Citas ziņas sadaļā
Gatis Ābele: "Valdības priekšlikums jaunu elektroenerģijas pieslēgumu 50% izmaksu kompensācijai lielajiem nav efektīvs veids ekonomikas veicināšanai"
Atsauksme par Klimata un Enerģijas ministrijas INFORMATĪVO ZIŅOJUMU KODOLENERĢĒTIKAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ
Elektroenerģijas gala cena pagājušā gada nogalē atgriezusies 2015.gada līmenī
Latvijas elektrības tirgus cenu svārstībās 2023.gadā un mana 2024.gada prognoze
Svarīgākais valdības stratēģiskais dokuments enerģētikā demonstrē gan ministru (KEM, EM un daļēji arī SM) ambīciju trūkumu
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Mums tiešām nav plānu, kā labāk un ilgtermiņā attīstīt iedzīvotāju ienākumu pelnīšanas spēju?
EnerģētikaInčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikāAnderss Beverens, AgroPols
08.10.2023 Šajās dienās IPGK sasniedz (jau sasniegusi?) uzpildītā gāzes apjoma pēdējo 6 sezonu rekordu.
Pamēģināju ieskatīties Inčukalna krātuves darbības fizisko apjomu rādītājos.
Iespējams, ka ir kādas nelielas kļūmes, saistībā ar gāzes kā kurināmā izmantošanas krātuves darbības nodrošināšanai ievērtējumu gāzes kustībā. Tomēr domāju, ka pievienotā bilde sniedz gana korektu priekšstatu par aizvadītajiem 6 gadiem.
No tā izriet, ka šajās dienās IPGK sasniedz (jau sasniegusi?) uzpildītā gāzes apjoma pēdējo 6 sezonu rekordu.
Conexus stāsta, ka pašlaik krātuvē 21,3 TWth gāzes. No tiem 1,85 TWth ir neskaramā rezerve (atlikums no pagājušā gadā Latvenergo iepirktām 2 TWth??).
Tik daudz gāzes krātuvē pēdējo 6 gadu laikā ir bijis 1 reizi - pirms 3 gadiem, beidzot 2020.gada gāzes uzpildes sezonu.
Tā savā ziņā ir atbilde visiem tiem ļaudīm, kas uzstāj uz "sava" SDG termināla attīstību Skultē vai Rīgā - ar Somijas un Klaipēdas termināliem Baltijai pie pašreizējā gāzes patēriņa pietiek.
Vēl viena termināla izbūvi, jauna gāzes vada izbūvi un vēl viena regazifikācijas kuģa nomu apmaksāt vismaz pagaidām nav ekonomiskas jēgas.
Es teiktu vēl tiešāk - jauna krātuve vispirms (ja to vajadzēs, atbilstīgi mūsu enerģētikas stratēģijai) un jauns termināls pēc tam.
Būtu forši tomēr sagaidīt mūsu enerģētikas stratēģiju - no kuras loģiski izrietētu atbilde uz šo jautājumu - būt vai nebūt vajadzībai pēc jauna termināla un jaunas krātuves.
Neatstāsim neievērotu, ka Latvijā enerģijas kopējā patēriņā joprojām vairāk nekā trešdaļa (18,4 TWth) ir naftas produkti, kamēr "zaļo" elektroenerģiju gadā ražojam mazāk par 3 TWth...
|