Šodien vēl paraudzīju, kā RUlandes mediju telpa reflektē uz pirmdien publiskoto Gulfikgeitas rullīti. Sak, varbūt manas sajūtas mani tomēr māna, ka sabiedrībā klusums.

 

Jo vakar jau bija skaidrs, ka neviens redzami pats nemirst (šis gan nav pilnīgi precīzs apgalvojums, jo dzīvi pašnāvībā beidzis kāds Federālā apsardzes dienesta apakšpulkvedis, tomēr grūti iedomāties viņa iespējamo saistību ar Gulfikgeitu), no amata nevienu neatbrīvo, jo visa valsts varas vertikāle, līdz pat prezidenta birojam pieņēmusi pirmdien FDD publiskoto apgalvojumu "Опубликованная Навальным запись якобы разговора с сотрудником спецслужб является подделкой". Punkts. Nekas. Par ko pat nav vērts runāt. Citu svarīgāku darāmu lietu netrūkstot.

 

Un nerunā ar.

Nerunāja vakar. Nerunā šodien. Nerunā ne tikai valsts varas struktūras un personas, Nerunā arī gandrīz neviens cits. Vien Latvijā dzīvojošais izcilais režisors Manskis klusējot runāja - stāvot ar apenēm rokā Maskavā pie FDD centrālās ēkas. Un varai tas nepatika - viņu no ielas novāca.

 

Klusē tauta. Un turpina klusēt. Arī par Manska tālākām gaitām klusē. Bet interesanti taču - cilvēks vienkārši stāvēja, klusēja, un pat neviena plakāta rokās nebija. Neviena burtiņa. Nekādas kritikas un nekādu prasību, kur nu vēl politisku prasību...

 

Klusē vara, klusē opozīcija - cik nu vien tā liela ir - tik daži ANAVa kolēģi un cīņubiedri mēģina kaut kā to ūdeni jundīt, bet ar viņiem arī neviens nerunā. Ļubova Soboļa zvana dažādiem visai ietekmīgiem politiķiem. Un viņi arī klusē. Saka, ka vajag materiālus no Vācijas, kurus tā nedod, un tad kārtīgi jāizmeklē. Un klusē, jo materiālu nav. Ir melīga provokācija. Kura var būt tikai provokācija, jo lietas, kam telezvanu pievienot un balsi pārbaudīt, nav. Un sanāk, ka nav par jundāma ūdens. Telekanāls Lietus kaut ko papīkst. Bet cik var aprakstīt klusumu? Klusumā ir viss. Kā tumsā ir visa varavīksne - tikai noslēpta acīm.

Tauta klusē. Šo stāvokli, vienā teikumā aprakstījis tas pats Vitālijs Manskis: "Cilvēki Krievijā sāk izjust baudu no atgriešanās verdzībā."

 

Kāpēc lai neizbaudītu? Ja valdnieks telekonferencē ar valdību visu federācijas subjektu vadību steidzami lūdz atzīt 31.decembri par svētku brīvdienu - laikam taču, lai varētu labāk sagatavot "Olivjē salātus".

"Viss kārtībā, ak cienījamā kundze, viss kārtībā ....," redzamā dziesma turpinās. Klusumā.

 

Kļūst pat interesanti - kur ir robeža?

 

P.S> Cita starpā abi Gulfikgeitas telesarunas ieraksta rullīši šajās 60 stundās noskatīti - pilnā saruna 1,7 M, aprakstošā saruna - 18M reižu.

Un skaits turpina pieaugt. Mediju telpas klusumā...

 

P.P.S>