Ārzemju tirgos

Krievijā liellopu gaļas importa kvotu sistēma tiks pagarināta līdz 2012. gadam

Plašsaziņas līdzekļi informē, ka Krievijā liellopu gaļas importa kvotu sistēma tiks pagarināta līdz 2012. gadam. Tas vēlreiz apliecina, ka valstī liellopu gaļas ražošana joprojām neattīstās. Toties vietējās cūkgaļas daļa kopējā patēriņā sasniegusi 80%, bet putnu gaļa jau pārsniegusi šos 80%.

Tādējādi var secināt, ka importa gaļas daļa kļūst arvien mazāka, bet to nevar attiecināt uz liellopu gaļu. Tās gandrīz nemanāmā pieauguma (precīzāk sakot - samazinājuma) iemesli ir divi vai arī - viens liels. Proti: Krievijā nav gaļas lopu ganāmpulku, un, runājot par “liellopu” audzēšanu valstī, īstenībā tiek runāts par savu laiku jau nodzīvojušām slaucamām govīm. Tātad - palielinot nokaušanai paredzēto govju skaitu, mazāki kļūst piena ganāmpulki. Turklāt gandrīz visi laukos saimniekojošie ir vienisprātis: “Turēt kūtī govi un to neslaukt?! Kad vairs nedos pienu, tad pārdos gaļai...”

Tajā pašā laikā piena situācija strauji uzlabojas - importa piens Krievijā ieplūst arvien retāk, un te liela loma ir valsts ieguldījumam piena intervencē. Tātad var secināt, ka piens “atņēmis” gaļu. Bet tas nozīmē tikai vienu - iedzīvotāji ievesto liellopu gaļa būs spiesti ēst arvien vairāk, reizē arī maksāt par to dārgāk. Jo skaidrs, ka viens kilograms piemēram, Eiropā sasaldētas liellopu gaļas, maksā vairāk nekā pašu mājās saražots kilograms.

Vietējie komentētāji arī uzskata, ka notiekošais gaļas liellopu audzēšanā līdzinās situācijai vietējā ekonomikā. Proti - ilgtermiņā naudu neviens negrib ieguldīt. Jo ļoti liela ir iespējamība, ka ieguldītos līdzekļus atgūt neizdosies. Turklāt ieguldīt liellopā nepieciešams krietni vairāk nekā cūkā. Tas nozīmē, ka risks ir liels. Bet ieguldīt valstī, kur ražošanas bizness lielā mērā ir “nosacīti” ienesīgs, reti kurš vēlas.

Tātad pagaidām būs jāēd ievestā liellopu gaļa. “Dārgi,” nopūšas žurnālisti, “bet labāk nekā ar soju pildīta desa vai pārmērīgs holesterīna daudzums cūkgaļā.”

Avots: www.agro.ru