Ārzemju tirgos

Igaunija: graudaugu ražošana 2008. gadā un 2009. gada perspektīvas

Igaunijas Statistikas sākotnējās prognozes liecināja, ka 2008. gadā bija paredzēts saražot 862,3 tūkst. t labības. Pavasara lietavu un sausuma iespaidā, reālais ieguvums no prognozēm atšķīrās tikai par 2% (17,25 tūkst. t). Tomēr ieguvums ir lielāks par iepriekšējā gadā iekulto apjomu, jo palielinājušās sējumu platības. Pērn labību audzēja 309,1 ha, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2007. gadā.

Lietainais rudens gan sarežģīja labības novākšanu, un daļa graudu sadīga uz lauka, daļa palika nenovākta. Tomēr nepieciešamais rudzu apjoms maizes ražošanai Igaunijas laukos tika savākts. Liela nozīme ir arī tam, ka gadu no gada palielinājusies graudaugu ražība, realizācijas iespējas un kāpušas iepirkuma cenas.

Lai gan augstas kvalitātes graudaugu šķirņu ieviešana ļauj cerēt uz ražīguma paaugstināšanos nākotnē, šobrīd tā Igaunijā ir mazāka nekā tuvākajās kaimiņvalstīs un Eiropas Savienībā (ES). Piemēram, ES 1 ha graudu 2007. gadā deva 4,5 t, tātad par 33,6% vairāk nekā Igaunijā. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pērn vairāku šķirņu graudaugu ražība kritās.

Igaunijā labības un labības izstrādājumu (pārrēķinot graudos) patēriņš iekšējā tirgū 2008. gadā bija 770 tūkst. t, kas ir par 76,4 tūkst. t (11%) lielāks nekā iepriekšējā gadā. To veidoja labības patēriņš lopbarībai (69,3%), pārtikai (13,7%), sēklai (11,3%), alkohola ražošanai un citām ražošanas vajadzībām (5,1%).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visvairāk audzis lopbarības patēriņš - par 15,1%. Turklāt, vairāk sējot, par 14,3% audzis arī sēklas patēriņš. Taču 2008. gada janvāri palielinātais akcīzes nodoklis iespaidojis alkoholisko dzērienu ražošanu, cenas un patēriņu, reizē arī samazinot graudaugu rūpniecisko patēriņu.

Pēdējos gadu desmitos arvien vairāk tiek runāts par veselīgu uzturu. Arī šajā ziņā graudaugi savu popularitāti ir saglabājuši, lai gan ēšanas tradīcijas mainījušās. Ja agrāk galvenokārt tika ēsta maize un dažādas putras, tad tagad arvien populārāki kļūst makaronu un rīsu ēdieni.

Igaunijā labības patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 3 reizes mazāks kā kopumā pasaulē. Pērn Igaunijā viens iedzīvotājs patērēja 54,6 kg, un tas ir par 3,5 kg vairāk nekā gadu pirms tam. Šajā kopējā daudzumā vislielākais īpatsvars ir kviešiem - 62,7% un rudziem - 21,1%. Tieši rudzu patēriņš arī visvairāk palielinājies salīdzinājumā ar 2007. gadu - par 22,2%. Tomēr aktīvā rudzu rupjmaizes ieteikšana, uzsverot tās veselīgumu, patēriņu gan nekādi nav veicinājusi. Gluži pretēji – tas sarucis līdz 40%.

Atbilstoši Igaunijas Statistikas datiem, 2008. gadā saražots 284,2 tūkst. t labības izstrādājumu. No šā apjoma vislielāko daļu veido lopbarība - 47,5%, milti - 26,9%, maizes izstrādājumi - 24,5%, konditorejas izstrādājumi - 3,0% un putraimu izstrādājumi - 0,4%. Lai gan putraimu izstrādājumu daļa ir pavisam maza, to ražošanas pieaugums ir vislielākais, salīdzinājumā ar 2007. gadu - 35,6%. Arī lopbarība pērn tika ražota par 11,9% vairāk, tāpat milti par 4,6% vairāk, bet konditorejas izstrādājumu ražošanas apjomi nemainījās.

Labības iepirkuma cenas 2009. gada I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada I ceturksni, ir kritušās (EEK/t):

Gada pirmajā ceturksnī 25,8% importējamās labības veidoja kukurūza, bet 15,7% - mieži. Lielākais importējamās labības daudzums nāca no ES valstīm.

Labības un labības izstrādājumu (pārrēķināts graudos) eksporta apjoms tajā pašā laikā bija 50,3 tūkst. t. Salīdzinot ar 2008. gada I ceturksni, labības un labības izstrādājumu eksports audzis 1,8 reizes (par 22,5 tūkst. t). Vislielākais īpatsvars labības eksportā bija kviešiem - 45,4%, miežiem - 32,4 % un auzām - 16,0%.

Runājot par iespējamām šāgada labības ražām, lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka tām vajadzētu būt labām. Vairāku gadu pieredze gan liecina, ka laika apstākļi ražas novākšanas laikā ievērojami ietekmē kopējo iekūlumu.