Viedokļi E-Polā

Par nodokli aizaugušām platībām vēl cīnīsies

21. aprīlī notika kārtējā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sanāksme. Kā raksta laikraksts "Latvijas Avīze", dubults nodoklis ir jāaprēķina par katru aizaugušās zemes hektāru, uzskata LOSP pārstāvji.

Šonedēļ valdība mainījusi aizaugušas zemes definīciju, kas būs pamats, lai pašvaldības varētu šādas zemes īpašniekam piemērot nekustamā īpašuma nodokli dubultā apmērā – 3% no kadastrālās vērtības. Valdība atbalstījusi izmaiņas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", nosakot, ka neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojama zeme ir visa zemes vienība, ja vairāk nekā 70% no tās līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai ja tā netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Iepriekš nodokli bija plānots piestādīt, ja vairāk nekā puse platības ir izaugusi.

Valdība akceptējusi arī nosacījumu, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina un nogādā maksātājam līdz 15. novembrim, bet nodoklis jāsamaksā līdz 15. decembrim.

Par šīm izmaiņām LOSP sēdes dalībniekus vakar informēja šīs organizācijas vadošā eksperte Ginta Jakobsone. LOSP pārstāvjiem gan nebija īsti skaidrs, kas likuma izpratnē ir "zemes vienība" un kā kontrolieri no Lauku atbalsta dienesta (LAD) dabā šīs zemes vienības sazīmēs, lai saprastu, ka tajās 70% nav apstrādāti un uzturēti labā kārtībā.

Taču LOSP vienprātīgi atbalsta dubulta nodokļa iekasēšanu no tiem zemes īpašniekiem, kas savu īpašumu neapstrādā un nekopj. Asociācijas "Latvijas Dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš, atzīstot, ka paaugstināts nodoklis būtu maksājams par katru aizaudzētu zemes hektāru, tomēr minēja, ka "šaurā vieta" ir šādas zemes uzmērīšana. "Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka LAD aprēķinājis – aizaudzēto platību uzmērīšana ar globālās pozicionēšanas ierīcēm izmaksātu apmēram divus miljonus latu, savukārt prognozes liecina, ka dubultajā nodoklī pašvaldības varētu iekasēt ne vairāk kā vienu miljonu latu.

Latvijas Pašvaldību savienība jau atzinusi novadu nespēju aizaugušās platības atrast un uzmērīt, vienlaikus arī protestējot pret šāda nodokļa ieviešanu pēc būtības. Pašvaldības negrasās piešķirt resursus dubulta nodokļa administrēšanas vajadzībām.

Šis fakts šokē daudzus LOSP pārstāvjus. Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvis Jūlijs Beļavnieks ir sašutis, ka pašvaldības negrasās darīt neko, lai saņemtu nodokli no tiem, kas nekopj zemi. Viņš atgādina, ka valstī jau pastāv kārtība, kā pret šādiem neapzinīgiem zemes īpašniekiem, kuru "kokvilnas" lauki rada iemeslu kūlas ugunsgrēkiem, cīnīties – pašvaldību pārstāvji zemi apseko, par aizaudzētām platībām sastāda administratīvo pārkāpumu aktu un uzliek sodu. Vēl pērn, kad pastāvēja pagasti, vairākās pašvaldībās šāda prakse bijusi ierasta. Savukārt atsevišķi jauno novadu vadītāji uzskata, ka neesot pierādījumu, ka šādi lauki var radīt ugunsgrēkus.

LOSP priekšsēdētājs Armands Krauze saka – likums vēl jāapstiprina Saeimai, tādēļ viņš ir gatavs doties uz atbildīgajām Saeimas komisijām, lai apstrīdētu pašvaldību nevēlēšanos gādāt par zemes sakopšanu.