Ārzemju tirgos

Lauksaimniecības zeme Dānijā ievērojami pārvērtēta

Dānijas lauksaimniecības konsultāciju centra (DAAC) aprēķini liecina, ka pēdējos gados par aptuveni 300 tūkst. DKK/ha (~28,4 tūkst. LVL/ha) vai pat tuvu 400 tūkst. DKK/ha pārdotās lauksaimniecības zemes produktivitāte ir tikai 20-25% no tās vērtības. Vidējā Dānijas lauksaimniecības zemes produkcijas vērtība kopā ar subsīdijām pērnveidoja 65 tūkst. DKK/ha (~ 6,1 tūkst. LVL/ha).

Laikā no 1992. līdz 2008. gadam lauksaimniecības zemes cenas palielinājās 6 reizes, kalpojot par galveno nodrošinājuma avotu saimniecību aizņēmumiem šajā periodā. Taču finanšu satricinājuma dēļ pēdējo deviņu mēnešu laikā samazinājusies gan šīs zemes vērtība, gan alternatīvas kredītu saņemšanas iespējas.

Šobrīd lauksaimniecības zeme grāmatvedības mērķiem tiek novērtēta 176 tūkst. DDK/ha (~16,6 tūkst. LVL/ha), bet tiek sagaidīts, ka cenas nokritīs līdz 140-150  tūkst. DKK/ha, kas ir par 50% mazāk kā pirms 2008. gada finanšu satricinājuma.

Kopenhāgenas biznesa skolas profesors Jens Lunde (Jens Lunde), viņš arī eksperts nekustamā īpašuma jautājumos, norāda, ka Dānijas lauksaimniecības zemes cenas nešaubīgi ir pārvērtētas, kā tas bijis arī mājokļu tirgū. Viņaprāt, lauksaimniecības zemes vērtība jānosaka, balstoties uz neto ienākumiem, ko rada augkopības kultūru audzēšana, un sagaidāmajām cenu attīstības tendencēm.

Tajā pašā laikā Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes direktors Karls Dāls (Carl Dahl) netic, ka lauksaimniecības zemes cenas varētu nokrist līdz produkcijas vērtības līmenim. Viņš min, ka vēsturiski citi mehānismi noteikuši lauksaimniecības zemes vērtību. Atšķirībā no pārējiem aktīviem, lauksaimniecības zemes vērtība laika gaitā nesamazinās, bet tās cena parasti seko inflācijai. Tomēr viņš atzīst, ka pēdējos gados zemes cenas nav sekojušas līdzi inflācijai, bet gan samazinājušās. Viņš uzskata, ka tirgus noteiks pareizo līmeni. Tomēr Jens Lunde brīdinājis lauksaimniekus nepaļauties uz saistību ar inflāciju, norādot, ka, viņaprāt, lauksaimniecības zemes cenas seko kultūraugu cenām, kas šobrīd ir nokritušās zemā līmenī.

Avots: “Agra Europe”, Nr. 2375, 21.08.2009.