Ārzemju tirgos

Zviedru precei jābūt labākai par bioproduktiem

Mārīte Gailīte, AgroPols
25.09.2009

Zviedri Eiropā ir pirmie, kuri nolēmuši iekļaut klimata izmaiņu novēršanas prasības savās bioloģisko produktu ražošanas prasībās. Sākot ar 2012. gadu, zviedru bioloģiski saimniekošajiem zemniekiem, lai iegūtu tiesības marķēt savu produktu ar “Eko” zīmi, šīs prasības būs obligātas. Prasību saraksts iekļauj nosacījumus ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanā un traktoru darbībā, izmantojot „zaļo degvielu”, tāpat ierobežo slāpekļa gāzes izdalīšanos, izkliedējot kompostu, un krasi samazina enerģijas patēriņu produkta vienības ražošanai. Būs jābūt arī saimniecību plāniem, kā līdz 2015. gadam tiks izmantota no atjaunojamiem resursiem iegūtā enerģija.

Visas šīs prasības nesen publiskojusi Zviedrijas sertificēšanas institūcija KRAV. Arī tās Holandes kolēģi no “Biologica” paziņoja par fosilās enerģijas izmantošanas pārtraukšanu bioloģiskajā ražošanā pēc 2020. gada. Pēc KRAV pārstāvja Johana Cejes vārdiem, „ekoloģiskās problēmas jārisina steidzīgi, bet pašreizējie bioloģiskās ražošanas nosacījumi to pilnībā nenodrošina. Tādēļ zviedru produkcijai jābūt labākai par vienkāršo bioloģisko produkciju”.

Te svarīga loma ir arī lielākajiem tirgus dalībniekiem. Jau pērn Lielbritānijas bioloģiskā organizācija „Soil Association” paziņoja, ka, ņemot vērā transportēšanas attālumus (pārtikas kilometrus), importētos bioloģiskos produktus nemaz nedrīkst marķēt kā bioloģiskos. Tomēr veikalu tīklu „Sainsbury” un „Waitrose” (bioloģiskos produktus importē ļoti lielos apjomos un no visas pasaules) spiediena dēļ „Soil Association” vēlāk šo prasību atsauca. Lielveikali pamatoja savu nostāju ar to, ka vietējā produkcija, sevišķi siltumnīcu, ir saistīta ar ievērojami lielāku CO2 emisiju nekā siltās zemēs un atklātā laukā audzētā.

Zviedri gan neplāno koncentrēties uz „pārtikas kilometriem”, bet uz siltumnīcu gāžu emisiju produkta ražošanas procesā. Kāpēc holandieši nesteidz sekot ziemeļu kaimiņu piemēram? To skaidro ar viņu ļoti lielajiem tirdzniecības apjomiem, kam recesijas apstākļos katrs liekais cents izraisa milzīgu bioloģisko produktu sadārdzinājumu. Zviedriem priekšrocības “zaļajā enerģijā” dod arī daudzās hidroelektrostacija un ar koksni kurināmās katlumājas. Sava loma ir arī augstajām zviedru patērētāju prasībām.

Avots : www.biofoodonline.nl , 18 .0 9 . 2009 .

AgroPols

x

Paroles atgadināšana