Ziņas no biznesa

Šogad vērtētas graudu maizes ar izcilu kvalitāti un augstu uzturvērtību

Pēdējos gados graudu un sēklu maizes patēriņš Latvijā arvien palielinās. Un kāpēc gan ne? Maizes ar sēklām un graudiem ir ar augstu uzturvērtību, jo tajās ir daudz vērtīgu savienojumu - minerālvielas, šķiedrvielas, vitamīni, nepiesātinātās taukskābes un eļļas. Šīs vielas papildina un dažādo maizes garšu, uzlabo tās īpašības, tādēļ graudu maizes ir iecienītas un plaši piedāvātas. Ir tik gūti pateikt, kura maize ir pati labākā un garšīgākā. Tādu ir daudz!

Līdz ar to Latvijas Maiznieku biedrības (LMB) rīkotajā maizes kvalitātes konkursā maizes paraugi savstarpēji netika salīdzināti. Šādu pieredzi Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pārtikas zinātņu doktores Daiga Kunkulberga un Evita Straumīte, kuras vadīja un uzraudzīja konkursa ekspertu darbu, ir guvušas ik gadus piedaloties Starptautiski atzītā maizes kvalitātes novērtēšanā Vācijā kā vērtētājas ar eksperta sertifikātu.

"Bija nepieciešami vairāki gadi, lai arī Latvijā ieviestu šo vērtēšanas sistēmu, kurā nesalīdzina maizes paraugus, bet novērtē katra klaipa kvalitāti. Ir tik daudz lieliskas receptūras, tik dažādās krāsnīs cepta maize, tāpēc katra tā ir īpaša un tās nevar salīdzināt", to uzsver konkursa vadītāja Daiga Kunkulberga.

Konkursā profesionāli eksperti novērtē katra maizes klaipa svarīgākos kvalitātes rādītājus - ārējo izskatu un formu, garozas īpašības, mīkstuma porainību un elastību, kā arī smaržu un garšu. Kopējo rezultātu iegūst izmantojot sensorās vērtēšanas piecu-punktu shēmu ar katram kvalitātes rādītājam atbilstošu nozīmīguma koeficientu. Piecu punktu vērtēšanas shēma ir aprakstoša produktu novērtēšana ar integrētu vērtējumu.

Ir noslēdzies 2010.gada Maizes kvalitātes konkurss, kuru Latvijas Maiznieku biedrība rīkoja 15. Starptautiskās pārtikas produktu izstādes "Riga Food 2010" ietvaros. Konkursā 12 Latvijas maizes ražotāji ekspertu vērtējumam nodeva 36 maizes paraugus, no kuriem 33 saņēma apbalvojumu.

"Arī patērētāji ik dienas novērtē maizes kvalitāti. Viņiem svarīga ir maizes garša, klaipa lielums, ārējais izskats un, protams, cena. Bet piedalīties konkursā nozīmē nodot savus produktus profesionālu ekspertu vērtējumam - tā ir atbildība un satraukums kā pirms eksāmena", atzīmē Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

Maizes paraugi ar sēklām, graudiem vai klijām tika iedalīti trīs grupās - kviešu maize, rudzu maize un jaukto miltu (kviešu-rudzu un rudzu-kviešu) maizes. Visvairāk pārstāvēta bija kviešu maizes grupa ar 21 maizes paraugu, uz pusi mazāks paraugu skaits (10) tika piedāvāts jaukto miltu maizes veidu grupā, un tikai trīs ražotāji vērtēšanai piedāvāja 5 rudzu maizes paraugus ar sēklām.

Pēc ekspertu vērtējuma un iegūtajiem rezultātiem 13 maizes paraugiem ir piešķirts augstākais vērtējums - Zelta diploms un LMB medaļa. To var iegūt tikai izcilas kvalitātes maizes izstrādājumi, kuriem katrā no kvalitātes rādītājiem ir saņemts maksimālais punktu skaits.

Vēl 15 maizes paraugi saņēma Sudraba diplomus un LMB medaļas par ļoti labu kvalitāti, bet 5 maizes paraugi tika apbalvoti ar Bronzas diplomiem un LMB medaļām par labu kvalitāti.

Ekspertu uzdevums bija objektīvi novērtēt maizes parauga kvalitāti atbilstoši tehnoloģiskajām iespējām, pieejamiem līdzekļiem un labai ražošanas praksei. Eksperti precīzi norādīja, kādas novirzes no kvalitātes ir konstatētas un par ko saņemts zemāks vērtējums. Tas maizes ražotājiem palīdz izvērtēt ražošanas tehnoloģiju un pārdomāt paņēmienus kvalitātes uzlabošanai.

"Eksperti, kuri vērtēja maizes kvalitāti, ir ļoti zinoši", ar lepnumu stāsta Evita Straumīte, "tie ir nozares speciālisti, kuri pārzina maizes ražošanas tehnoloģiju, pazīst maizes veidus, to īpašības un atšķirības. Viņi visi ir apguvuši arī sensorās novērtēšanas teoriju un praksi speciālos kursos un nokārtojuši pārbaudes testus. Šos apmācības kursus Latvijas Maiznieku biedrība organizēja sadarbojoties ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācībspēkiem".

Eksperti atzīmēja, ka vairāki maizes paraugi pārsteidza vērtētājus ar savu patīkamo un neparasto garšu, pareizi sabalansētu sēklu un garšvielu izvēli, lielisku maizes mīkstuma elastību un sulīgumu. Tajā pašā laikā sēklu, graudu vai kliju piedeva mīklai pazemina tās tehnoloģiskās īpašības, tādēļ pareizai tehnoloģisko procesu un parametru izvēlei ir būtiska nozīme.

Maizes kvalitātes konkurss parādīja, ka Latvijā ceptajām graudu maizēm ir izcila un augsta kvalitāte, bet arvien ir iespēja pilnveidoties, izstrādāt jaunas receptūras un turpināt patīkami pārsteigt pircējus ar garšīgu un veselīgu maizi.

LMB Maizes kvalitātes konkursu rīkoja sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 un ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes atbalstu.

Maizes kvalitātes konkursa uzvarētāji tika apbalvoti 15.starptautiskajā pārtikas izstādē "Rīga Food 2010" 8.septembrī, kur tos sveica Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs, BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle, kā arī sadarbības partneri.

Maizes kvalitātes konkursā apbalvojumus - diplomus un medaļas saņēma šādi Latvijas maiznieki:

SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas maiznieks" saņēma zelta apbalvojumu par baltmaizi "Saulespuķe", sudraba apbalvojumus par "Četrgraudu maizi" un "Pilsētas rudzu maizi", savukārt bronzas apbalvojumus - par graudu maizi "Veselība" un "Lauku sēklu maizi".

SIA "Iļģuciema maiznīca konditoreja" saņēma zelta apbalvojumus par "Veselības maizi" un "Pilngraudu rudzu maizi", savukārt bronzas apbalvojumu - par "Ķirbju sēklu pilngraudu maizi".

SIA "Dona" saņēma zelta apbalvojumus par kviešu maizi ar sēklām "Trīsgraudu", saldskābo maizi "Piknika" ar linsēklām un saldskābo maizi "Piknika" ar saulespuķu sēklām, savukārt bronzas apbalvojumu - par "Rudzu sēklu maizi".

SIA "Lāči" saņēma zelta apbalvojumu par "Saldskābo sēklu maizi".

AS "Balvu maiznieks" saņēma zelta apbalvojumu par "Veselības maizi".

SIA "Kuldīgas RPB Maizes ceptuve" saņēma zelta apbalvojumu par "Garšīgo graudu maizi", savukārt sudraba apbalvojumu par "Veselības maizīti".

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" saņēma zelta apbalvojumu par "Sāļo rausi", savukārt sudraba apbalvojumus par "Raibo maizīti", "Linsēklu maizi", "Ķimeņu radziņu" un "Lemiseli".

AS "Hanzas Maiznīcas" saņēma sudraba apbalvojumus par tumšo sēklu maizi "Vizbulīte", saulespuķu sēklu maizi "Saulespuķe", sēklu maizi "Purene" un "Veselības maizi ar kviešu graudiem".

SIA "Fazer Maiznīcas" saņēma sudraba apbalvojumus par "Fazer Tumšo sēklu maizi", "Fazer Kviešu maizi ar rudzu šķiedrvielām" un "Druvas Kliju maizi".

SIA "Saldus maiznieks" saņēma zelta apbalvojumu par kviešu maizi "Kuršu", kā arī sudraba apbalvojumu par kviešu maizi "Graudu".

AS "Maiznīca Dinella" saņēma zelta apbalvojumu par rudzu maizi "Maize ar graudiem".

SIA "Bauskas klēts" saņēma zelta apbalvojumu par "Pilngraudu saldskābo maizi" un bronzas apbalvojumu par baltmaizi "Graudu".

Latvijas Maiznieku biedrība