Viedokļi E-Polā

Latvijai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana varētu būt krietni dārgāka nekā citām ES valstīm

Latvijai siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma samazināšana varētu izmaksāt krietni vairāk nekā citām Eiropas valstīm, 6. aprīlī Saeimas Eiropas lietu komisijā atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Latvijai SEG emisiju apjoma samazināšana līdz 2030.gadam būtu trīs līdz četras reizes dārgāka nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lēsa ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola skaidroja, ka citās ES valstīs vidējās izmaksas par vienu tonnu ogļskābās gāzes ir 40 eiro, tikmēr Latvijā 2014.gadā šīs izmaksas svārstījās starp 140 un 150 eiro.

Latvijā ir ļoti augsts atjaunojamo energoresursu izmantošanas līmenis, bet, palielinot to vēl vairāk, izmaksas pieaugs, skaidroja Ozola. Tāpat Latvijā ir ļoti liels mazo emitētāju īpatsvars ne-emisiju tirdzniecības sistēmā, kas ir lauksaimniecība, transports un mazā enerģētika. Piemēram, lai samazinātu emisijas lauksaimniecībā, būtu jāveic virkne darbību - precīzāk jādozē minerālmēsli vai jāizmanto citas metodes. Transporta sektorā tā būtu pāreja uz vēl plašāku elektrotransporta izmantošanu. Savukārt tas prasītu lielu finansiālo ieguldījumu. Atdeve no šīm mazajām darbībām uz emisiju samazināšanu būtu zemāka.

Latvija patlaban strādā pie pozīcijas, kurā Eiropas Komisijai tiks skaidrota tās īpašā situācija, aizstāvot viedokli, ka Latvija nevar virzīties uz tik lielu SEG emisiju samazinājumu, kāds ir paredzēts. Turklāt Latvija iekļausies 2020.gada mērķos, pat neizpildot atļautās prasības par SEG emisiju samazināšanu.

Līdz ar to Latvija uzskata, ka ir jāatļauj ietaupītās emisijas pārnest uz nākamo periodu - no 2020. līdz 2030.gadam.

Latvija līdz 2020.gadam emisiju apjoma ziņā būs labvēlīgā situācijā - tai ļauts palielināt emisiju apjomu, taču jau pašreizējās prognozes liecina, ka atļautais palielinājuma apjoms netiks sasniegts, klāstīja Ozola. Savukārt periodā no 2020. līdz 2030.gadam emisiju apjoms būs būtiski jāsamazina, kas būs krietni vien sarežģītāk. Līdz ar to Latvija uzskata, ka ir jāievieš elastība un jāpārnes ietaupījums uz nākamo periodu.

Latvija savā pozīcijā plāno arī norādīt, ka tai ir vienas no zemākajām emisijām Eiropā, kā arī viens no zemākajiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem uz vienu iedzīvotāju gadā.

Pozīcijā tiks izteikts priekšlikums emisiju apjomā neieskaitīt lauksaimniecības sektoru, jo atšķirībā no emisiju tirdzniecības sistēmā iekļautajām nozarēm lauksaimniecībā un mežsaimniecībā emisiju apjoms nav prognozējams un ir svārstīgs.

Nākamnedēļ notiks neformālā ES vides ministru sanāksme, kurā Gerhards jau plāno iepazīstināt ar Latvijas nostāju.