Horizontālās agrobiznesa

Kooperatīvu vadītāji kopā ar ārvalstu partneriem diskutē par tālākajiem darbiem lauksaimniecības kooperācijas attīstības nodrošināšanai Latvijā

Konferencē „ Lauksaimnieku kooperācijas attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā pēc ES KLP reformas 2013. - 2020. gadā”, kas notika 23. februārī, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāji un pārstāvji no Vācijas, Zviedrijas un Dānijas diskutēja par kooperācijas lomu lauksaimniecības attīstības veicināšanā, kā arī par tālākajiem darbiem lauksaimniecības kooperācijas attīstības nodrošināšanai Latvijā.

Konferences laikā ārvalstu lektori uzsvēra kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipus – uzņēmuma īpašnieki ir zemnieki, valdē vairākumam jābūt zemniekiem, kooperatīva darbības pamatā ir nevis kooperatīva peļņas gūšana, bet katra īpašnieka ekonomiskās izaugsmes veicināšana, kooperatīvā visi zemnieki ir vienlīdzīgi neatkarīgi no to saimniecību lielumiem.

Kā minēja konferences dalībnieki, kooperācijas attīstība dažādās nozarēs katrā valstī ir atšķirīga. Piemēram, Zviedrijā spēcīgi kooperatīvi darbojas piena, graudu, augļu un dārzeņu, kā arī meža nozarēs, taču tajā pašā laikā gaļas nozarē, olu ražošanā un banku sektorā kooperācija ir vājāk attīstīta. Latvijā līdzīgi kā Zviedrijā veiksmīgākā kooperācija attīstījusies piena un graudu nozarē, taču, piemēram, mežsaimniecībā kooperācijas kustība ir pašā sākuma stadijā. Tāpat Latvijā gaļas ražotāju kooperācijai nav visai veiksmīga attīstības vēsture. Jāuzsver, ka nākamā plānošanas perioda Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politikā plānots stiprināt ražotāju organizācijas, kas pēc būtības ir kooperatīvi, visās lauksaimniecības nozarēs.

Konferences ietvaros notika darba grupas, kuras ietvaros konferences dalībnieki diskutēja par Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu nākotnes attīstības stratēģiju dažādās nozarēs – graudu, piena un gaļas, augļu un dārzeņu. Graudu kooperatīvu vadītāji atzina, ka otrā līmeņa kooperācijai jeb graudu kooperatīvu sadarbībai vai apvienošanai jānotiek, nevis, izmantojot dažādus likumdošanā noteiktus instrumentus, bet gan, pamatojoties uz tirgus nepieciešamību. Būtiski ir attīstīt kooperatīviem piederošu pārstrādi ne tikai piena nozarē, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs. Pie tam, darba grupu dalībnieki minēja, ka valsts atbalstu vajadzētu paredzēt tikai tādiem lauksaimniecības kooperatīviem, kuri pārstrādā biedru saražoto produkciju.

Augļu un dārzeņu kooperatīvi, savukārt, atzina, ka to darbības sekmīgai attīstībai un konkurētspējas paaugstināšanai steidzami jārisina jautājums par Latvijas noteiktās pievienotās vērtības nodokļa likmes pazemināšanu pārtikas produktiem.

Ņemot vērā, ka Latvija ir salīdzinoši mazs spēlētājs kopējā pasaules tirgū, tad būtiski ir veicināt sadarbību kooperatīvu starpā Baltijas mērogā – sākotnēji tās var būt informācijas un pieredzes apmaiņa, kas pašreiz jau ir veiksmīgi aizsākusies.

Tāpat darba grupas atzina, ka jāstrādā pie kooperatīvu vienota zīmola izveides, pie sabiedrības (tai skaitā skolu audzēkņu) informēšanas par kooperācijas pamatprincipiem. Papildus būtu nepieciešams paplašināt esošo kooperatīvu darbību jeb kooperāciju arī citās jomās.

Konferencē piedalījās Zviedrijas Zemnieku federācijas pārstāvis Peter Lundberg, Vācijas Rainfeizenas apvienības pārstāvis Dr. Tomas Memmert un Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes pārstāvis Erik Kam.

Konferenci finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.