Ziņas no biznesa

"Trikātas KS" zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu; pieprasa administratores nomaiņu

Kooperatīva "Trikāta KS" maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, aģentūru LETA informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka "Trikātas KS" parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore "bez jebkāda tiesiska pamata" nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA "Latvijas piens" - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

"Trīs mēnešu laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas turpināja pieaugt pircēju un pasūtītāju parādi, līdz ar to samazinoties kreditoru iespējām saņemt pienākošās summas. Vienlaikus no administratores darbības pārskata kļuva zināms, ka trīs mēnešu laikā sabiedrības maksātnespējas procesa izmaksas sasniedza fantastisku summu - 2 212 560 eiro -, kuru administratore plānoja segt no parādnieka līdzekļiem. Kreditoru skatījumā tā ir parādnieka mantas izsaimniekošana," norāda zemnieku pārstāvji.

Tāpat tiek akcentēts, ka administratore lēmusi neieķīlāto kooperatīva mantu pārdot bez izsoles, kas kreditoru skatījumā neatbilst "Trikātas KS" kreditoru interesēm.

Par visiem minētajiem apstākļiem lems Maksātnespējas administrācija, kurai tika iesniegta sūdzība par administratores rīcību un ierosinājums administratores atcelšanai no amata, norāda zemnieku pārstāvji.

Kā ziņots, iepriekš Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka "Trikāta KS" kopš decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmis nevienu maksājumu no "Latvijas piens", kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta kooperatīva bankrota procedūra.

"Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī," sacīja administratore. Tāpat viņa norādīja, ka kooperatīvs esot atmaksājis zemniekiem visus parādus par iepriekš piegādāto pienu.

Viņa arī sacīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Savukārt, taujāta par potenciālo pircēju interesi par "Trikāta KS" kā Jelgavas rūpnīcas lielākā akcionāra 53,66% kontrolpaketes pirkšanu, viņa atbildēja izvairīgi. "Pie manis pagaidām neviens nav nācis. Nav piedāvājumu, kas būtu konkrēti," sacīja administratore.

Tikmēr "Latvijas piena" padomes loceklis Edgars Ruža aģentūrai LETA atzina, ka rūpnīca visus resursus patlaban koncentrē uz eksporta tirgiem, taču parāda daļa esot nedaudz samazināta.

""Latvijas piens", neskatoties uz krīzi nozarē, samazinājis parādsaistības pret "Trikātu" līdz 2,8 miljoniem eiro, turpinot norēķināties par veco parādu, kas uzkrāts līdz 2014.gada vidum. Otrs faktors, kas jāuzsver, ir spēja iegūt eksporta tirgiem nepieciešamo sertifikāciju gan rietumu, gan austrumu virzienā. Tādēļ resursi tiek ieguldīti eksporta attīstībā, jo tikai no rentablas darbības var segt uzņēmuma saistības," sacīja Ruža.

Kā ziņots, kooperatīvam "Trikāta KS" 6.augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam ir parādā 3 036 600 eiro.

Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri - graudkopības kooperatīvi "Latraps" un VAKS, kuru piedāvājums ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ Neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie pircēji varētu būt no Skandināvijas, Lietuvas vai Ukrainas.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums pērn bija 20,85 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,90 miljoniem iepriekšējā gadā, bet zaudējumi - 638 260 eiro salīdzinājumā ar 15 228 eiro zaudējumiem 2013.gadā.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

Kooperatīva "Trikātas KS" administratore noraida izskanējušos pārmetumus

Kooperatīva "Trikāta KS" administratore Rudīte Klikuča ir iepazinusies ar masu informācijas līdzekļos publicēto informāciju par pārmetumiem maksātnespējas procesā.

Administratore kategoriski noraida publicēto informāciju, jo tā ir balstīta uz faktiskiem apstākļiem neatbilstošiem secinājumiem un nepilnīgu informāciju.

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, administratore pieņēma lēmumu par kooperatīva "Trikāta KS" saimnieciskās darbības turpināšanu ierobežotā apjomā. Veicot saimniecisko darbību, administratorei izdevās samazināt administratīvās izmaksas, vienlaicīgi nodrošinot piena iepirkšanu un tā tālāku realizāciju. Šo darbību rezultātā kooperatīvs "Trikāta KS" guva peļņu, ko būs iespējams novirzīt pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu segšanai. Turklāt administratore ir pilnībā norēķinājusies ar zemniekiem par piegādāto pienu maksātnespējas procesa laikā.

Publiskajā telpā izskanējusī informācija par izdevumiem 2 212 560 eiro apmērā ir saistīta galvenokārt ar zemniekiem izmaksātajiem līdzekļiem par iepirkto pienu maksātnespējas procesa gaitā.

Sakarā ar to, ka kreditori bija lūguši administratorei atgriezt trešām personām piederošo mantu (līzinga priekšmeti), bez kuriem kooperatīvs "Trikāta KS" nevar turpināt saimniecisko darbību, neradot zaudējumus saimnieciskās darbības ietvaros, administratore ar 2015.gada 1.decembri pārtrauca saimniecisko darbību, par to iepriekš informējot zemniekus un darbiniekus.

Kreditori, piesakot savus prasījumus, tajos bija iekļāvuši prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu, kas administratores ieskatā bija nepamatoti, jo paju kapitāls ir pielīdzināms komercsabiedrības dalībniekam piederošām daļām. Atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, dalībnieki ir tiesīgi saņemt naudas līdzekļus tikai pēc tam, kad ir apmierināti visi pieteiktie un atzītie kreditoru prasījumi, turklāt Maksātnespējas likums neparedz dalībniekam pieteikt kreditora prasījumu. Administratores ieskatā, piesakot prasījumu par neizmaksāto paju kapitālu, kooperatīva "Trikāta KS" biedri tiktu nostādīti priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret kreditoriem, kuriem kooperatīvs "Trikāta KS" ir palicis parādā par sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādāto preci.

Valmieras rajona tiesa nolēma pievienoties kreditoru viedoklim, atzīstot, ka prasījums par neizmaksāto paju kapitālu ir uzskatāms par kreditoru prasījumu, un administratore pildot Valmieras rajona tiesas nolēmumu, atzina pieteiktos kreditoru prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu.

Administratore pauž neizpratni par veidu, kādā kreditori ir izvēlējušies komunicēt ar administratori. Līdz pat šai dienai neviens no kreditoriem nav lūdzis administratorei izskaidrot kreditoriem neskaidros jautājumus, kas nonākuši publiskajā telpā. Administratore aicina ikvienu no kreditoriem, kuriem ir jautājumi par mantas pārdošanas plānā vai pārskatos norādītajām ziņām, vispirms vērsties pie administratores ar lūgumu izskaidrot neskaidros jautājumus, lai neizdarītu nevajadzīgus un faktiskiem apstākļiem neatbilstošus secinājumus.

Informāciju sagatavoja Rudīte Klikuča, LPPKS "Trikāta KS" Maksātnespējas procesa administratore.