Sunim smadzeņu masa pret visa ķermeņa masu attiecoties kā 1/34.

Cilvēka smadzenes aizņemot nepilnu pusotru litru, izlietojot ~20% no cilvēka kopējā enerģijas patēriņa un sverot ~1,4 kg.

Pie cilvēka ķermeņa vidējās aptuvenās masas 80 kg tie ir ~1,7%, vai attiecība 1/57. Pusotras reizes mazāk nekā sunim.

 

Wikipēdija stāstu par smadzenēm sāk ar teikumu: "Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību."

Tātad tajās ir organisma uztveres, analīzes, spriešanas, lemšanas, izpildes kontroles centri. Tajās ir ierakstīta organisma vērtību sistēma - tā, saskaņā ar kuru rīcības lēmumi tiek pieņemti.

 

Kas notiek, ja smadzenes izoperē? Iespējams, ka organisms pat varēs saglabāt kādas eksistenciālas dzīvības vielmaiņas funkcijas. Bet šī organisma pilnvērtīgas funkcionēšanas spējas būs neatgriezeniski zaudētas. Un savukārt šīs sugas organisma pilnvērtīga funkcionēšana varēs būt iespējama varbūt vien šā fizioloģiskā ķermeņa bioloģisko pēcteču paaudzē.

Un arī vēl liels jautājums- vai vispār. Jo pēcteču vecāka pieredze, morāle un vērtības taču būs izoperēta un tā nebūs tieši nododama pēctečiem - vecāku vietā būs vajadzīgi aizbildņi, audzinātāji, aukles - un tad kopējiem spēkiem varbūt varētu būt iespējams kādu jaunu dzīvotspējīgu organismu izaudzināt.

 

Kāpēc par šo?

No RUlandes, viena paša 2022.gada laikā, tiešā saistībā ar 24.februārī uzsāktajām darbībām un to tālāko evolūciju, esot aizbraukuši, pēc dažādiem datiem - apmēram 2-3 M cilvēku līdz septembrim, un vēl ~1-1,5 M pēc septembrī oficiāli izsludinātās mobilizācijas uzsākšanas.

 

Vispirms aizbrauca cilvēki, kam pašiem nebija pieņemama režīma darbība, tad - ko izspieda pats režīms, jo cilvēki neklusēja un atļāvās paust protestu. Un tagad - tie, kas vismaz negrib nomirt un nogalināt režīma izsludinātās mērķu pankūkas vārdā - negrib vai nu principu dēļ vai vienkārši baiļu nomirt dēļ.

 

Un mēs šeit nerunājam par tiem miljoniem, kas aizbrauca jau iepriekšējo padsmit gadu laikā, īpaši pēc 2012. gada "Bolotnajas" notikumiem, bet ne tikai. Nerunājam arī par tiem nu jau tūkstošiem, kurus režīms iekšēji represējis pēdējo 7 mēnešu laikā, piemēram Iļju Jašinu, Vladimiru Karamurzu un viņiem līdzīgos.

Nerunājam par viņiem arī tāpēc, ka šie ļaudis vēl joprojām ir reģenerācijas potenciāls pašas sabiedrības fiziskajā iekšienē.

 

Aizbrauca cilvēki - vērtību nesēji, pieredzes nesēji, morāles nesēji. Pēc analoģijas, var teikt - aizbrauca sabiedrības smadzenes. Atstājot organismu - ar kodolieročiem, raķetēm un tankiem bruņotu veselu valsti ar 140 M cilvēku - ar izoperētu smadzeņu funkcionālā apjoma lielāko daļu. Organismu, kuram vēl palikušas elpošanas, ēšanas un kakāšanas spējas, iespējams - arī dzimumvairošanās spēja. Organismu ar gadsimtos attīstītu iekarošanas un iznīcināšanas instinktu, organismu bez iecietības, līdzjutības un morāles nesējām smadzeņu daļām.

 

Nav pat svarīgi, cik konkrēti - 2 vai 4 M kopā. Tie vienalga ir vairāk par 1,5% no kopējās RUlandes pilsoņu populācijas. Katrs 1 M ir 0,7% no šā organisma masas.

Nav zinātniski pamatotu vērtējumu, cik lielai procentos ir jābūt sabiedrības smadzeņu masai - cilvēkiem ar civilizācijas sabiedrības vērtībām, morāli un sadarbības attīstības pieredzi. Ir viedokļi par 10%, kas nosakot galvenos sabiedrības attīstības vektorus. Ir viedokļi, ka tikai 2-3 % ir tas skaits, kas pietiekams sabiedrības attīstības procesu virzībai.

Piemēram, mūsu kaimiņvalstī BY tikai ~100 K cilvēku nosaka 9M iedzīvotāju dienaskārtību. Kas ir tikai 1%...

 

Svarīgi, ka mums kaimiņos ir organisms- sabiedrība, ar izoperētām smadzenēm - valsti atstājušiem civilizācijas morāles vērtību, zināšanu un pieredzes nesējiem cilvēkiem.

Visticamāk, ar izoperēto sabiedrības smadzeņu daļu, lielāku par 2% no organisma kopējās masas.

Agresīvs organisms, kuram pašam vairs nav savu iekšējo sabiedrības smadzeņu pilnvērtīgas funkcionēšanas spēju.

 

Un patiesībā ir tikai 2 ceļi, kā ar to sadzīvot:

- piespiest to organismu - sabiedrību vienkārši pieņemt aizbildniecību un pakļauties tai, kā de facto karā zaudējušas valsts okupācijas varai, kas organismu atkal uzliek uz normālas darbības organizācijas ceļa. Tā, kā to izdarīja ar Japānas impēriju un nacionālsociālistisko Vāciju un visu Rietumeiropu kopumā pēc otrā pasaules kara.

- izolēt agresīvo organismu un gaidīt: - varbūt izaugusī pēcteču paaudze mistiskā kārtā spēs radīt savas sabiedrības smadzeņu spējas iekšējos attīstības resursus, kas ļaus atjaunot civilizēta organisma darbības spēju. Izolēt to pilnībā. Un cerot uz atgriešanās brīnumu pēc 20 gadiem.