COPA/COGECA, atbildot uz aicinājumu  sniegt savu redzējumu un ierosinājumus, kādā veidā Latvijas kooperatīvi ar salīdzinoši īso darbības pieredzi var konkurēt ar spēcīgajiem Eiropas Savienības veco dalībvalstu kooperatīviem, LLKA minēto problēmu ir pavērsusi mazliet citādākā virzienā, uzsverot, ka uzskata, ka viena no lielākajām zemnieku un zemnieku kooperatīvu problēmām ir pārstrādes uzņēmumu un lielveikalu spēcīgā ietekme pār lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. COPA/CPGECA ir vērsusi uzmanību arī Eiropas Komisijai, ka šāda problēma pastāv, aicinot veikt pasākumus, kas stiprinātu kooperatīvu lomu pārtikas ķēdēs. Tāpat vēstulē COGECA prezidents ir uzsvēris Eiropas Komisijai, ka nepieciešams koriģēt konkurences nosacījumus, ļaujot ražotāju organizācijām, it īpaši kooperatīviem, augt, tādējādi palielinot to ietekmi. Saskaņā ar saņemto informāciju COGECA regulāri organizē COGECA Biznesa forumus, uz kuriem tiek aicināti arī kooperatīvu līderi no dažādām valstīm. Pašreiz tiek meklēta iespēja organizēt šādu Biznesa forumu kādā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm (tas varētu būt šī gada beigās) un tēma forumam varētu būt „Kooperatīvo uzņēmumu veicināšana Eiropas valstīs pārtikas nozarē”. LLKA ir nosūtījusi atkārotu vēstuli COPA/COGECA ar aicinājumu atbildēt uz iepriekšējā vēstulē sūtīto jautājumu.

Savukārt, Eiropas Komisija atbildes vēstulē norāda, ka jauno dalībvalstu lauksaimnieki pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir saskārušies ar jauniem izaicinājumiem, kas saistīti ar saimniecību modernizāciju, ieguldījumiem lauku infrastruktūrā, mārketinga aktivitāšu paplašināšanos, apmācību iespēju palielināšanos u.tml., jo būtiska daļa Eiropas finansējuma tika novirzīta tieši jaunajām dalībvalstīm. Papildus Eiropas Komisija savā vēstulē min Eiropas finansējuma apjomu, kas ir bijis pieejams Latvijai no 2007. - 2013. gadam ar mērķi attīstīt Latvijas lauku reģionus. Tāpat ir minēti Lauku attīstības programmas pasākumi, uz kuriem var pretendēt kooperatīvi Latvijā. Kā arī - Eiropas Komisija aicina ziņot par konkrētiem gadījumiem, kad ir vērojama netaisnīga konkurence jeb ļaunprātīga dominējošās pozīcijas izmantošana, lai tā var veikt padziļinātu izpēti.