Ārzemju tirgos

Ievest pārtiku? Neievest?

Līdz šā gada beigām varētu tikt apstiprināta jaunā Krievijas pārtikas drošības doktrīna, ziņo “ Российская газета”. Ta ču tās tapšanas ceļš ir gana garš, un variantu jau esot bijis daudz. Piemēram, pērn, īpaši gan nereklamējot, arī tika rakstīts šā dokumenta projekts. Taču toreiz to, kā uzskata daži eksperti, apstiprināšanai nenodeva daudzu formulējumu strīdīguma dēļ.

Tomēr doktrīnai ir jābūt, to paredz arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pamatdokumenti. Turklāt šogad Pārtikas drošības vispasaules samitā Romā Krievijas Federācijas vārdā lauksaimniecības ministre Jeļena Skrinņika deklarāciju parakstīja. Reizē tas arī nozīmēja, ka uz valsts valdības pleciem tiek uzlikta atbildība par pārtikas pieejamību iedzīvotājiem.

Taču Krievijas pārtikas “neatkarība” nedaudz atšķiras no FAO kritērijiem, kas pārtikā paredz 17% importa klātbūtni. Krievijas ekonomikas realitātē šie skaitļi ir pavisam citi. Un, lai kā gribētos galdā celt tikai pašu ražoto, ne vienmēr tas ir iespējams.

Piemēram, kviešu graudu iepirkšanu, lai nodrošinātu kvalitatīvu makaronu izgatavošanu, nāksies turpināt, jo vietējo šķirņu ražība Krievijā ir zema. Savukārt klimatiskie apstākļi neļaus atteikties no agro kartupeļu ievešanas. Taču cūkgaļa un putnu gaļa veikalu plauktos, atbilstoši prognozēm, būs tikai vietējā. Tikmēr liellopu gaļu, turklāt lielos apjomos, vajadzēs ievest vēl vairākus gadus.

Bet, ja drošas pārtikas jēga Krievijā jāizsaka dažos vārdos, tad doktrīnas projekts nozīmē, ka vietējiem graudiem un kartupeļiem iekšējā tirgū jābūt ne mazāk kā 95%, pienam un piena produktiem - ne mazāk kā 90%, gaļai - 85%, cukuram, augu eļļai un zivīm - 80%.

Avots: www.agro.ru