Ārzemju tirgos

Vairumā iepērk ābolus

Rolands Makulis, AgroPols
20.10.2009

Vairumā iepērk ābolus

Ik gadu liela daļa Igaunijas meža bagātību aizplūst uz ārzemēm. Tas gan dodcilvēkiem nelielus papildu ienākumus, taču kādēļ gan šīs meža bagātības nevarētu palielināt mūsu pašu veikalu sortimentu?

Edgars Kolts ir Veru reģiona “Tārapelu” saimniecības īpašnieks un viņa galvenais ienākumu avots ir mājās audzēto un mežā ievākto bagātību pārstrāde. Kā ogu uzpircējs un pārstrādātājs Edgars zina, cik daudz vērtīgu meža ogu par niecīgu samaksu “aiziet pāri robežai”. Turklāt pašu mājās uzpircējs ogu savācējam maksā 20 EEK/kg, bet aiz robežas viņš šīs ogas pārdod daudzkārt dārgāk. Ar lieliem furgoniem no Igaunijas tieši uz Franciju tiek vestas arī sēnes. Eiropas valstīs, kas pārstrādā šo produkciju, tīru dabas stūrīšu, kur aug ogas un sēnes, ir saglabājies maz, tāpēc Igaunijas produkcija tiek augstu vērtēta. „Kāpēc Igaunijas bagātībām jāieplūst svešās kabatās?” nesaprot Edgars Kolts.

Vēl pirms valsts neatkarības atgūšanas Edgars apprecējās un pārcēlās uz sievastēva mājām. Tieši šeit viņš pievērsās garšvielu audzēšanai. „Tajā laikā es biju viens no lielākajiem garšaugu audzētājiem Igaunijā. Valsts komisija izsniedza oficiālu atļauju šo augu audzēšanai un pārdošanai Tartu un Tallinas gaļas kombinātiem ražotās produkcijas garšas uzlabošanai. Man šī nodarbošanās patika, audzēju pat līdz 50 dažādām garšaugu šķirnēm. Augus iepirku mūsu Botāniskajā dārzā un arī apmeklējot Vissavienības lauksaimniecības izstādi Maskavā,” stāsta saimnieks.

Igaunijai atgūstot neatkarību, pieprasījums pēc pašu mājās audzētajiem garšaugiem samazinājās, jo palielinājās imports. Kļuvis par pilntiesīgu māju saimnieku un apmēram 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku, viņš arī secināja, ka par pienu un graudiem maksā maz, tāpēc nolēma pievērsties dārzkopībai. Sākumā domāja audzēt dažādus augļus un ogas un pārdot pārstrādes uzņēmumiem. Šim nolūkam no kaimiņu saimniecības Edgars iepirka 10 tūkst. upeņu stādu. Pirmajā gadā visu ražu arī palaimējās pārdot, taču konkurence palielinājās, un pārstrādes uzņēmumi sāka iepirkt importētās upenes par lētāku cenu. „Pagrabs bija pilns ar sulu, un daļa ogu pat netika nolasītas. Sulu pārdevu gan tirgū, gan gadatirgos,” laikus, kad ogu audzētājam nebija iespējams savu produkciju realizēt tirdzniecības tīklā, atceras Edgars Kolts.

Tad tika atļauts mājās vārīt dažādus ievārījumus un pārdot, un viņš izlēma par labu dabiskai produkcijai. Tagad Edgars ir bioloģiskais lauksaimnieks, jo upeņu un smiltsērkšķu audzēšanā nav izmantojis minerālmēslojumu un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Lai paplašinātu sortimentu, viņš sāka pats vākt un arī iepirkt meža ogas (galvenokārt mellenes, dzērvenes, brūklenes) un sēnes (gailenes). Pēc garākām sarunām ar Augkopības inspekciju, ir saņemta apliecība, ka noteiktā Veru un Pelvas reģionā lasītās ogas un sēnes tiek atzītas par bioloģisko produkciju. Tas nozīmē, ka šajos mežos neizmanto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, ka tuvumā nav ūdens piesārņotāju un netiek veikta mežu kailcirte. Par šo mežu bagātību izmantošanu Edgars maksā valsts nodevu. Saimniecībā izveidota īpaša ogu lasītāju brigāde, kas labi pārzina vietējo mežu.

Šobrīd “Tārapelu” saimniecībai ir sava firmas zīme, un viņu produkciju labprāt pārdošanā pieņem arī lielāki tirdzniecības uzņēmumi. Preču klāstā, līdzās sulām un dzērieniem, šobrīd ir dažādi ievārījumi, speciālie gaileņu, burkānu un galda biešu milti(garšas uzlabošanai tos labprāt iepērk dažādi restorāni) un arī čipsi. Čipsiem, ko ražo saimniecībā, ir dažādu žāvētu meža ogu, gaileņu un ābolu garšu. Bet dabiskās sulas var lietot, piemēram, lai pazeminātu asinsspiedienu (aroniju sula) vai novērstu dažas vīriešu slimības (brūkleņu sula), utt. Šīs sulas ir pārdošanā ārstniecības augu veikalos.

Ar katru gadu saimniecībā saražotās produkcijas apjoms un finansu aprite palielinās. Ir plānots, ka 2009. gada beigās tie būs jau 2 milj. kronu. Tas viss liek saimniekam domāt par telpu paplašināšanu un jaunu iekārtu iegādi. Lai patērētājiem arī ziemā varētu piedāvāt svaigu produkciju, pats aktuālākais jautājums šobrīd ir saldētavas būvniecība. Vācijā pasūtīta arī lielākas jaudas sulu spiede. Tās izpirkšanai saimniecība pirmo reizi cer saņemt Eiropas atbalstu no „Leader” programmas.

Ārzemniekiem Edgars Kolts, protams, ir konkurents, nevienam nepatīk arī, ka viņš saviem ogu savācējiem maksā vairāk. Viņš, savukārt, ieteic ogu savācējiem kopā ar pārstrādātājiem veidot apvienību un ārzemju tirgos pašiem tirgot gatavo produkciju par kārtīgu cenu, nevis izejmateriālu par pusvelti atdot uzpircējiem. „Meža ogas ir dabas dāvana, kas mums iekrīt rokās bez maksas. Mēs pilnībā to neizmantojam, bet ļaujam ārzemniekiem pildīt savas kabatas mūsu „zelta bedrē”. Kāpēc esam tik nevarīgi?” jautā “Tārapelu” saimnieks, kurš ar savu piemēru ir pierādījis, ka arī bez palīdzības diedelēšanas no valsts var radīt augtspējīgu uzņēmumu.

Rolands Makulis
AgroPols

x

Paroles atgadināšana