Grafikā redzams, ka gads ir bijis patiešām ārkārtīgi neviendabīgs. Pat mēneša ietvaros arī šādi statistiski nolīdzināto cenu maksimums atsevišķos gadījumos bijis teju 4 reizes augstāks par minimumu, piemērs- decembris. Tomēr lielākoties līknes izvietojušās starp 80 un 120 EUR atzīmēm.

 

Tomēr 3 lietas laikam varam konkrēti fiksēt:

(1) elektrības tirgus ir stabilizējies jaunajā realitātē. Tādā, kur vairs nav dabasgāzes fiziska deficīta, bet tirgū nonākošā dabasgāze arī vairs nav tik relatīvi lēta. Realitātē, kur kopš pagājušā gada aprīļa nestrādā vairs neviena Vācijas AES (kuras vēl 2021.gadā deva 13% no Vācijas elenerģijas)- ir izpildīts Merkeles koalīcijas politiskais lēmums slēgts AES, prezumējot tās aizvietot ar sauli, vēju un Mskjas gāzi. Gāzi, kuras šogad patiešām vairs nav (bet iespējams, ka tomēr ir-LNG formā, no kuras tirgus Mskja nav izstumta). Jaunā realitāte ir ārkārtīgi turbulenta, un, līdz ar atjaunīgo energoresursu ražošanas straujo attīstību, ļoti atkarīga no saules, vēja un dabas ūdeņiem. Un katram patērētājam ir izaicinājums pielāgot savu patēriņa apjomu un struktūru šai realitātei, ja ir vēlme optimizēt elektrības rēķinus.

 

(2) Lai vai kā, tomēr jaunās realitātes vidējais līmenis ir būtiski zemāks par daudzu "ekspertu" pagājušajā gadumijā prognozēto. Piemēram, par slaveno AST pārvades tarifu vismaz sākotnējā projektā paredzēto līmeni.

Mans personīgais mazais prieciņš, ka gada vidējais aritmētiskais līmenis 94 EUR/MW*h ir tikai par 5% augstāks par manu janvārī prognozēto 90 EUR līmeni. Laikā, kad visu elektrības tirgotāju piedāvātās stabilās cenas nebija mazākas par 140-160 EUR/MW*h. Bet manā mājsaimniecībā šogad vidējais svērtais cenas līmenis patiešām bija 90,4 EUR. (Kaut 2 dienas vēl palikušas, un tāpēc šī cena būs vēl pat nedaudz zemāka..)

(3) Tā otra tabuliņa diezgan konkrēti parāda saules (un vēja, kas patiesībā ir tās atvasinājums) enerģijas pieaugošās izmantošanas (un sabiedrības pieaugošās atkarības no tās) ietekmes radīto jauno realitāti. Brīžiem (konkrēti saules laikā - aprīļa-jūlija mēnešu dienasvidus) NP cena noslīd līdz elektrības ražošanas biznesam nepieņemami zemam līmenim, bet bezsaules laikā tās cena ierobežotā piedāvājuma dēļ paceļas līdz biznesa konkurētspējas saglabāšanai pat nepieņemamam līmenim.

Tāpēc mani turpina pārsteigt valsts politiskās domāšanas turpināšana par jelkādu atbalstu saules [un vēja] enerģijas ražošanas attīstībai (ko bizness un patērētāji paši spēs izdarīt) tā vietā, lai risinātu piedāvājuma stabilitātes izaicinājumus.

 

2024.gadu ļoti skaļi neprognozēšu. Tomēr padalīšos ar "instinktīvu" sajūtu - ja neradīsies jauns karadarbības perēklis, bāzes energonesēju - naftas un gāzes, cenas gadā vidēji būs apmēram 2023.gada līmenī vai pat nedaudz zemākā

- nafta gadā vidēji turēsies starp 37un 45 EUR par MW*h vai zemāk,

dabasgāze Eiropā ap 35 EUR par MW*h vai zemāk, ar tieksmi uz 30.

-  tāpēc arī elektrības tirgū cenas vidēji būtiski nemainīsies. Iespējams, gada griezumā tās pat samazināsies līdz pat par 5-10%.

 

Ja vien nepalielināsies spiediens uz elektrības patēriņa veicināšanu klimata kontekstā, aizmirstot, ka elektroenerģijas stabila un pieaugoša piedāvājuma nodrošināšanai nepieciešamo ražošanas jaudu būtiski pietrūkst. Varam visi kopā teikt skaļu paldies visupirms jau Vācijas iepriekšējām valdībām. Kaut paši arī Latvijā neesam bijuši daudz gudrāki...

Katrā ziņā, šodien es neizmantotu iespēju slēgt vidēja termiņa elektroenerģijas pirkšanas līgumu, ja piedāvātā cena būtu augstāka par 85 EUR/MW*h, bez PVN un piegādes komisijām.

 

P.S> Papildus pievienoju tabuliņu "Elektroenerģijas NP cenas vidēji pa nedēļām diennakts stundu griezumā, atsevišķi darbdienās un nedēļas nogalēs". Liela, tomēr uz ekrāna palielinājumā salasāma.