Viedokļi E-Polā

Zaļie iepirkumi – iespēja ēdinātājiem un vietējiem ražotājiem

Zaļā publiskā iepirkuma ieguvumi un priekšrocības

Zaļie publiskie iepirkumi (turpmāk – ZPI) ir laba iespēja, kā pašvaldības un valsts iestādes var sekmēt Latvijā ražoto kvalitatīvo lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta īpatsvara pieaugumu, piemērojot ZPI kritērijus un prasības pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos. Kā zemkopības ministrs varu apliecināt, ka Latvijā ražotā lauksaimnieciskā un pārtikas produkcija ir droša un kvalitatīva un ZPI sistēma nodrošina to pieejamību publiskajā ēdināšanā. Turklāt, īstenojot ZPI, pašvaldības sekmē vietējo produktu patēriņu, kas savukārt dod lielākus ieņēmumus pašvaldību un valsts budžetā. Un te veidojas šī būtiskā likumsakarība – vairāk patērējam vietējo produkciju, vairāk naudas paliek reģionos un vairāk līdzekļu mēs varam ieguldīt izglītībā, veselības aprūpē, drošībā, kultūrā un citās nozīmīgās jomās. 

ZPI sistēma ir spēkā kopš 2014. gada rudens, kad stājās spēkā attiecīgie MK noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpiemēro  zaļā publiskā iepirkuma principi  un prasības pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, ja tie pārsniedz 42 tūkstošus eiro.

ZPI pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos saskaņā ar MK noteikumiem obligāti jāievēro prasība, ka pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem, kā arī pēc izvēles jāievēro vismaz divas no virknes vides (zaļajiem) kritērijiem, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības prasībām atbilstošu produktu īpatsvars, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošu produktu īpatsvars u.c. Īpaši jāuzsver, ka atbilstoši Publiskā iepirkuma likumā noteiktajam deleģējumam pasūtītājs pārtikas produktu ZIP piegādes līgumiem ir tiesīgs neizmantot iepirkuma procedūras, ja  paredzamā pārtikas ZPI produktu piegādes līgumcena ir līdz 42 tūkstošiem eiro.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti 2014. gadā veica pētījumu par pašvaldību ieguvumiem publiskajos pārtikas iepirkumos, izvēloties vietējo produkciju. Ieguvumi – papildināts pašvaldības budžets ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, lielāki naudas tēriņi vietējā teritorijā, darbavietas vietējiem iedzīvotājiem pie vietējā pārtikas ražošanas vai dārzeņu un augļu audzēšanas uzņēmumā.

Šeit jāatgādina, ka LLKC speciālisti joprojām konsultē pašvaldību iestādes, lai nodrošinātu efektīvāku ZPI organizēšanu. Kopumā 2016. gada pirmajā ceturksnī ar LLKC konsultantu palīdzību jau 27 vietējie ražotāji noslēguši līgumus ar pašvaldībām par vietējās produkcijas piegādi, kā arī septiņos gadījumos sniegti ieteikumi iepirkumu tehniskās specifikācijas izstrādē. Jau esošajās biedrībās un kooperatīvos šajā laika posmā iesaistīti desmit jauni dalībnieki, bet savu darbību reģistrējuši 27 mājražotāji. Pozitīvi noturīga šajā laikā izveidojusies pašvaldību interese par sadarbību ar LLKC, lai saņemtu informāciju par vietējiem ražotājiem, kuri varētu kļūt par potenciālajiem piegādātājiem.

Problēmas

 Diemžēl piegādātāji ne vienmēr godprātīgi pilda iepirkuma līgumā noteiktās saistības un paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu vietā piegādā lētākus importa produktus. Savukārt ZPI pasūtītājiem bieži vien nav nepieciešamo zināšanu, ne arī kapacitātes noslēgto iepirkumu līgumu izpildes uzraudzībai, tādējādi pieļaujot, ka piegādātāji atsūta produktus, kas neatbilst iepirkumu tehniskajās specifikācijās un noslēgtajos līgumos noteiktajām prasībām.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 2016. gadā veica 13 ārpuskārtas pārbaudes dažādos sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas piegādes uzņēmumos, lai pārliecinātos, vai piegādātie produkti atbilst ZPI prasībām. Diemžēl pārbaudēs tika konstatēta nepārprotama krāpšanās, nepiegādājot līgumā paredzētos Latvijā ražotos produktus. Tādēļ mēs aicinām pašvaldības un citas iestādes pastiprināti pievērst uzmanību ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas un pārtikas piegāžu iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildei, piemēram, pieprasot pavaddokumentus, lai pārliecinātos, ka piegādātie produkti atbilst iepirkuma prasībām.

Mūsu skatījumā aktīvāk būtu jāstrādā pie tā, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp vietējiem lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem un vairumtirdzniecības bāzēm, lai pēc iespējas vairāk skolām, bērnu dārziem, slimnīcām u.c. valsts un pašvaldību iestādēm tiktu piegādāti vietējie produkti. Ņemot vērā, ka vairumtirdzniecības bāžu rīcībā ir par maz informācijas par vietējiem ražotājiem un to piedāvāto produkciju, 2015. gada nogalē Zemkopības ministrija vietējo pārtikas produktu lielākas pārstāvības publiskajos iepirkumos veicināšanas pasākumu ietvaros organizēja informatīvo semināru (kontaktbiržu), lai veidotu tikšanās platformu un nodrošinātu kontaktu apmaiņu starp lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotājiem un produktu izplatītājiem.

Un vēl kāda sena problēma Latvijas laukos, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku aktīvāku iesaisti ZPI piegādēs – kooperācija vai, pareizāk sakot, zemnieku un pārstrādātāju kūtrums kooperēties. Daudz ir notikušas diskusijas par šo jautājumu un meklēti iespējamie risinājumi. Kaut arī diskusijās ne reizi vien ir nonākts pie atziņas par nepieciešamību attīstīt sadarbību un kooperāciju ražotāju starpā, lai vietējiem ražotājiem būtu daudz vienkāršāk un efektīvāk savu produkciju piedāvāt ZPI, piemēram, ar kooperatīva vai citas sadarbības formas palīdzību, tomēr realitātē mazajiem ražotājiem nav vienkārši īstenot veiksmīgas sadarbības modeļus. Viens no iemesliem – trūkst līderu, kas uzņemtos vadību un apvienotu ražotājus. Vienlaikus bieži vien salīdzinoši lielie attālumi starp ražotājiem neveicina sadarbības sākšanu, jo šis apsvērums ir būtisks, komplektējot un veicot regulāras produktu piegādes. 

Risinājumi

Lai pilnveidotu ZPI sistēmu pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, Zemkopības ministrija izstrādājusi vairākus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos. Šobrīd notiek darbs pie jaunu ZPI kritēriju un prasību pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem izstrādes. Mērķis šai aktivitātei ir acīmredzams – veicināt paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu lielāku pārstāvību pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos.

Ne mazāk svarīgi ir ieviest kontroles mehānismu, lai varētu uzraudzīt iepirkuma līgumā noteikto ZPI prasību izpildi, tostarp attiecībā uz līguma prasībām atbilstošu produktu un pakalpojumu piegādi, un negodprātīgi uzņēmēji nevarētu maldināt savus klientus. Tas nodrošinās efektīvu un sekmīgu ZPI līgumu izpildi. Tā kā pasūtītājiem bieži vien nav ne nepieciešamo zināšanu, ne arī kapacitātes šādu uzraudzības funkciju īstenošanai un lai samazinātu risku, ka paaugstinātas kvalitātes produktu vietā (bioloģisko, nacionālo shēmu) ZPI tiek piegādāti lētāki produkti, kontroles pilnvaras esam paredzējuši deleģēt PVD, paredzot likumdošanā arī administratīvo atbildību.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde par ZPI veicināšanu sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir sākusi darbu pie MK noteikumu izstrādes par “zaļā iepirkuma” principu piemērošanu, nosakot obligātu ZPI piemērošanu noteiktām preču un pakalpojumu grupām, tostarp arī pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem.

Visbeidzot, man nav ne mazāko šaubu, ka ZPI sistēma pēc Zemkopības ministrijas piedāvāto risinājumu ieviešanas jau tuvākajā laikā funkcionēs labāk, un Latvijas iedzīvotājiem, sākot ar bērniem izglītības iestādēs un beidzot ar pacientiem slimnīcās, ikdienas uzturā būs kvalitatīva Latvijā ražota pārtika.