Ziņas no biznesa

Restorāniem Latvijas produkti nav gana labi

Laikrakstā "Latvijas Avīze" vēstīts, ka Latvijas produkti sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos ir mazākumā .

Pārtikas produktu piegāde sabiedriskās ēdināšanas nozares (tā sauktā "HoReCa" nozare) uzņēmumiem no Latvijas ražotājiem patlaban ir neizmantota iespēja Latvijas tautsaimniecības sildīšanai, norāda nozares eksperti.

"Restorāniem un kafejnīcām Latvijas zemnieki nespēj visu gadu nodrošināt regulāras un pietiekami lielas teļa, jēra un brieža gaļas piegādes. Nav arī pietiekami daudz pīļu, zosu un pērļu vistiņu. Ir izveidojies apburtais loks – briežu dārzi var ik dienu kaut sešus briežus un piegādāt restorāniem brieža fileju un antrekotu, bet nav kur likt pārējās kautķermeņa daļas. Mēs nepārmetam zemniekiem. Viņi saņem daudz mazāku valsts un ES atbalstu un nevar dzīvniekus un putnus izaudzēt tik lēti kā citās valstīs, kur šis atbalsts ir lielāks," saka SIA "Reaton" vairumtirdzniecības daļas vadītājs Ainārs Makaveckis. "Reaton" patlaban pieder vismaz 80% liela tirgus daļa pārtikas produktu piegādēm restorāniem un kafejnīcām. No aptuveni deviņu miljonu latu lielā pārtikas produktu apgrozījuma Baltijas valstu, tostarp Latvijas produkti veido vien 25% lielu īpatsvaru. Tātad iznāk, ka, ieturot maltīti restorānā vai kafejnīcā, galvenokārt baudām citās valstīs ražotus produktus. A. Makaveckis gan norāda – pēc pircēju spiediena "Reaton" esot spiests savā sortimentā ņemt "Smiltenes piena", "Kviteks", "Dobeles dzirnavnieka" un "Ruka" produktus.

Uz jautājumu, vai Latvijas lauksaimnieki patiešām ir tik nekonkurētspējīgi, LPKS "Zaubes kooperatīvs" valdes priekšsēdētāja Aelita Runce vakar atbildēja, ka "patiesība esot kaut kur vidū". "Ir taisnība, ka Latvijā nav ekonomiski izdevīgi audzēt liellopus, līdz tie sasniedz maksimālo svaru. Tomēr, ja kooperatīvi ar iespējamo pircēju, pasūtītāju apsēstos pie sarunu galda, tad nešaubīgi atrastu abpusēji izdevīgu vienošanos par piegāžu daudzumu, kvalitāti un cenu. No tā iegūtu Latvijas lauksaimnieki un arī patērētāji. Labs piemērs ir Šveice. Patlaban vairumtirgotāji, pērkot liellopu gaļu citās valstīs, iet vieglāko pretestības ceļu," teica A. Runce.

Kā sadarbību ar Latvijas saimniekiem vērtē restorāna "Vincents" saimnieks Mārtiņš Rītiņš? "Nepiekrītu viedoklim, ka Latvijas lauksaimnieku produkti ir dārgi un viņi nespēj nodrošināt pietiekami lielas un regulāras piegādes. Ir vajadzīgs iepriekš vienoties par darījumu, tad zemnieki izaudzē, garantē kvalitāti un piegādā vajadzīgo daudzumu gaļas. Neteikšu, ka vienmēr ir nevainojama kvalitāte, bet Latvijas zemnieki ir jāatbalsta," tā M. Rītiņš.

Viesnīcu, restorānu un kafejnīcu bizness kopš aizvadītā gada beigām piedzīvojis aptuveni 30% lielu kritumu, tostarp darbu zaudējuši ap 7000 šās nozares darbinieku. "Visi patlaban ir sabiedēti par rudens un ziemas sezonu, tomēr grūto laiku pārdzīvosim. Patlaban notiek tirgus dalīšana un uzņēmumu polarizācija. Vidējiem restorāniem ir jākļūst par A klases restorāniem vai arī jāieņem cita tirgus niša," stāsta A. Makaveckis.