Runājumi

Kooperatīvi piena ražotāju nākotnei. Saruna LLKA

Pienaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Piena ceļš”, „Māršava” un „Piena loģistika” līderi sadarbībā ar EDO Consult (Andris Miglavs) un LPKS Latraps (Edgars Ruža) jau kopš 2016.gada pavasara meklēja praktiskus risinājumus, kā ilgtermiņā uzlabot mūsu piena ražotāju saimniekošanas apstākļus un rezultātus, pamatā liekot kooperatīvu darbības efektivizēšanu.  Ilgstošu konsultāciju rezultātā šo kooperatīvu pārstāvji izveidoja, vismaz šķietami, savstarpēji pieņemamu Latvijas piensaimnieku kooperatīvu darbības apvienošanas risinājumu. 2014.gada 11.aprīlī darba sanāksmē ar to tika iepazīstināta LLKA (Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācija) Šeit pievienota prezentācija par projekta ideju, līdzšinējo un turpmāk plānoto darba procesu, kā arī Andra Miglava uzrunas pamattēzes

Nerunāšu šodien par lauksaimniecības biznesa riskiem. Nerunāšu par Baltijas globālo atpalicību piena cenās no ES  rādītājiem. Nerunāšu par lauksaimniecības u pārtikas biznesa kopējo perespektīvu.

Tik vienu pateikšu - būtiskā pārmaiņa pēdējo 10 gadu laikā, īpaši līdz ar interneta un IT attīstību ir tirgu globalizācija.

Mūsu (piena, laukaugu, gaļas) tirgi faktiski ir nevis savā valstī, savā Baltijā, Savā ES, bet visā pasaulē. Pierādījumus šodien neprasiet.

2009. gada 13. martā mani aicināja uzrunāt ZSA kongresa dalībniekus viņu gadskārtējā kongresā, Un pēc vārdiem „man ir laba ziņa: „Pašu lauksaimnieku rokās ir - dzīvot vai nedzīvot.” mani nosvilpa no tribīnes. Pirmo un vienīgo reizi manā profesionālajā dzīvē.

Bet arī šodien es saku to pašu. Gan attiecībā uz lauksaimniekiem kā saimniecībām, kā saimnieciskām vienībām. Un arī – attiecībā uz kooperatīviem.

Un saku vēl citādi – pašu lauksaimnieku galvās ir viņu noskaņojums un labsajūta – gribam dzīvot kā cietēji vai kā pašpietiekamas personības.

Jāmācās sarunāties.

Jānošķir ticība no izpratnes.

Kā reliģija no sabiedrības pārvaldes.

Lasiet „Zvejnieka dēlu”