Ārzemju tirgos

Pasaules graudaugu tirgus attīstība

Nafta un degviela

Naftas cenas pasaules biržās no pēdējo mēnešu augstākā līmeņa (73 ASV dolāriem par barelu) samazinājušās līdz 64-65 dolāriem. Samazinājums saistīts ar zemo ASV patērētāju uzticību un augsto bezdarba līmeni, kā arī ar lēno attīstību Eiropā.Bezdarbs Eirozonā sasniedzis augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā. Tādējādišaubas par cenu palielinājuma iespējām nākotnē ir pamatotas. Investoru cerības, ka sāksies ekonomiskā atveseļošanās, mazinājušās. Sliktie ekonomiskās attīstības rādītāji laika ziņā sakrīt arī ar akciju tirgus stagnāciju. Jēlnaftas cenas kopš marta ir dubultojušās. Cenu līmeņa saglabāšanos veicina kārtējais dumpinieku uzbrukums Royal Dutch Shell naftas vadiem Nigērijā. Tādējādi Nigērijas piedāvājuma apjomi samazinās.

Benzīna cenas Ņujorkas biržā piegādēm augustā samazinājušās par 3% un sasniedz 1,73 dolārus par galonu. Dabasgāzes cenas piegādēm augustā sarukušas par 11% un tagad ir 3,51 dolārs par 1000 kubikpēdām. Londonas biržā Brent jēlnaftas cenas samazinājušās par 2% - līdz 64,10 dolāriem par barelu.

Graudaugi - vispārējā situācija

Lai gan pasaules graudaugu kopraža šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazināsies, tā sasniegs vēsturiski otru augstāko līmeni pēc 2008. gada rekordražas. Jaunajā 2009./10. g. sezonā graudaugu globālais izlietojums palielināsies, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu pieaugums būs mazāk izteikts. Ekonomikas lejupslīde visjūtamāk ietekmēs lopbarības izlietojumu, un pieaugums būs tikai mērens. Arī industriālā izlietojuma pieauguma tempi var palēnināties. Pārtikas izlietojuma palielinājums gan globālā, gan atsevišķu valstu līmenī atbildīs iedzīvotāju skaita izmaiņām. Kopumā paredzamo graudaugu ražošanas samazinājumu kompensēs iepriekšējās sezonas pārejošo uzkrājumu samazinājums. Tādējādi piedāvājums atbildīs prognozētajam pieprasījumam. Tomēr šobrīd ekonomiskā vide rada ievērojamas neskaidrības, īpaši par pieprasījuma attīstību. Turklāt, ņemot vērā ciešo graudaugu un citu lauksaimniecības preču un enerģijas tirgu saikni, šābrīža piedāvājuma un pieprasījuma un cenu attīstības prognozes jaunajai sezonai ir apgrūtinātas.

Maijā un jūnijā kviešu cenas ievērojami palielinājās. Daļēji to ietekmēja ASV dolāra kursa kritums. Ceļoties naftas cenām un strauji palielinoties citu lauksaimniecības pamatpreču cenām, mainījās arī citi tirgi. Tāpēc turpmāk kviešu cenu kāpums ir maz iespējams. Globālā ekonomikas lejupslīde tiešā veidā kviešu patēriņu neietekmē, tomēr starptautiskā tirdzniecība ievērojami samazināsies, jo uzlabosies ražošanas perspektīvas vairākās importētājvalstīs.

Austrālijas ražu var negatīvi ietekmēt El Nino laika apstākļu fenomens, tomēr maz ticams, ka tiks ietekmētas globālās kviešu cenas. Lielās Ziemeļu puslodes ražas kompensēs jebkādu Austrālijas samazinājumu. Turklāt globālais pieprasījums nedaudz sarūk, jo vairākos nozīmīgos importētājreģionos (piemēram, Ziemeļāfrika un Vidējie Austrumi) ražas perspektīvas ir uzlabojušās. Paredzams, ka Čikāgas biržā kviešu nākotnes kontraktu cenas 2009. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar otro ceturksni, samazināsies par 8%, t. i., līdz 5,30 par bušeli. Ceturtajā ceturksnī un nākošā gada pirmajos divos ceturkšņos cenu pieaugums var sasniegt 0,10 dolārus katru ceturksni. Pēc tam, kad ASV Lauksaimniecības Departaments apstiprināja negaidītu kukurūzas platību palielinājumu, kviešu cenas jūlija sākumā ievērojami samazinājās. Kļuva arī skaidrs, ka ASV kviešu krājumi jūnijā pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni gandrīz par 120%. Apvienotās Karalistes kviešu nākotnes kontraktu cenas, reaģējot uz ziņojumu, ievērojami samazinājās. Kontraktu cenas piegādēm novembrī bija zemākas par 110 mārciņām/t, tādējādi salīdzinājumā ar jūnija vidu tās sarūk par 20%. Jāņem vērā arī tas, ka visā Eiropā ir lieli vecās ražas kviešu un miežu uzkrājumi. Pircēju interese neaktivizējas, turklāt Francijā, kā arī Melnās jūras reģionā paredzamas lielas ražas.

Kviešu nākotnes kontraktu spekulatīvā tirdzniecība rada cenu inflāciju. Tādējādi fermeriem un pārstrādātājiem grūtāk nodrošināties pret cenu risku. Tas nozīmē, ka patērētājiem jāmaksā augstākas cenas. ASV senāta izmeklēšanas komisija ierosina ierobežot kviešu nākotnes kontraktu tirdzniecības apjomus Čikāgas biržā. Analītiķi un likumdevēji pamatpreču investīciju fondus vaino arī naftas, benzīna, kukurūzas un citu pamatpreču cenu kāpumā.

Agresīvā spekulācija kviešu nākotnes kontraktu tirgū izkropļo normālos cenu veidošanās principus un rada zaudējumus visā kviešu ražošanas nozarē. Kviešu piegādes ķēdē iesaistītie (fermeri, elevatori, uzglabātāji, tirgotāji un pārstrādātāji) vairs nespēj maksāt nodrošinājuma piemaksas. Izmaksu pieaugums tiek novirzīts un patērētājiem, rezultējoties augstākās pārtikas cenās. Preču indeksi tiek veidoti no nākotnes kontraktiem piegādei dažādos mēnešos. Preču indeksu brokeri pārdod finansu instrumentus, kuru vērtības ceļas un krīt reizē ar attiecīgā indeksa vērtību. Brokeri pērk kviešu nākotnes kontraktus, lai mazinātu savu risku no pārdošanas trešajām personām. Tādējādi tirgū ieplūst miljardiem dolāru, ceļot kviešu nākotnes kontraktu pieprasījumu un cenas. Šāda tendence īpaši pastiprinājusies kopš 2005. gada. Tajā pašā laikā fermeriem un citiem lietotājiem savos nākotnes kontraktu kontos jāiegulda vairāk naudas, lai izpildītu savas saistības, jo viņu nopirkto kontraktu vērtība ir samazinājusies.

Kviešu nākotnes kontraktu tirdzniecības apjomi ir veicinājuši ievērojamas gaidāmās naudas un reālās cenu atšķirības. Tie vairs nenodrošina normālu abu cenu konverģenci periodos, kad nākotnes kontrakta termiņš beidzas un jānotiek piegādei. Vidēji šī starpība pēdējā gada laikā palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Bet salīdzinājumā ar 2005. gadu atšķirība augusi desmitkārt. Šādas tendences varētu apturēt, ierobežojot viena brokera īpašumā vienlaikus esošo kontraktu skaitu ar 6500. Taču šobrīd dažu Čikāgas biržas brokeru pārvaldījumā atrodas pāri par 50 tūkst. kontraktu.