Tomēr cienījama advokātu biroja partnerim NĪN likumu arī būtu vērts izlasīt. Tajā ir 3. panta 12. daļa. Jau sen tāda ir. Daļa, kas tieši apraksta mehānismu, ka, pieaugot lauksaimniecības zemes kadastrālajai vērtībai, nodokļa aprēķināšanai izmantojamā speciālā vērtība gadā pieaug ne vairāk kā par 10 % attiecībā pret iepriekšējo gadu. Citādi kaut kā baigi neprofesionāli sanāk.

Un vēl - nebūtu slikti, ja vienā katlā neiejauktu pelnus ar putraimiem.

 

Kadastrālās vērtības un nodokļu likmes, neapsaimniekotu īpašuma objektu īpašnieku intereses un lauksaimniecības struktūras politiku.

 

Negribu teikt, ka esmu baigi pētījis jaunu kadastrālo vērtību konkrēto piedāvājumu visā Latvijā un arī ka ļoti piekrītu lauksaimniecības novērtējumam tuvās pierīgas gadījumā, kur pārlieku liela joprojām šķiet transformācijas apbūves zemēs ekspektācijas ietekme.

 

BET attiecībā uz Lauku zemēm ir vērts ievērot:

- esošās vērtības noteiktas pēc 2012.-2013.gada tirgus datiem. Bet zemes cenas praktiski visā Latvijas teritorijā ir augušas ne mazāk kā 1,5 reizes. Vairumā gadījumu pieaugums pārsniedz 2 reizes. http://kadastralavertiba.lv/videjas-darijumu-cenas.../

Un praktiski nevienā Latvijas apvidū LIZ pārdošanas vērtība nav pazāka par 1200 EUR/ha, labu zemju gadījumā – par 4000 EUR/ha.

- Vispārējā inflācija šajā laika posmā kop[š 2013. gada ir 9,5%. Vērtību bāzes nemainīšana būtiski samazina pašvaldību spējas inflācijas apstākļos finansēt teritorijas attīstības vajadzības- reālie nodokļu ienākumi samazinās.

- Pašlaik NĪN aprēķinos piemērotās kadastrālās vērtības vispārējā gadījumā patiesībā ir smieklīgi zemas. Lielākas par 1000 EUR/ha tās 2020. gadā ir 38K gadīumos un aptver 7,9% no kopējās lauku zemes platības, vai ~24% no lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības. Lielākas par 2000 EUR/ha tās ir 8,5K gadījumos un aptver tikai 2% no kopējās lauku zemes platības, vai ~6,3% no lauksaimniecībā izmantojamas zemes platības. Bet lielākas par 3000KEUR tās ir tikai 223 gadījumos, kuru īpatsvaru pat nav vērts atzīmēt.

 

- Principā ir pareizi, ka neapsaimniekotas zemes īpašniekus motivē to tomēr apsaimniekot 2 iemeslu dēļ. Neapsaimniekošanas rezultātā, protams, netiek radīta jelkāda pievienotā vērtība no praktiski vienīgā Latvijas dabas resursa - zemes. Vienkāršoti rēķinot, katrs LIZ ha gadā tautsaimniecībā dod 200-250 EUR pievienotās vērtības, bet mežu zemes hektārs- aptuveni 100 EUR. Un, vēl sliktāk - neapsaimniekošanas gadījumā tiek pasliktināta zemes reālā vērtība- pārpurvojas, aizaug ar mazkvalitatīviem un videi maznozīmīgiem augājiem, piesārņojas ar nezālēm. Pēdējais ietekmē arī apkārtējos apsaimniekotās lauksaimniecības zemes nogabalus. Papildus 1,5 % nodokļa likme kā sankcija? Varam tik pasmaidīt. Pie kadastrālās vērtības 1000 EUR/ha, tie ir tikai 15 EUR/ha. Vispār nav vērts saspringt un beigt sēdēt "uz siena kaudzes"... Pat 2 kārtēja KV palielināšana šo sankciju palielinās ne vairāk kā par 15 EUR gadā.

- Jā, lauksaimniecībai palielināsies ražošanas izmaksas par NĪN likmes pieaugumu uz katru hektāru. Gan par savā īpašumā esošu, gan nomātu zemi (bet ne dubultīgi). Piemēram, pieaugot KV no 2000 līdz 4000 EUR/ha, tie būs 10 % gadā, kopā 10 gadu laikā pieaugot līdz par 30 EUR/ha. Nepatīkami, bet paceļami. Nauda savai pašvaldībai. Un - tikai savai pašvaldībai.

- Protams, tieši ieguvēji vai zaudētāji nebūs ne lieli un ne mazi zemes īpašnieki, un arī lauksaimniecības vai mežu ražotāji - likmes pieaugs visiem. Negodīgi un tendenciozi ir likt uzsvaru uz "maziem Latvijas zemniekiem". Maksās visi. Kopējais maksājums gan vairāk pieaugs lielākas zemes apsaimniekotājam.

- Jā, iespējams, ka neapsaimniekoto zemi kāds iegādāsies. Arī kāds lieluzņēmums. Bet zeme no nezāļu, purvaiņu un krūmāju ražotāju tomēr kļūs par ekonomiskas vērtības ražotāju. Īpašums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums. Tajā skaitā, piedalīties savas pašvaldības darbības finansēšanā.

- Ir pilnīgi neprofesionāli teikt, ka zemes apsaimniekošana ir ekvivalenta attīstības "intensīvās lielsaimnieku zemniecības virzienam". Un arī- ka tas neizbēgami ir slikti. Atcerēsimies, ka ar katru gadu pieaug zemes apsaimniekotājiem izvirzītās vides aizsardzības prasības. Un neviens neliedz esošiem "maziem, mantoto zemes nogabalu īpašniekiem" uz saviem nogabaliem attīstīt maza apjoma produktīvu saimniecisko darbību. Bet neattīsta joprojām. Jau trešajā paaudzē neattīsta....

- Juristam esot, ir absolūti neprofesionāli apgalvot, ka KV un ar to saistītā NĪN palielināšana ir pretrunā latviskās kultūras un dzīvesziņas lauku apvidos saglabāšanas politikai. Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai.

- Par NĪN likmes palielināšanās pakāpenības nodrošināšanas mehānisma lauksaimniecības zemēm esamību jau esošajā likumā rakstīju jau iepriekš.

 

NEVAJAG celt tendenciozitātes vētru ūdens glāzē. Tas nav baigas profesionalitātes apliecinājums, drīzāk pērkama lobisma demonstrācija.