Viedokļi E-Polā

Vecumnieku novada mērs: Novada izveidē svarīgākais ir infrastruktūra un pieejamība

Vecumnieku novads, kurā 2009.gada administratīvi teritoriālajā reformā apvienojās četri pagasti no Bauskas rajona un divi pagasti no Aizkraukles rajona bez pilsētām, izrādījies sekmīgs risinājums tāpēc, ka visus sešus pagastus vienojuši iedzīvotāju paradumi un autoceļu tīklu izvietojums un to stāvoklis, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis ("Reģionu alianse"). Viņš uzsvēra, ka infrastruktūrai un iedzīvotāju interesēm jābūt prioritārām arī jebkādas jaunas reformas plānošanā, par kuras motivāciju un mērķiem pašvaldībai trūkstot informācijas.

Kā novada vadīšanu ietekmē pilsētas neesamība?

Tādas vai citādas pašvaldības vadībā es esmu jau kopš 1994.gada. Vadības attīstības modelim ir iziets cauri, sākot ar pagastu, pēc tam kādus divus gadus biju Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs, un tad tā teritorija bija krietni lielāka. Tagad ir Vecumnieku novads. Esmu secinājis, ka lielums nav tas trakākais, turklāt mums ir nosacīti pārskatāma teritorija, un visi ceļi ved uz Vecumniekiem vai Rīgas virzienā, un mēs neesam atdalīti no ceļiem. Vienīgi administratīvais novada centrs sanāk nedaudz nomalē, bet ģeogrāfiskais centrs ir Valles pagasts. Tas, ka Vecumnieku sešu pagastu novadam nav pilsētas, ir arī pluss, jo mēs visi novadā esam līdzīgi. Mums ir tikai lauki un nav pilsētas infrastruktūras, kura ir atšķirīga un īpaša.

Vai tam ir arī mīnusi?

Jā, piemēram, tagad daudz tiek spriests par novadiem, kur vieni ir vairāk apguvuši Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, citi - mazāk, bet ir taču jāskatās, cik iespēju vispār ir piekļūt šai naudai. Pilsētas neesamība šādas iespējas samazina. Piemēram, bija savi pilsētu urbānie fondi, tranzīta ielas un citas aktivitātes, kuras mums iet garām. Tāpēc nav korekti tikai rēķināt pēc mūsu iedzīvotāju skaita, cik mēs mazāk apgūstam naudas, ja daži fondi mums nemaz nav pieejami pēc to nozīmes. Korektāk būtu vērtēt, cik mēs esam izmantojuši no tā, kas mums ir bijis pieejams. Tomēr pilsētai pārvaldē nepieciešama īpaša pieeja, un, protams, lauku teritorija un pilsēta ir krietni atšķirīgas.

Vai, apvienojot divu dažādu rajonu pagastus, ir radusies kāda vienojoša novada identitāte? Kā pagastu dzīvē atspoguļojas piederība novadam?

Mēs pārvaldes modeli esam izveidojuši tādu, ka pagastu pārvaldes nav juridiskas personas, bet gan novada administrācijas struktūrvienības, līdz ar to vadība ir samērā centralizēta. Grāmatvedība mums ir centralizēta, iepirkumi tāpat un daudzas citas lietas. Un līdz ar to mums nav liela birokrātiskā aparāta. Turklāt, mazinoties iedzīvotāju skaitam, atsevišķi speciālisti apkalpojamās teritorijas apvieno. Viens speciālists darbojas vairāk nekā vienā pagastā, bet cilvēkiem pakalpojums ir pieejams. Mums katrā pagastā ir saglabāti tie pasākumi un svētki, kas viņiem jau agrāk bija raksturīgi un tradicionāli, un vienlaikus tie ir arī visa novada svētki, jo visi tos uztver kā savējos.

Cik daudz tādu ir?

Piemēram, Kurmenē ir Pēterdiena, kas ir svēta lieta neatkarīgi no tā, vai tā ir pirmdiena vai svētdiena. Tad tur ir koncerts, balle, dievkalpojums, un ierodas pat Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kurš apciemo bijušo senču muižu. Tagad viņš ir jau bijušais prezidents, taču bija vēl amatā, kad šogad viņš ieradās tieši Pēterdienā. Skaistkalnē ir Kanepenes gadatirgus, kas ir augusta pirmā sestdiena. Šie svētki ilgst trīs dienas un tajos ir dažādi pasākumi. Tad ir tradicionālie Liliju svētki Vecumniekos katru gadu jūlija vidū, kur ir floristu konkurss un tāpat koncerti un pasākumi iedzīvotājiem. Bārbelē ir "Ausekļu dzirnavas", kas ir privāta saimniecība, un tur pavasarī notiek pasākums "Pavasara darbi lauku sētā" un rudenī - Pļaujas svētki, kur tiek demonstrētas senās tradīcijas un darbinātas vēsturiskas ierīces. Līdzīgi svētki ir katrā pagastā. Vallē ir Latvijas Nacionālā teātra ilggadējā mākslinieciskā vadītāja, režisora un aktiera Alfreda Amtmaņa-Briedīša dzimšanas diena, kas ir sava veida teātra svētki. Stelpē ir "Pīlādžu" moto trase, kur notiek vērienīgas sacensības motokrosā un kur šogad notika arī posmi Eiropas un pasaules čempionātiem motokrosā blakusvāģiem. Šādas tradīcijas pagastos sekmējušas arī novada apzināšanos, jo šie svētki interesē visus novada iedzīvotājus. Lielo Dziesmu svētku starplaikā mums ir savi novada Dziesmu svētki, kas līdz šim notikuši Vecumniekos. Tajos pulcējas ap 800 dalībnieku.

Cik bieži Polijas prezidents Kurmeni apmeklējis?

Es atceros, ka viņš bijis trīs reizes, bet tās visas nav oficiālas vizītes, tāpēc netika afišētas, un tās viņš apvienojis ar oficiāliem Latvijas apmeklējumiem citās vietās. 2001.gadā Komorovskis apmeklēja Kurmeni, vēl būdams aizsardzības ministrs. Tad jau prezidenta amatā viņš bija 2013.gada jūnijā atceļā no Daugavpils uz Rīgu un šī gada 29.jūnijā, Pēterdienā, kad Komorovskis tikās arī ar dažiem vietējiem iedzīvotājiem.

Vai ar 2009.gada administratīvi teritoriālo reformu esat apmierināti?

Praktiski mēs īstenojām visu tā, kā bijām plānojuši, vienīgi nepiepildījās tas, ko valsts solīja, piemēram, ka līdz katra pagasta centram būšot asfalts. Tā mums nav. Uz Kurmeni vai Stelpi nevar pa asfaltu aizbraukt vēl joprojām. Vecumnieku ciemata centrā asfalts beidzas desmit metru no centrālā krustojuma Ogres virzienā. Daļa pakalpojumu gan ir uzlabota, piemēram, Zemesgrāmatas un Sociālā apdrošināšana aizgāja uz Bausku, un pāri upei uz Aizkraukli kurmeniešiem un valliešiem vairs nav jābrauc, bet, piemēram, Lauku atbalsta dienestu (LAD) vēl joprojām grib uzturēt Aizkrauklē uzturēt. Dažkārt ir tā, kad taisām LAD projektus, tad ar četriem pagastiem uz Jelgavu, ar diviem - uz Ikšķili. Atkritumu apsaimniekošanā ilgi viens pats novads bijām gan Vidusdaugavas zonā, gan Zemgales zonā, un, kad trīs reizes rakstījām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kurā tad mēs īsti esam, tad beidzot atstāja mūs pie Zemgales, un uz atkritumu poligonu "Dziļā vāda" Krustpils novadā vai Atašieni vairs nav jābrauc, un varam vest tepat, Iecavā un Jelgavas novada "Brakšķos".

Vai astoņu miljonu novada budžetu uzskatāt par pietiekamu?

Budžets mums visu laiku ir audzis, un tagad jau iet pāri tiem astoņiem miljoniem. Atceros, kad pagastā strādāju, tad 1998.gadā budžetā pirmoreiz pie miljona latos tikām, un tas jau šķita "briesmīgs skaitlis", turklāt nodokļu ieņēmumu apjoms mums aug, neskatoties uz cilvēku skaita samazināšanos. Funkcijām naudas pietiek, visu varam izdarīt, bet pietrūkst līdzekļu attīstībai. Tāpat mums ir iespēja ņemt kredītus, cik to atļauj noteikumi. Tās iespējas ir izmantotas aptuveni uz pusi, un ar šādiem projektiem varam strādāt arī turpmākos piecus gadus. Tikmēr kādi aizņēmumi jau tiks atmaksāti. Tāpat kredītu ņemam, piemēram, skolu remontiem. Kur netiekam pie Eiropas naudām, tur šo to varam izdarīt par sava budžeta naudu.

Kā vērtējat jauno VARAM iniciatīvu par jaunu administratīvi teritoriālo reformu?

Jaunajā administratīvi teritoriālās reformas modelī "49+9" Vecumnieki ir atstāti vieni. Patlaban Zemgalē ir 20 novadi un divas pilsētas, bet pēc tās reformas iznāktu astoņi vai desmit novadi un divas pilsētas. Nemainīgi it kā ir iezīmēti Auce un Vecumnieki, bet pārējie visi vairāk vai mazāk tiek savienoti. Jaunas reformas ieceri grūti vērtēt kopumā, jo reāli nav definēti mērķi, kāpēc tā vispār ir vajadzīga. Vai tāpēc, ka ir apjomā nevienādas pašvaldības, vai tāpēc, ka mēs gribam, lai visiem iedzīvotājiem būtu kvalitatīvāk pieejami pakalpojumi? Mērķi nav skaidri, vai tiek domāts par iedzīvotāju, vai tās ir kādas ambīcijas.

Vai ir kādas šaubas par partiju interesēm?

Nesen noskatījos diskusiju televīzijā. Tur sarunas dalībnieki pārstāvēja tikai trīs koalīcijas partijas, bet laukos dzīvo arī bezpartejiskie, un ir arī citu partiju pašvaldības. Piemēram, "Vienotība", kura valsts mērogā ir galvenā, Vecumniekos nav pārstāvēta vispār, tur mums nav sarunu, Zaļo un zemnieku savienība, no kuras daži mums ir, pauzē šo reformu, un no nacionālās apvienības mums ir divi deputāti, bet visplašāk pārstāvēta mums ir "Reģionu alianse", taču valsts mērogā ar viņiem patlaban nerunā. Taču tas nav būtiskākais, jo, ja ir skaidri mērķi, tad mēs spējam izvērtēt piedāvāto modeli, vai tas būs atbilstošs vai nebūs, bet mērķu nav.

Kas vēl veicina neskaidrību?

Pirmā reforma nav izvērtēta, cik tā bijusi lietderīga vai nelietderīga, lai gan par savu novadu esam secinājuši, ka esam optimāli. Finanšu nodrošinājuma ziņā mēs patlaban saņemam dotācijas. Pirms reformas Vecumnieku, Valles un Skaistkalnes pagasti tās nesaņēma, tātad puse iztika ar saviem līdzekļiem, bet patlaban visi kopā mēs esam dotācijas saņēmēji, tātad šajā ziņā tā reforma nedeva cerēto rezultātu. Bet ja starp dotāciju saņēmējiem ir arī lielās pilsētas, tad kaut kas nav kārtībā ar reformu. Lai gan, salīdzinot ar tālākiem novadiem, mūs glābis Rīgas tuvums. Bezdarba līmenis mums ir viens no zemākajiem Zemgalē - aptuveni 5,5%.

Iedzīvotāju skaits samazinās, budžets aug, bet bezdarbs zems - ar ko to izskaidrojat?

Ar to, ka mums tomēr tuvu ir Rīga, Ķekava, Iecava, kas atbilst mūsu ceļu un kustības virzieniem. No darba nodrošinājuma šāds tuvums ir pozitīvs, taču šī paša iemesla dēļ pašā novadā neattīstās uzņēmējdarbība. Vietējos resursus - kūdru, koku, smiltis, granti - pārstrādājam, ir zemnieki, kas attīstās un paplašinās. Savukārt lielākais darba devējs novadā laikam ir pašvaldība. Savukārt individuālā komercdarbība vai mazā uzņēmējdarbība ir bez aktivitātes, un ar šādu rādītāju mēs esam vieni no sliktākajiem Zemgalē - mēs esam nodarbināti, bet esam darba ņēmēji un negribam būt paši darītāji vai darba devēji. Ja šeit būs vairāk darbvietu, tad arī šeit dzīvos un būs vairāk cilvēku.

Vai ir kādas bažas par to, ka jaunas reformas plānā Vecumnieku novads iezīmēts kā nemainīgs?

Jā, jo nav zināmi tālākie spēles noteikumi. Tagad nacionālajā attīstības plānā ir princips "21+9" ar attīstības centriem, kam tiek virzīti līdzekļi. Tad kas būsim tie 13 lauku novadi, kā mēs vai Auce? Vai mums būs vienādi noteikumi ar to 21? Vai tie tāpat būs priviliģētāki un mēs nabagi? Kā tas būs? Ja visiem ir vienādi noteikumi, tad tā reforma varētu aiziet, bet, ja mēs tāpat paliekam kādā trešajā pakāpē aiz lielajām pilsētām un attīstības centriem, tad pakalpojumi iedzīvotājiem ir jāsniedz tādi paši, un tas nebūs korekti. Tieši tāpat ir ar fondu naudas dalīšanu. Piemēram, pilsētās varēja uzcelt bērnudārzu par Eiropas naudu, pie mums - ne.

Kā vērtējat brīvprātības principa vajadzību reformā?

Skaidrs, ka, ja būs pilnīga brīvprātība, tad reformu būs grūti īstenot. Jābūt stingriem kritērijiem, kas skaidri nosaka, kam ir jāiet kopā un jāstrādā ar citiem. Ir jau labi būt lokālpatriotam, bet ir jādomā arī par cilvēku ērtībām un pakalpojumu pieejamību. Šaubos, vai mūsu kaimiņos Iecava gribēs būt kopā ar Bausku. Un laikam jau nevar tā virspusēji sazīmēt karti. Būtu jārunā ar tiem, kas patlaban strādā un redz situāciju, jārunā ar pašvaldībām. Piemēram, mūsu gadījumā kaut kāds sadarbības modelis ar Baldoni vai Iecavu būtu daudz pieņemamāks nekā ar Bausku vai Aizkraukli.

Kā vērtējat Zemgales Plānošanas reģiona lietderību?

No ekonomiskās puses grūti to vērtēt kā īpaši lietderīgu. Labi, ir teritorijas plānošana, bet mēs jau tāpat plānojam savas teritorijas arī atsevišķi. Bet no otras puses, konkrēti Zemgales Plānošanas reģions veic tādas funkcijas, kuras varbūt tam nemaz nav obligātas. Piemēram, ir dažādu speciālistu apmācība, kas ir ļoti noderīga, tāpat ar dažādiem izpētes projektiem mēs redzam sevi uz citu novadu fona. Tāpat mēdz būt noderīgas kultūras iniciatīvas. Starp izglītības iniciatīvām ir ne tikai pieaugušo tālākizglītība vai apmācība, bet arī jauniešu zinātniskie darbi, olimpiādes, piedalīšanās izstādēs. Ja plānošanas reģionam gada budžets no valsts ir tikai ap 250 000 eiro, bet projektos tas apgroza miljonus, tad nav slikti, un tam ir jēga. Piedāvājumu tomēr ir daudz, tikai katrai pašvaldībai jāatrod savas intereses, kurā no projektiem piedalīties. Paši mēs dažus projektus varbūt nekad neīstenotu, un patstāvīgi mēs vairāk orientējamies uz infrastruktūras projektiem un uzņēmējdarbības attīstību. Tāpat vērtīgi tas, ka reizi mēnesī mēs, visi reģiona pašvaldību vadītāji, satiekamies Attīstības padomes sēdē, kur arī daudz ko kopīgi izrunājam, citreiz pieaicinām ministriju cilvēkus, lai gūtu kādus skaidrojumus.

Vai Plānošanas reģiona projektos neesat aizmirsti?

Tie projekti, kuri iet caur Plānošanas reģionu, pārsvarā nav infrastruktūras projekti. Kamēr mums novadā nebija sakārtotas infrastruktūras lietas - ūdenssaimniecība, siltumtrases -, mēs ar šādiem "mīkstajiem" projektiem tikpat kā vispār nenodarbojāmies. Nevar teikt, ka apmācība un citas lietas būtu nevajadzīgas, bet mēs lielāku uzmanību pievērsām infrastruktūras sakārtošanai, bet plānošanas reģiona projekti ir vairāk saistīti ar apmācību, izpēti, sadarbību. Mēs esam iesaistījušies tikai dažos projektos, piemēram, Lietuvas pārrobežu projektos, kultūras apmaiņas projektos, piedalāmies arī kādā izpētes projektā.

Piecu gadu laikā novada iedzīvotāju skaits samazinājies par gandrīz 10%. Vai šāda tendence saglabājas?

Vai mēs runātu par teritoriālo reformu vai par attīstību, lielākā nelaime tiešām ir tā, ka iedzīvotāju skaits mazinās, arī blīvums samazinās, attālumi starp vietām kļūst finansiāli lielāki un dārgāki. Lai gan pēdējā laikā pie mums lejupslīde ir mazinājusies un kritums vairs nav tik satraucošs, bet nav arī pieauguma. Kad sākām veidot novadu, iedzīvotāju skaits bija pietiekams, mums bija četras vidusskolas, trīs pamatskolas, un viss bija labi. Īstenojām ūdenssaimniecības projektus, apgaismošanas projektus, kanalizācija sakārtota, apkure rekonstruēta, viss notika, bet tagad, kad šie projekti ir īstenoti, kad jāslēdzas klāt maģistrālajiem ūdensvadiem, iznāk, ka cilvēkiem nav naudas, lai pieslēgtos, plānotā jauda netiek apgūta, pakalpojums iznāk dārgāks. Sākumā, kad visi runāja, ka cilvēki daudz brauc uz ārzemēm, pie mums bija klusi un mierīgi, toties lielāks aizbraucēju kāpums bija 2012. un 2013.gadā.

Kādas pārmaiņas tas ienesa skolās?

Mēs slēdzām divas skolas - Kurmenē un Bārbelē, jo bērnu tajās bija palicis ļoti maz, un liela daļa vecāku jau veda bērnus uz citām skolām. Kurmenē mēs izveidojām bērnudārza grupiņu. Skolas ēka palika tukša, tur gan viena nevalstiskā organizācija kaut ko dara, bet pilnīgas noslodzes tai ēkai nav. Mēs to uzturam, nodrošinot tikai minimālo siltuma režīmu. Bārbelē, kur skola prom no centra, arī ir tāpat, tikai tur skolas telpās darbojas skauti, arī peintbola komanda, bet pilnībā skolas ēka netiek izmantota. Pārējās skolas gan mums ir palikušas.

Tagad ir jauni noteikumi par vidusskolas 10.klašu atvēršanu. Kā tas var ietekmēt?

Var gadīties, ka nākamajā mācību gadā mēs nevarēsim sākt desmito klasi Valles vidusskolā, lai gan bāze tur nodrošināta vislabākā, ir stadions, ir viss, ko vajag. Ja nemainīsies demogrāfiskā situācija, tad 2020.gadā mums varētu palikt viena vidusskola Vecumniekos, jo arī Skaistkalne un Misa nevarēs nokomplektēt vajadzīgo skaitu. Kas attiecas uz jaunajiem noteikumiem vidusskolēnu apjomam, tas sliktākais ir tas, ka pašvaldības nevarēs finansēt, lai klase varētu strādāt ar nedaudz mazāku skolēnu skaitu. Protams, nevar būt klase ar vienu vai diviem bērniem, bet līdz noteiktai robežai vajadzēja ļaut pašvaldībām piešķirt papildu finansējumu. It kā jau saka, "ja nākamajā gadā jums būs skolēni, tad atkal varēsiet atvērt desmito klasi", bet ko tajā gadā darīs skolotājs? Viņš gaidīs, kad atkal būs pietiekams bērnu skaits? Ja pašvaldība gatava finansēt jeb ja viņš gatavs strādāt par nedaudz mazāku algu, ja var nodrošināt kvalitāti, kura ne vienmēr būs labāka lielākā klasē, tad kāpēc to nevarēja ļaut? Tad, kad bijām pie premjerministres uz sarunām izglītības darba grupā, tad lielākā daļa pauda, ka vajadzētu ļaut pašvaldībām šo iespēju, bet diemžēl tā nav.

Vai tas nozīmē, ka Vecumnieku vidusskolā savukārt būs vairāk skolēnu?

Patlaban tā nav spējīga uzņemt lielāku skolēnu skaitu, jo ēkas ir vecas, tās nav nosiltinātas. Taču ir uztaisīts piebūves projekts, taču tādu naudu nespējam atvēlēt no sava budžeta, un arī tādu kredītu mums nedod. Tā piebūve bija domāta 720 vietām - visai vidusskolai ar visiem kabinetiem, bibliotēkām, ēdamzāli, pēc kā otrajā kārtā varētu renovēt veco būvi, kur varētu ierīkot atsevišķus nodarbību kabinetus. Savukārt bērnudārza ēkā patlaban ir gan bērnudārzs, gan skolas pirmās četras klases, jo skolas ēkā visi nesatilpst, un bērnudārza telpas nav piemērotas skolēniem. Bērnudārzs ir piepildīts, un jau veidojas kādu 13 bērnu rinda. Misā un Vallē mums ir brīvas vietas, bet tas ir 15 un 10 kilometru attālumā.

Vai neizdodas atrast šai problēmai risinājumu?

Esam meklējuši dažādus fondus, bet pagaidām neesam varējuši tikt pie šīs piebūves celtniecības. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijai ir Eiropas naudas, un ir izstrādāti nosacījumi, pēc kādiem varētu centrālo vidusskolu attīstīt. Taču mēs nevaram to izmantot, jo posmā no 7.klases līdz 12.klasei ir jābūt 240-270 skolēniem. Tik daudz skolēnu mums nav. Līdz ar to pagaidām skolai mums nav risinājuma, bet bērnudārzam esam iegādājušies ēku, kurā veidosim divas mazās grupiņas, un nākamā gada 1.septembrī rindas problēma būs atrisināta. Bērnudārzā bērnu skaits mums nemazinās, tikai pieaug.

Kā Vecumnieku novadā ir ar sabiedriskā transporta pieejamību?

Tā mūsu novadā ir liela problēma tāpēc, ka esam tālu no visiem centriem un galapunktiem, kur transports sāk kursēt. Kaut cik pozitīvi iespējams vērtēt Rīgas virzienu, ir mikroautobusi, autobusi no Skaistkalnes, bet, piemēram, maršrutā Kurmene-Rīga transports brauc trīsreiz nedēļā. Otrdien un ceturtdien transports nekursē, tādēļ skolēniem vai strādājošajiem tas neder. Tas ir tāpēc, ka esam tālu no centriem, un visi reisi, kas nāk uz Vecumniekiem, ir nerentabli. Un tie tiešām arī ir nerentabli, līdz ar to reisu ir maz, un skolēnu vešanai tie neder. Tāpēc katru dienu septiņi transportlīdzekļi mums ved skolēnus - pieci lielie autobusi un divi mazāki. Misas vidusskola mums gan ir vienīgā, kur nevajag vest skolēnus, jo tas ir kompakts ciemats, kur visi dzīvo skolas tuvumā. No vienas puses tur der arī satiksmes autobuss. Uz pārējām skolām ved pašvaldība. Tas novadam gadā izmaksā aptuveni 180 000 eiro. Tas ir traki, ņemot vērā, ka gandrīz neviens no šiem maršrutiem neved pa asfaltu, un autobusi lūst. Tā ir arī tā lielākā problēma. Un, ja runājam par jaunu administratīvi teritoriālo reformu, tad, kamēr šī problēma nav atrisināta, es neredzu nekādas sadarbības iespējas ne ar Bausku, ne ar Aizkraukli tikai divu apsvērumu dēļ - ceļi un transports.

Kā Vecumnieku novada iespējas ietekmē atrašanās pie Lietuvas robežas? Vai ir kādas papildu problēmas vai ieguvumi pierobežas dēļ?

Pierobežā mums ir Kurmenes pagasts un Skaistkalnes pagasts. Kurmeni tas vispār nekā neietekmē, jo tur ir upe bez tilta un bez pārbrauktuvēm, kur abu valstu pusēs ir ļoti maz apdzīvota teritorija. Vairāk tas ietekmējis Skaistkalni, kur ir tilts un robežas šķērsošanas vieta. Tādēļ attīstās sadarbība ar lietuviešiem. Piemēram, lietuviešu firma, kas uzvarēja iepirkumā, baro mūsu skolēnus. Grūtības rada tas, ka Skaistkalnes robeža ar Lietuvu ir ļoti gara, un Skaistkalnes vidusskolai, lai piesaistītu skolēnus, tās rīcībā ir tikai puse no apkārtnes, jo otra puse ir Lietuvā, no kurienes skola cilvēkus nevar piesaistīt. Šo robežu arī šķērso tūristi, daudzi lietuvieši caur Skaistkalni un Vecumniekiem brauc uz Jūrmalu un pa ceļam iepērkas mūsu veikalos. Tāpat abos virzienos lietuvieši un mūsējie viens pie otra brauc ar savām precēm uz tirgiem. Tagad, kad atkal runā par skolu kārtību, varētu apsvērt atvieglojumus pierobežas skolām, paredzot mazāku skaitu komplektācijā, tomēr - to gan runā par austrumu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, bet par Latvijas un Lietuvas robežu - nerunā. Skaistkalnē skola atrodas kādus simts metrus no robežas - upe tek gar skolas logiem un otrā krastā ir Lietuva.

Kas varētu veicināt uzņēmējdarbību? Vai ceļu sakārtošana?

Transports un ceļi ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Kad pie mums kāds atbrauc ar domu par investīcijām, tad pirmais, ko piefiksē, ir ceļi, bet otrais - vai būs, kas strādā? Tas ir skaidrs, ka visu izejvielu uz vietas nebūs, kaut kas būs jāved. Tagad, piemēram, tiek runāts par ģipsi Skaistkalnes un Kurmenes teritorijā, kur esot lielākās neizraktās iegulas visā Baltijā, un perspektīva tur būtu aptuveni simts gadiem, bet, ja kādreiz organizēs kādu izstrādi, tad pēc loģikas būtu jābūt uz vietas pārstrādei, bet vai Skaistkalnē būs tik daudz cilvēku, patlaban nekādu garantiju nav, un speciālistiem no kaut kurienes būs jābrauc, un arī tam ir nepieciešami sakārtoti ceļi. Ja nav ceļa, tad nav nekā. Arī pa esošo ceļu nevar tās tonnas izvadāt. Ceļš izjuks pirmajā gadā. Patlaban uzņēmums SIA "Knauf" jau ir izpircis lielākās zemes platības potenciālajā ģipša ieguves zonā.

Kā Vecumnieku atklātā tipa cietums ietekmē novada dzīvi?

Starp mums valda mierīga līdzāspastāvēšana un atsevišķos gadījumos ir pat normāla sadarbība dažādos pasākumos. Nekādi draudi vai kriminogēnās situācijas pasliktināšanās viņu dēļ mums nav bijusi. Varbūt tur valda princips savā mājā nezagt, bet nevaram sūdzēties. Pa visiem šiem gadiem ir bijis kāds gadījums, ka viens Vecumnieku centrā paņēma velosipēdu un aizbrauca vai tamlīdzīgi, bet nav tā, ka tieši viņu dēļ novadā būtu zagšanas vai kautiņi. Turklāt tajā laikā, kad viņiem bija ražošanas iespējas, tas bija pat ļoti labi. Viņi arī teritorijas apkopa, strādāja, tehniku turēja. Tagad, cik zināms, cietumnieku tur ir maz, iespējams, ap piecdesmit. Tā viņi varētu arī turpināt. Agrāk tur viņu bija vairāk nekā simts. Mums te bijušas arī slavenības - te tā dēvētais Klops uzturējās, un arī "Auseklīša" dibinātājs, bijušais Saeimas deputāts Valdis Krisbergs. Daudziem palicis atmiņā, ka Klops reiz Vecumnieku vai Valles veikalu izdzēra, kad viņam sabrauca draugi. Viņš izpirka visus plauktus tukšus, turklāt arī tādu konjaku, ko neviens gadiem nebija pircis.

Fakti par Vecumnieku novadu

Vecumnieku novads atrodas 50-70 kilometru attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Novada administratīvais centrs ir Vecumnieku ciems. Vecumnieku novada administratīvajā teritorijā ietilpst seši novada pagasti - Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagasts no bijušā Bauskas rajona, kā arī Kurmenes un Valles pagasts no bijušā Aizkraukles rajona, kas tika apvienoti 2009.gada 1.jūlijā.

Vecumnieku novads robežojas ar Lietuvas Biržu rajona pašvaldību, Pierīgas reģionu, Bauskas, Iecavas, Baldones, Ķeguma, Jaunjelgavas, Neretas novadiem.

Vecumnieku novada kopējā platība ir 844,4 kvadrātkilometri. Lielāko novada zemes daļu veido meži (53%) un lauksaimniecībā izmantojamā zeme (35%).

2015.gada 1.janvārī Vecumnieku novadā bija 9034 iedzīvotāji, bet 2009.gadā - 9952.

Pašvaldības ceļu un ielu kopgarums ir 384 kilometri, bet asfaltēti ir tikai 3% no pašvaldības ceļiem.

Cauri Vecumnieku novadam ved autoceļš Ķekava-Skaistkalne (P89) un Vecumnieki-Nereta-Subate, arī autoceļš Bauska-Aizkraukle (P87). Novadu šķērso stratēģiskās nozīmes dzelzceļa līnija, pa kuru tiek pārvadātas kravas no NVS valstīm uz Ventspili.

Lielākie uzņēmumi ir kūdras ražotāji - Vallē ir SIA "Florabalt" un Misā ir AS "Misas kūdra". Vairāki apjomīgi uzņēmumi ir kokapstrādē, no kuriem lielākais ir SIA "Piebalgas", kurā arī pašvaldībai ir kapitāldaļas. Tajā strādā aptuveni 130 darbinieki. Novadā nav neviena vietējā celtniecības uzņēmuma.

Novada lielāki lauksaimniecības uzņēmēji ir ZS "Ozoli", ZS "Berķi", ZS "Spulgas", ZS "Staši", ZS "Vērdiņi", ZS "Silavēji", ZS "Roņi", ZS "Spigas", ZS "Ķīseļi", ZS "Liepas", ZS "Egles", ZS "Āboliņi", ZS "Madaras", ZS "Mazaustras", ZS "Aizkalni", ZS "Bogdani", ZS "Zemgaļi", ZS "Abiķi", ZS "Kristāli", ZS "Ķekari", ZS "Zvaigznes" un SIA "Agro Aizkalni".

Avoti: pašvaldības 2014.gada pārskats un Vecumnieku novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2028.gadam.