Viedokļi E-Polā

Rigonda Lerhe: Par Latvijas lauksaimniecības attīstību pēc 2013. gada jautājumu ir vairāk nekā atbilžu

Par Latvijas lauksaimniecības attīstību pēc 2013. gada jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, uzstājoties LAD desmit gadu jubilejai veltītajā konferencē "Mūsu atbildības lauki - paveiktais un darāmais", uzsvēra Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe.

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada ietekmēšot globālās cenu svārstības, dabas resursu samazināšanās, klimata izmaiņas. ES tikai nupat sākušās diskusijas par to, vai vispār ir vajadzīga kopēja lauksaimniecības politika, cik lielam jābūt budžetam, vai nepieciešama maksājumu izlīdzināšana.

Par mērķi ES ir vienisprātis - lauksaimniecībai ir jābūt konkurētspējīgākajai tirgus daļai, savukārt zemniekiem jāspēj piegādāt produkciju par saprātīgām cenām. ES nepiedāvā revolucionāras izmaiņas - tiešie maksājumi tiks saglabāti, bet jādomā, kā sistēmu mainīt, lai lauksaimniekiem saglabātos ienākumi, bet sabiedrība saņemtu sabiedrisko labumu.

Lerhe teica, ka 2013. gadā tiešajiem maksājumiem ES "pēc taisnības" būtu jābūt 200 eiro (140 latiem) par vienu hektāru. Tomēr, ja Nīderlandei tie varētu būt 426 eiro (298 lati), tad Latvijai tie varētu būt tikai 65 eiro (46 lati). Turklāt joprojām neesot skaidru objektīvu kritēriju, lai maksājumi būtu taisnīgi, teica Lerhe.

Tādēļ būs nepieciešama pakāpeniska pāreja uz jaunu modeli turpmākajos piecos gados, kad lauksaimnieki varēs saņemt maksājumu par sniegto sabiedrisko labumu - koptu ainavu, bioloģisko daudzveidību, ūdens kvalitāti, augsnes funkcionalitāti utt. Tas varētu būt līgums, ko lauksaimnieki slēdz ar sabiedrību.

Lerhe sacīja, ka pašlaik ES notiek aktīvas diskusijas par lauksaimniecības produktu pārdošanu biržām. Pašlaik ar biržu sadarbojas graudu tirgus, bet tiekot domāts arī par piena tirgu.