Politikas jaunumi

Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā

Izmaksātais finansējums 2016. g. (dati uz 01.12.2016.)

ELGF	282 066 203
PLATĪBATKARĪGIE, PVTM	220 657 412
Ārkārtas atbalsts piena ražotājiem	15 942 638
Ārkārtas atbalsts cūkkopībai	38 597
Pārējie maksājumi	45 427 556
EZF	8 146 259
EJZF	6 290 182
Valsts atbalsts	8 582 898
ELFLA	205 179 843
PROJEKTI	97 114 183
PLATĪBATKARĪGIE	108 045 763
KOPĀ	510 265 385

No budžetā pieejamajiem 540 milj. eiro provizoriski izmaksāts dažādos ES un valsts atbalsta maksājumos 510 milj. eiro jeb 95 procenti. Maksājumi vēl turpinās.

Nacionālās subsīdijas
 

2016. gadā lauksaimnieki saņēma nacionālās subsīdijas 8,6 milj. eiro.

Atbalsts piena un graudaugu ražotājiem
 

Izmaksāti divi papildu atbalsta veidi piena ražotājiem, lai mazinātu Krievijas embargo un pasaules tirgus nestabilitātes radītās grūtības. Vasarā izmaksāts papildu valsts atbalsts (6,2 milj. eiro), savukārt novembrī ES pielāgošanās atbalsts (9,8 milj. eiro).

Pārnesot finansējumu no 2017. gada, šī gada novembra beigās tika izmaksāts pārejas posma valsts atbalsts – 6 milj. eiro – par laukaugu platībām graudaugu ražotājiem, lai mazinātu nelabvēlīgo graudaugu augšanas un novākšanas apstākļu, kā arī tirgus cenu krituma radītās finanšu grūtības.

Lauku attīstības programma (LAP)
 

2016. gadā nodrošināta visu LAP pasākumu veiksmīga ieviešana. Ar EK saskaņots jauns LAP pasākums “Sadarbība”, kura mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp ražošanu, konsultācijām un pētniecību, veicinot pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu un jaunu risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē. Rezultātā lauksaimnieku, pārstrādes uzņēmumu un zinātnieku kopdarbībā būs iespējams radīt inovatīvu vai jaunu produktu.

Visa gada garumā ir bijis pieejams atbalsts dažādiem investīciju pasākumiem – tika atvērtas vairāk nekā 35 kārtas dažādiem atbalsta pasākumiem.

Kreditēšanas programma
 

Apgrozāmo līdzekļu kredīts – sadarbībā ar ALTUM ir pieejami aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei (MK 27.04.2010. noteikumi Nr. 403 “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”). Procentu likme – 4%, termiņš – līdz 2 gadiem. Aizdevuma summa: lauksaimniecības produktu ražotājiem – no 7000 līdz 1,0 milj. eiro, kooperatīvajām sabiedrībām – līdz 2,85milj. eiro.

Kredītprocentu dzēšana
 

2016. gadā lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem paredzēts atbalsts 7,05 milj. eiro. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko likmi, ja tā ir mazāka par 4 procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam – lauksaimniekam – ir 60 tūkst. eiro kārtējā gadā, bet kooperatīvajai sabiedrībai – 200 tūkst. eiro kārtējā gadā.

Zemes kreditēšanas programma
 

4,5 gadu laikā, kopš ir ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies jau 26 466 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šajā gadā jau apstiprināti 1092 aizdevumi par kopējo summu 54,5 milj. eiro (dati uz 30.11.2016.). Patlaban zemes iegādes programmā šim mērķim ir paredzēti jau 70 milj. eiro. Aizdevumus jau saņēmušas 785 saimniecības, no tām 28% Zemgalē, 27% – Kurzemē, 17% – Vidzemē, 17% – Latgalē, 11% – Rīgas reģionā.

Latvijas zemes fonds
 

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Latvijas zemes fonds kopš darbības sākuma no zemes īpašniekiem ir iegādājies 2038 ha zemes par 4,6 milj. eiro, no tiem 2016. gadā – 1500 hektāru.

Kredītu garantijas
 

Lauku saimniecībām kopš 1997. gada ir pieejamas ALTUM administrētās garantijas banku izsniegtajiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem lauku uzņēmējiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem, ko pašlaik administrē ALTUM. Programmas mērķis ir veicināt finanšu pieejamību lauksaimniecības uzņēmumiem, īstenojot LAP atbalsta pasākumus, modernizējot ražošanu efektivitātes palielināšanai un radot jaunas darbavietas. 2016. gada 30. septembrī spēkā bija 183 garantijas par kopējo summu 11,6 milj. eiro.

Dīzeļdegviela
 

30. oktobrī Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņēma gala lēmumu, un preventīvi 2016./2017. saimnieciskajā gadā varētu tikt piešķirti 137 041 592 litri dīzeļdegvielas, kas veidos 39,9 milj. eiro akcīzes nodokļa atlaidi lauksaimniekiem.

Apdrošināšanas polises izmaksu daļēja dzēšana
 

Laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim uz atbalstu apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai ir pieteikušies 1627 lauksaimnieki.

LAD jau ir izvērtējis un apstiprinājis visus 1627 lauksaimnieku pieteikumus (no tiem 246 – sējumu apdrošināšanai) par summu 4,16 milj. eiro (no tiem 2,4 milj. eiro – sējumu apdrošināšanai). Apstiprināti pieteikumi par sējumu apdrošināšanu 95,35 tūkst. ha platībā.

Saražotās piena produkcijas apjoms
 

Apkopoti bilanču dati par piena un piena produktu ražošanu un eksportu 2016. gadā būs pieejami tikai 2017. gadā. Savukārt piena iepirkums pārstrādei 2016. gada 11 mēnešos (no janvāra līdz novembrim) saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem sasniedza 750,3 tūkst. tonnas, kas ir par 0,8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Samazinājies svaigpiena izvedums – šogad 11 mēnešos pārstrādei citās ES dalībvalstīs aizvestas 233,4 tūkstoši tonnas svaigpiena, kas ir par 8,6% mazāk nekā pērn šajā laikposmā.

2016. gada 10 mēnešos (no janvāra līdz oktobrim) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 26% ir pieaugusi sviesta ražošana un par 2% pieaugusi pasterizēta piena ražošana, savukārt siera ražošana samazinājusies par 8%, krējuma ražošana – par 1% un paskābināta piena produktu ražošana – par 0,2 procentiem.

2016. gada 8 mēnešos (no janvāra līdz augustam) saskaņā ar EUROSTAT datiem piens un piena produkti eksportēti 91,2 milj. eiro vērtībā, kas ir par 20% mazāk nekā šajā laikposmā 2015. gadā. Pieaudzis sviesta eksports (par 66%), bet, piemēram, vājpiena pulvera eksports samazinājies par 30% un nogatavināta siera eksports – par 12 procentiem.

Piena iepirkuma cenas pieaugums
 

2016. gada jūlijā piena iepirkuma cena Latvijā bija sasniegusi zemāko punktu kopš Krievijas embargo noteikšanas, t.i., 17,7 eiro/kg. Laikā no 2016. gada jūlija līdz novembrim saskaņā ar LDC datiem piena iepirkuma cenas pieaugums sasniedza jau 59%, cenai pakāpjoties līdz 28,3 eiro/kg. No jūlija līdz oktobrim piena iepirkuma cena bija pieaugusi par 41%, sasniedzot 24,9 eiro/kg līmeni.

Jauni tirgi un tajos realizētā produkcija
 

Jaunu eksporta tirgu apguve ir resursietilpīgs process, saistīts ar laikietilpīgām procedūrām (sertifikātiem, atļaujām, pārbaudēm u.c.). Visaktīvāk eksporta tirgi tika meklēti piena produktiem.

2016.gadā:
    - sākts piena produktu eksports uz 20 jauniem tirgiem 3,7 milj. eiro vērtībā (piem., Turciju, Moldāviju, Japānu, Jordāniju, Gruziju, Tunisiju, Kirgizstānu, Ķīnu u.c.);
    - gaļas produktu eksports uzsākts pavisam uz 9 jauniem tirgiem 2 milj. eiro vērtībā (piem., Slovākija, Vjetnama, Kosova, u.c.);
    - zivju konserviem atrasti pavisam 10 jauni tirgi, kur eksportēta produkcija 0,4 milj. eiro vērtībā (piem., Ēģipte, Honkonga, Panama, Meksika, u.c.);
    - pārējai zivju produkcijai eksports uzsākts uz 10 jauniem tirgiem 0,3 milj. eiro vērtībā (piem., Serbija, Turkmenistāna, Japāna, u.c.).

Saražotā zivju produkcija un eksports
 

2016. gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās par 84,5% un sasniedza 84,3 tūkst. tonnu. Savukārt zivju konservu eksporta apjoms samazinājās par 42% un veidoja tikai 18,1 tūkst. tonnu. Zivju nozveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī šī gadā 11 mēnešos veidoja 55,8 tūkst. tonnu (98,2% salīdzinājumā ar 2015. gadu), savukārt tāljūrā Latvijas zvejnieki nozvejoja 48,7 tūkst. tonnu (347,9% salīdzinājumā ar 2015. gadu).

Elektroniskā pieteikšanās sistēma
 

Tika pieņemts ļoti nozīmīgs lēmums – aicināt visus lauksaimniekus platību maksājumiem pieteikties elektroniski LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Mērķis tika sasniegts. Rezultātā palielinājies to lauksaimnieku skaits, kuri platību maksājumus saņēma ātrāk, kā arī tika izmaksātas daudzas reizes lielākas atbalsta summas, nekā 2015. gada oktobrī. Ļoti svarīgi, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļāva izvairīties no sankcijām – šajā situācijā kļūdu un sankciju apjoms sarucis 3,5 reizes.

Zaļais iepirkums
 

Lai veicinātu paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos un nodrošinātu efektīvu un sekmīgu pārtikas un ēdināšanas jomas zaļo publisko iepirkumu līgumu prasību izpildes kontroles kārtību, sagatavoti priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos:
    - pilnvarojums MK noteikt kontroles kārtību zaļā publiskā iepirkuma līgumā noteikto prasību izpildei;
    - paredzēt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) jaunu funkciju – uzraudzīt un kontrolēt pārtikas un ēdināšanas jomas zaļajos publiskajos iepirkumu līgumos noteikto prasību izpildi;
    - paredzēt piegādātāju atbildību par PVD konstatētajiem pārkāpumiem zaļo publisko iepirkumu līgumu izpildes procesā.
Tāpat izstrādāti un izplatīti praktiski ieteikumi iepirkumu veicējiem zaļo publisko iepirkumu kritēriju piemērošanai pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos.

2016. gada 30. novembrī Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija parakstīja vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu apgādi ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu lauksaimniecības un pārtikas produkciju, vienlaikus sekmējot nacionālās tautsaimniecības attīstību.

Skolas piens / Augļi skolai
 

Ja “Skolas piena” pirmajā (2004./2005.) mācību gadā programmā iesaistījās 13 izglītības iestādes, tad 2015./2016. mācību gadā bija iesaistījušās jau 1084 izglītības iestādes jeb 233 814 audzēkņi (83% no kopējā bērnudārzu un 1-9. klašu skolēnu skaita). No 2004. līdz 2016. gadam programmā “Skolas piens” būs izlietotas vairāk nekā 24 tūkst. tonnas piena produktu 14,3 milj. eiro vērtībā (valsts un ES finansējums).

Ja programmā “Augļi skolai” pirmajā (2010./2011.) mācību gadā iesaistījās 537 izglītības iestādes, tad 2015./2016. mācību gadā bija iesaistījusies jau 781 izglītības iestāde jeb ap164 608 skolēnu (94% no kopējā 1.-9. klašu skolēnu skaita). No 2010. līdz 2016. gadam programmā “Augļi skolai” ir izlietotas 3843 tonnas augļu un dārzeņu 6,3 milj. eiro vērtībā (valsts un ES finansējums).

Pārtika un veterinārija
 

Apstiprināts Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.-2019. gadam. Tā mērķis ir Latvijā izveidot bioloģiskā drošuma sistēmu, kas ietver ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos un saglabātu bioloģisko daudzveidību. Palielinoties ģenētiski modificēto produktu klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī šo produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība Latvijā, tāpēc ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība, tajā skaitā arī ĢMO noteikšana sēklās un augu pavairošanas materiālā.

LDC samazinājis suņa reģistrēšanas maksu no 7,11 uz 3,50 eiro. Grozījumi noteikumos no samaksas par suņa reģistrēšanu atbrīvo arī īpašniekus suņiem terapeitiem un valsts pārvaldes iestādes, kuras savā darbā izmanto suņus, kā arī dzīvnieku patversmes, kuras atdod suni citai personai īpašumā.

Ir izdevies panākt, ka normas par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas tiek gatavoti sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Tāpat ir panākta vienošanās par pārejas periodu divu gadu garumā, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.

Samazinājies PVD inspekciju biežums uzņēmumos, kuros konstatētas tikai tādas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu. Ieviesta arī sistēma, kas ļauj inspektoriem aizpildīt pārbaudes protokolu elektroniski, tādējādi samazinot inspekcijas laiku uzņēmumā un padarot PVD kontroli efektīvāku.

Pārbaužu rezultātā no apgrozības izņemts ap 20 tonnām vecu pārtikas produktu. Laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 1. decembrim pārtikas tirdzniecības uzņēmumos veiktas 11 760 pārbaudes (tostarp vairumtirdzniecības uzņēmumos – 1207 pārbaudes). 9410 pārbaudēs konstatētas neatbilstības (uzņēmums atbilst pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un neatbilstības neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu), tostarp vairumtirdzniecības uzņēmumos - 760 pārbaudēs.

Pēc PVD apkopotās informācijas redzams, ka gandrīz 90% mājas cūku novietņu ir ieviestas biodrošības prasības, tādējādi pasargājot mājas cūkas no saslimšanas ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM). Šogad ĀCM konstatēts 3 mājas cūku novietnēs. Medniekiem bija iespēja saņemt atlīdzību par katru nomedīto sieviešu kārtas mežacūku.

ĀCM uzraudzībai un apkarošanai izlietotie finanšu līdzekļi pavisam 2014.-2016. gadā – 13 318 505,61 eiro, no tiem 2016. gadā – 3 218 852,07 eiro.

Zivsaimniecība
 

2017. gadam panākts būtiski mazāks nozvejas kvotu samazinājums Latvijas zvejniekiem īpaši nozīmīgajai Rīgas jūras līča reņģei (-11% EK piedāvātā -21% vietā), iegūts ievērojams palielinājums brētliņu zvejai Baltijas jūrā (+29%), kā arī izcīnītas tiesības zvejot sniega krabjus Svalbāras reģionā 11 Latvijas zvejas kuģiem.

17. novembrī apstiprināts Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017.-2020. gadam, kura mērķis ir sasniegt ilgtspējīgi izmantojamus un daudzveidīgus publiski pieejamo ūdeņu zivju resursus. Ar plāna pasākumiem turpmāk ik gadu tiks nodrošināta zivju resursu papildināšana ar apmēram 15 milj. gab. zivju un nēģu kāpuru, mazuļu un smoltu.

Šogad Zivju fonda padome piešķīrusi 718 278 eiro finansējumu 128 projektiem, kas pēc pašvaldību, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju iniciatīvas īstenoti Latvijas ūdeņu zivju resursu izpētei, aizsardzībai un pavairošanai, kā arī sabiedrības izglītošanai un informēšanai par šiem jautājumiem.

No Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda kopā ar valsts līdzfinansējumu nozarē izmaksāti 7,8 milj. eiro (dati uz 15.12.2016.)

Mežsaimniecība
 

Meža nozares produktu eksports 2016. gada 9 mēnešos bija 1554,945 milj. eiro.

Valsts atbalsts 2016. gadā – Meža attīstības fonds (MAF) – 230 789 eiro.

2016. gadā meža nozares atbalsta pasākumi LAP ietvaros – ap 14 milj. eiro:
    - par ieguldījumiem meža platības paplašināšanā un meža dzīvotspējas uzlabošanā – 8 milj. eiro;
    - par meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un sakaru aprīkojuma ierīkošanu un uzlabošanu – 3 milj. eiro;
    - kompensācijas maksājumi par NATURA2000 meža teritoriju – vairāk nekā 3 milj. eiro.

Izstrādāti grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (izskatīti Saeimā 2. lasījumā). Grozījumu mērķis – atvieglot lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumus. Grozījumi paredz izslēgt zemes pircējiem nosacījumus par vienotajiem platības maksājumiem, ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimniecisko izglītību.

Izstrādāti grozījumi Meliorācijas likumā. To mērķis ir vienkāršot aktuālo meliorācijas datu saņemšanu zemes īpašniekiem un precizēt iesniedzamo datu apjomu par pašvaldības nozīmes koplietošanas sistēmām. Zemes īpašuma meliorācijas pasu vietā tiks ieviesta aktuālā digitālā informācija par meliorācijas sistēmu – valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” izziņa.

Izstrādāti MK noteikumi “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās” īstenošanas noteikumi”. Programmas mērķis samazināt plūdu riskus lauku teritorijā. Aktivitātes mērķis ir valsts meliorācijas sistēmas (polderu aizsargdambju, polderu sūkņu staciju, potomālo upju regulēto posmu) atjaunošana vai pārbūve. Kopējais finansējums: 43 390 019 eiro; 2016. gadā - 6,63 milj. eiro (2 projekti).

Ieviesta Valsts meža dienesta (VMD) Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (VMDĢIS). Sistēma piedāvā VMD klientiem – meža īpašniekiem – iespēju attālināti pieprasīt VMD pakalpojumus: iesniegt meža inventarizācijas datus, saņemt apliecinājumus koku ciršanai, iesniegt informāciju par veikto mežsaimniecisko darbību, kā arī iegūt citu informāciju par savu meža īpašumu.

Izsniegtas, atjaunotas un apmainītas mednieku apliecības 20 583 medniekiem un 3476 medību vadītājiem (dati uz 13.12.2016.). Lielākā daļa no aktīvajiem medniekiem/medību vadītājiem apliecību nomaiņu ir veikuši.

 

Pieaudzis jaunaudžu kopšanas apjoms privātajā mežā: pārbaudīti un atzīti par izkoptiem:
    - 2015. gadā - 23,6 tūkst. ha;
    - 2016. gadā - 23 tūkst. hektāru (dati uz 01.12.2016.).

2016. gadā VMD atklājis un dzēsis 594 meža ugunsgrēkus, kopējā uguns skartā platība meža zemē ir 309 hektāri.

Izglītība
 

Īstenoti pasākumi, lai nodotu Bulduru Dārzkopības vidusskolu Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), nodrošinot labākas iespējas vidusskolas ilgtspējīgai attīstībai. Tiks kopīgi risināti skolas attīstības scenāriji, pilnveidotas programmas un nodrošināta to atbilstība nozares pieprasījumam, kā arī pēctecība atbilstoši studiju programmām LLU.