Horizontālās agrobiznesa

Lauksaimnieki atbalsta biodegvielas piejaukuma palielināšanu fosilajai degvielai

Sabīne Puķe, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA)
09.09.2013

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), tajā ietilpstošie lauksaimniecības kooperatīvi un zemnieki atbalsta Ekonomikas ministrijas ieceri no 2014. gada noteikt obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilijai degvielai 6,5 – 7% apjomā. Lauksaimniecības kooperatīvi uzsver, ka plānotā piejaukuma īpatsvara procentuāla palielināšana nenodara kaitējumu lauksaimniecības tehnikai, jo lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu šī prakse tiek īstenota veiksmīgi. Asociācijas pārstāvji aicina domāt ilgtermiņā un uz jautājumu skatīties plašāk, lai mazinātu Latvijas atkarību no fosilās degvielas un ar naftu bagāto valstu ietekmi.
Kā norāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža, šo jautājumu ir būtiski skatīt arī daudz plašākā kontekstā. E.Ruža: „Ar obligātā biodegvielas piejaukuma īpatsvara noteikšanu, valsts īsteno mērķtiecīgu netiešo atbalstu biodegvielas ražošanai un Eiropas Savienības pamatnostādnes par zaļā dzīvesveida popularizēšanu un attīstīšanu dalībvalstīs. Šis jautājums ir svarīgs ne tikai rapša audzētājiem un lauksaimniecībai, bet gan visai ES un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Eiropas Savienībai principā nav savas saražotās dīzeļdegvielas, mēs esam atkarīgi no citām valstīm un viņu uzstādījumiem, šis nelielais, pašu saražotais dīzeļdegvielas daudzums 7%, būtiski mazina ES valstu tai skaitā Latvijas atkarību no Krievijas un arābu valstu naftas resursiem. Būtiski arī, ka biodegvielas cena ir tāda pati vai pat zemāka nekā fosilajai degvielai.”

Par rapša audzēšanu un izmantošanu
Rapša audzēšana Latvijā veicina lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un nodrošina 2-3 000 darbavietu. Rapsis ir labi piemērots audzēšanai visā Latvijas teritorijā, īpaši Latgales reģionā. Pirms rapša ieviešanas Latvijā, zemnieki pārsvarā audzēja miežus, kviešus, rudzus, un nebija atrodama starpkultūra, kas veic augsnes uzlabošanu un irdināšanu. Rapsis ir labākais augsnes sanitāraugs un melioratoraugs, jo tas uzlabo augsnes struktūru, atstāj augsnē organisko masu, uzlabo ūdens un gaisa apmaiņu. Raugoties no tautsaimniecības viedokļa, rapsim ir teju neierobežots realizācijas tirgus: no tā tiek ražota augstvērtīga pārtikas eļļa, biodīzeļdegviela, kā arī tas ir labs lopbarības proteīna avots. Šis proteīns ir ļoti svarīgs tieši piena lopkopībai, kuru dzīvnieki uzņem, uzturā lietojot rapšu raušus. Raušu ražošanas blakusprodukts ir eļļa, kuras pārtikā nepatērētā daļa tiek izmantota biodegvielas ražošanai.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA)

x

Paroles atgadināšana